Liekais svars, Uzturs

Ar kuņģa samazināšanu prom no liekajiem kilogramiem. Madaras Sīmanes pieredze

FOTO: ANDA KRAUZE

Ar lieko svaru Madara Sīmane cīnījusies kopš 12 gadu vecuma. Neēda pēc sešiem vakarā, dzēra daudz ūdens, ievēroja visas populārās diētas, neilgu laiku zaudēja svaru, bet atguva to ar uzviju. Tuvojoties 30. dzimšanas dienai, sašķobījās veselība, jaunā sieviete bez aizelšanās un atpūtas vairs nespēja uzkāpt līdz otrajam stāvam, viņai konstatēja arī anēmiju, tāpēc nāca atskārsme – lai situācija nekļūtu vēl ļaunāka, jārīkojas kardināli. Pirms divarpus mēnešiem Madarai veica kuņģa samazināšanas operāciju. Šo soli viņa ne mirkli nenožēlo, jo tagad jūtas labi un svars ir ievērojami samazinājies.

Pirms operācijas meklējot informāciju par šo operāciju, Madara pārliecinājās, ka latviešu valodā tās ir nepiedodami maz. Latvijā daudzi cieš no liekā svara, bet nezina par iespēju ar šādas ķirurģiskas manipulācijas starpniecību to samazināt, tāpēc ir gatava dalīties savā pieredzē.

Pieci mazi iegriezumi

30. jūnijā Siguldas slimnīcā Madarai veica kuņģa samazināšanas operāciju, ko dēvē par kuņģa piedurkni (gastric sleeve – angļu valodā). Viņu operēja divi šajā jomā zinošākie ārsti – bariartrijā specializējies ķirurgs Juris Žarinovs, kurš strādā arī Rīgas 1. slimnīcā, un Siguldas slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Oļegs Kozlovskis. “Cik man zināms, Latvijā šādas operācijas prot veikt pieci ārsti,” saka Madara.

Pirms operācijas noteikti jākonsultējas ar ķirurgu, jāzina savs ķermeņa masas indekss jeb ĶMI, jāveic pilna asinsaina, plaušu rentgens, endoskopija, kā arī jāzaudē vismaz astoņi kilogrami liekā svara. “Operācijas laikā nepieciešams pacelt aknas. Ja tās ir smagas un taukainas, to ir grūti izdarīt, tāpēc ķirurgs var netikt klāt kuņģim,” skaidro Madara.

Konstatētās anēmijas dēļ nedēļu pirms operācijas ik dienu vajadzēja doties uz stacionāru, lai ar sistēmas starpniecību uzņemtu trūkstošo dzelzi. Arī pēc operācijas viņai jāturpina lietot dzelzs preparātus. “Pēc kuņģa piedurknes operācijas organisms spēj labāk uzņemt tam nepieciešamās uzturvielas, arī dzelzi,” stāsta jaunā sieviete

Iepriekšējā dienā pirms operācijas Madara internetā noskatījās video par tās norisi. “Iestājoties ķirurģijas nodaļā, nebija nekāda uztraukuma, jo zināju, kas notiks. Es pat atteicos no māsiņas piedāvātās nomierinošās tabletes.”
Šādas operācijas var ilgt no 40 minūtēm līdz pāris stundām. Viņu operēja 45 minūtes. “Operāciju veica laparoskopiski caur pieciem maziem caurumiņiem vēderā. Pēc tās ļoti strauji atguvos, jau pēc trim stundām staigāju, jokojos ar māsiņām, piezvanīju arī tuviniekiem, lai izstāstītu, kā jūtos. Nekādu komplikāciju un sāpju nebija.”

Slimnīcā viņa pavadīja divas dienas. Uz mājām drīkstēja doties tad, kad varēja izdzert pietiekami daudz ūdens. “Pēc operācijas bija uzdevums izdzert mazu glāzīti ūdens aptuveni 30–40 minūtēs.”

Tik daudz enerģijas kā nekad

Madara atzīst, ka patlaban jūtas lieliski. Ir daudz enerģijas, nenogurst arī pēc garām pastaigām, vairs nemoka bezmiegs, vairojusies pašapziņa un dzīvesprieks.

Bet kā ir mainījusies ēdienkarte? “Pirmo nedēļu pēc operācijas drīkstēju lietot tikai šķidrumu – sulas, ūdeni, buljonu. Otrajā nedēļā sāku ēst šķidras putriņas un bēbīšu burciņēdienus. Trešajā nedēļā drīkstēju pāriet uz ļoti mīksti vārītiem dārzeņiem, bet vēl pēc nedēļas atgriezos pie parasta ēdiena, ievērojot to, ka nedrīkst ēst neko ļoti asu, stipru, cietu un ceptu.”

Tagad Madarai ir četras piecas maltītes dienā. No rīta ap septiņiem viņa apēd vienu vārītu/ceptu olu vai graudu tostermaizi ar siera šķēlīti, pēc 30–40 minūtēm izdzer ūdeni kopā ar vitamīniem un minerālvielām – dzelzi, selēnu, kaļķi, B, D un C vitamīnu. Tie noteikti jālieto, jo ar uzturu nav iespējams uzņemt organismam vajadzīgajā daudzumā.

Ap pulksten 11–12 apēd grieķu jogurtu, kam samazināts cukura daudzums, bet bagātīgi pievienotas olbaltumvielas, vai arī notiesā augļu/dārzeņu salātus. Pusdienās ap pulksten 13–14 cenšas apēst olbaltumvielām bagātus produktus, piemēram, tvaicētu lasi vai vistas fileju, vai liellopu aknas kopā ar salātiem.

“Pēc operācijas kuņģa tilpums ir tikai 150 mililitru, tāpēc vienā ēdienreizē nevar uzņemt daudz ēdiena. Akcentēju tās uzturvielas, kas man vajadzīgas. Turklāt man dienā jāizdzer  aptuveni divi litri ūdens. Tas ir grūti, jo pagaidām nevaru ēst un dzert vienlaikus. Pēc maltītes jāpagaida aptuveni pusstunda un tikai tad drīkstu dzert.”

Pārnākot no darba, Madara parasti uzvāra zupu, jo neko smagu negribas. Citkārt sagatavo proteīna kokteili ar pienu un augļiem. Lieto proteīnu, kas domāts cilvēkiem, kuri vēlas veselīgi notievēt. Kopumā ēdienkartē ir pupas, zirņi, brokoļi, burkāni, kolrābji, augļi un ogas, arī siers, zivis, garneles, vistas fileja. “Drīkstu ēst visu, ko gribu, taču interesanti, ka pēc operācijas daudz kas vairs negaršo. Piemēram, nemaz nekārojas biezpiena, toties garneles, ko iepriekš neēdu, tagad regulāri ir manā ēdienkartē.”

Trijos mēnešos, kas pagājuši pēc operācijas, jaunā sieviete zaudēja 23 kilogramus svara. Būtu vēl vairāk, bet šajā laikā iekrita dzimšanas dienas ballītes.

“Es itin nemaz nejūtu izsalkumu,” apgalvo Madara. Lasot, kādi vēl veselības uzlabojumi novēroti pēc kuņģa samazināšanas operācijas, viņa uzzināja, ka aptuveni 50% sieviešu visā pasaulē, kam iepriekš liekā svara dēļ neiestājās grūtniecība, izdevies tikt pie pēcnācēja. “Bērniņa radīšana pagaidām nav manos plānos, bet šis fakts noteikti izceļams kā liels ieguvums.”

Madara spriež, ka lielas porcijas un daudz ēst vairs nevarēs. “Ja atgriežas pie lielām porcijām, kuņģis var mazliet pastiepties, taču tas nekad nesasniegs oriģinālo izmēru.”

Zinot, kāda ir dzīve pēc operācijas, viņa šo manipulāciju iesaka visiem, kuri nolēmuši mainīt savu dzīvi un domāšanu.

“Daudzi bija neizpratnē, kāpēc esmu gatava visai Latvijai stāstīt, ka man ir veikta kuņģa samazināšanas operācija. To darīt mudināja informācijas trūkums. Jā, raksta, cik šāda operācija maksā, kur to veic, bet nestāsta, kā pacients jūtas pirms un pēc kuņģa samazināšanas, ko ēd un ko neēd, cik ātri zūd svars un tamlīdzīgi. Iespējams, daudzi tāpat kā es būtu gatavi veikt šo operāciju, bet baidās. Tagad es domāju, kāpēc šo soli nespēru agrāk.”

 

Raksts pilno versiju lasiet žurnā “36,6ºC” oktobra numurā vai tā elektroniskajā versijā! 

 

logo-36

1 komentārs

  1. Pameklējiet un nointervējiet kādu, kurš šādu operāciju veicis pirms 5-10 gadiem. Nav resni, bet ar kaudzēm citu veselības problēmu.

Pievienot komentāru