Netradicionāli, Padomi

Mahamudraāč – mūsu prāta daba, un kā to mainīt

Foto - Matīss Markovskis

Tibetiešu budisma skolas vairāku atzaru speciālists Glens Svensons Miera ielas budisma centrā Ganden nedarbojas regulāri, bet viņa vēstījums divu vakaru lekcijās gan ir par to, ko jūs varat apgūt un izmantot, apmeklējot nodarbības šajā vietā. Cita lieta – vai ceļš no teorijas uz praksi un izdošanos ir tikpat tīrs, skaists un loģisks kā budisma teorija.

Jūlija vidū apmeklēju otro no divām lekcijām kursa–semināra Par prāta patieso dabu ietvaros, ko budisma centrā Ganden vadīja austrāliešu izcelsmes budisma instruktors un speciālists Glens Svensons. Viņa lekcijās bija iespējams vairāk uzzināt par mahamudru – vienu no populārākajām budisma meditācijas praksēm, kuras fokuss ir mūsu paša prāts un tā daba, kā arī piedalīties meditācijā, kurā centāmies izmantot tikko dzirdēto un apgūto.

Svensons piekrita arī intervijai, kuras laikā vēlējos viņu iztaujāt gan par pirmajā lekcijā stāstīto un darīto (pati uz to netiku), gan par viņu pašu, viņa metodēm un pasaules redzējumu, kas viņu aizvedis un piesaistījis budismam.

 

Un tas ir viss?!

Uzzināju, ka Svensona pirmsbudisma pagātne saistīta ar informācijas tehnoloģijām – par šīs nozares speciālistu viņš kļuva dzimtajā Austrālijā. Pēc pāris gadiem pārcēlās uz Eiropu un apmetās Šveicē. Tur viņš turpināja strādāt informācijas tehnoloģiju nozarē, pelnīja lielu naudu un dzīvoja, tā teikt, labu dzīvi, kurā bija dārgas mašīnas, dārgi restorāni un īsi slēpošanas atvaļinājumi nedēļas nogalēs. Pēc pāris gadiem Svensons iekrita depresijā, jo nesaprata – vai tas ir viss?! Dzīves materiālie labumi vairs nespēja viņu darīt laimīgu. Vēl pāris gadu viņš pastrādāja un tad darbu pameta, lai apceļotu pasauli. Viņš nonāca (ak, pārsteigums!) Indijā – Daramšalā, kas jau sen kļuvusi par Rietumu patiesības meklētāju meku. Tur viņš iepazinās ar budismu, un kopš tā laika tas ir noteicis viņa dzīves gājumu.

Svensons ir loģiski domājošs (tā viņš saka, un tāds iespaids tiešām radās – informācijas tehnoloģijas viņā atstājušas nedzēšamas pēdas!), tāpēc pirmās izvēlētās budisma skolas novirziena fokuss uz teorētisko pamatojumu un stipra iekšējā loģika viņam šķita īpaši pievilcīgi. Pēc sākotnējās iepazīšanās ar budismu Indijā Svensons apguva septiņu gadu maģistra grāda ekvivalentu budismā Itālijā. Pēdējos astoņus gadus pēc kursu beigšanas viņš māca budisma metodes – pusgadu Indijā, pusgadu Eiropā.

 

Netici, bet pārbaudi!

Budisma skolu pārstāvji savas teorijas izklāsta ļoti loģiski un sistemātiski. Budas teiktais, ka nevajag viņam vienkārši ticēt, bet gan visu izmēģināt praksē pašam, ir visai populārs arī budisma nepraktizētāju vidū. Jau tas vien šo it kā reliģiju liek uzskatīt par daudz patīkamāku un miermīlīgāku par teju jebkuru citu elku pielūgsmes sistēmu – daudzās no tām pirmā prasība mēdz būt bezierunu un beznosacījumu ticība. Budismā pirmais noteikums ir drīzāk šāds: tev būs pārbaudīt teoriju un empīriski nonākt līdz savām atbildēm.

Svensona seminārā piedāvātās budisma prakses mahamudras pamatā ir sava prāta izprašana. Šīs prakses mērķu sasniegšanā iesaistīti divi procesi. Pirmais – tāda kā prāta nomierināšana, savešana kārtībā, lai to vispār būtu iespējams izmantot. Jau atkal var atsaukties uz zinātnisku teoriju un tās pārbaudīšanu: budisms mums piedāvā teoriju, bet mūsu prāts ir tas mērinstruments, kuru mēs – zinātnieki empīriķi – plānojam izmantot teorijas pārbaudīšanai praksē. Kādus rezultātus gan varam iegūt, ja mērinstruments nedarbojas vai ir bojāts? Ar nemierīgu prātu līdz vērtīgai informācijai un atbildēm uz jautājumiem, kurām būtu potenciāls mūsu katra individuālo situāciju vērst par labu, nav iespējams nonākt.

Šo pirmo metodi vai mācības sadaļu sauc par šamatu (shamata) – tās uzdevums tātad ir palīdzēt nomierināt prātu un padarīt to spējīgu fokusēties. Nereti mūsu prātus nomoka traucēkļi, no kuriem nevaram atbrīvoties, jo nesaprotam, kas tie ir un kāpēc tie tur ir, un visai ikdienišķa reakcija uz šādu traucēkļu esamību ir to ignorēšana, apspiešana un savas uzmanības novēršana ar dažādām blakuslietām. Šamatas prakse palīdz attīstīt spēju noturēt uzmanību, kuras trūkums neļauj pasauli saskatīt skaidri, – tas savukārt izraisa stresu, kas vēl vairāk traucē novērtēt esošos apstākļus.

Kad esam panākuši, ka prāts (mērinstruments) darbojas – ir mierīgāks un skaidrāks, tad varam ķerties pie budisma mācības otrās sadaļas vipasanas (vipassana). Šī ir īstā teorijas izmantošana praksē, kuras laikā ar prāta starpniecību ieskatāmies tajā, proti, prātā, un iegūstam informāciju par prāta uzbūvi, darbību un rīcības struktūrām. Tikai iekļūstot pašiem sava prāta dziļumos (nevis izlasot vai noklausoties lekciju, kura mums pavēsta par to, kas mūsu prātā notiek!), mēs varam identificēt mūsu problēmu cēloņus, un, budismaprāt, cēlonis lielākoties ir izkropļots skatījums uz realitāti.

 

Pievienot komentāru