Dzīvesveids, Padomi

“Zaļā brīvība”: lielveikali maldina patērētājus par eko produktiem un “zaļumu”

Foto - Shutterstock

Septembra beigās lielu rezonansi sociālajos tīklos radīja biedrības “Zaļā brīvība” atklātā vēstule lielveikalam “Rimi” par viņu mārketinga aktivitāšu neatbilstību uzņēmuma paša veidotajam sociāli atbildīgajam un “zaļajam” tēlam. Biedrība vēlas uzsvērt, ka vēršas pret “greenwashing” jeb “zaļajām pīlītēm”, nevis ir “naidīgi noskaņota pret kādu no lielveikaliem”; “Rimi” mārketinga akcija vienkārši ir viens no pēdējā laika spilgtākajām “greenwashing” izpausmēm. “Zaļā brīvība” aicina lielveikalus apzināties savu nozīmīgo lomu mūsdienu sabiedrībā un kļūt atbildīgākiem rīcībā.

“Greenwashing” jeb, latviskojot – “zaļās pīlītes” ir uzņēmuma sabiedrisko vai mārketinga aktivitāšu īstenošana, izmantojot mūsdienās tik trendīgo “zaļo” tēmu, taču patiesībā maldinot patērētāju. Veidi, kā notiek šī maldināšana, ir dažādi – piemēram, saucot produktu par “eko”, taču nesertificējot to; izceļot tās sava produkta īpašības, kas atbilst sabiedrības pieņēmumiem par “zaļumu”, taču noklusējot citas, kas neatbilst; pozicionējot savu uzņēmumu kā “zaļu” un “videi draudzīgu”, taču īstenojot šim uzstādījumam neatbilstošas, pat pēc būtības pretējas, mārketinga un biznesa aktivitātes.

““Rimi” gadījums diemžēl atbilst klasiskam “greenwashing” – uzņēmuma mājas lapā varam lasīt, ka tas “Īsteno videi draudzīgu darbību, kas veicina ilgtspējīgu attīstību,” taču pati akcija – plastmasas Domino kauliņu kā bonusu dalīšana, lai veicinātu patēriņu, to liek apšaubīt,” atzīst biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, “Lielveikalu lomu mūsdienās nevar novērtēt par zemu – tie ir nopietni globālā un lokālā tirgus spēlētāji. Lielveikaliem ir iespēja ietekmēt patērētāju paradumus, sākot no tā, kādas mārketinga aktivitātes tie nolemj īstenot, līdz preču izvēles politikai. Jau šobrīd gandrīz visos Latvijas lielveikalos ir pieejamas eko un Godīgās tirdzniecības jeb Fair Trade preces, un tas ir apsveicami.”

“Rimi”, protams, nav vienīgais lielveikals, kura definētie vērtību uzstādījumi ir pretrunā ar mārketinga aktivitātēm. Piemēram, “Maxima Latvija” savā interneta vietnē ir norādījusi: “Cenšamies samazināt savu ekoloģisko pēdu Latvijā un mudināt arī sabiedrību būt videi draudzīgiem.” Mārketinga aktivitātes, kuru laikā pircēji tiek mudināti vairāk iepirkties un kā bonusu saņemt nieciņus, kas nereti uzreiz nonāk atkritumu grozā, tikai palielina paša veikala un tā klientu ekoloģisko pēdu. Ekoloģisko pēdu būtu iespējams samazināt, rūpīgi izsverot savas vajadzības pirms iepirkšanās, pēc iespējas neiegādājoties neko lieku, un, protams, izvēloties veselīgu, sezonālu, veģetāru un bioloģisku pārtiku.

Arī “Stockmann” no pirmā acu uzmetiena cēlā un videi draudzīgā rīcība, publiski paziņojot par atteikšanos no plastmasas maisiņu lietošanas, iedziļinoties, izskatās pēc vienkārši veiksmīga sabiedrisko attiecību soļa. Proti, dažas dienas vēlāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka no nākamā gada bezmaksas maisiņus Latvijā dalīt nedrīkstēs vairs neviens no veikaliem.

Lielveikalu ietekme visā Eiropā ir neizmērojami liela, jo tieši viņi lielā mērā diktē, ko lauksaimnieki ražo un patērētāji ēd. Tāpēc biedrība “Zaļā brīvība” jau trešo gadu kopā ar 27 sadarbības partneriem no citām Eiropas Savienības valstīm ir iesaistījusies starptautiskā projektā SUPPLY CHA!NGE, kura mērķis ir panākt, lai lielveikalu darbība kļūtu sociāli atbildīgāka.

Septembra beigās Rīgā notika “Pozitīvo scenāriju darbnīca”, kuras laikā sabiedrisko organizāciju un asociāciju pārstāvji, kā arī akadēmiskie pētnieki un korporatīvās atbildības speciālisti no trim Baltijas valstīm, strādājot kopā, lai izstrādātu sociāli atbildīgas un videi draudzīgas pārtikas piegādes ķēdes nākotnes scenārijus. Dažas no idejām par ilgtspējīgām pārtikas piegādes ķēdēm 2030. gadā, kas tika izkristalizētas seminārā: pārlikt atbildību no patērētāja uz ražotāju un tirgotāju; atbildīgs patēriņš kļūst par jaunu normu (papildus izmaksas ir tiem, kas piesārņo, nevis tiem, kas ražo videi draudzīgi); būtisks pārtikas atkritumu un iepakojuma samazinājums; pārtikas piegādes ķēžu caurskatāmība.

“Seminārā aicinājām piedalīties arī Latvijas lielveikalu ķēžu pārstāvjus – diemžēl viņi nevarēja ierasties,” saka biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, “Protams, ceram, ka nākotnē mūsu sadarbība kļūs ciešāka, jo esam ieinteresēti, ka Latvijas lielveikali patiešām kļūst ilgtspējīgi domājoši. Mēs gribam redzēt lielveikalus kā sociāli aktīvus, atbildīgus sabiedrības locekļus, kas rūpējas par to, lai viņu piegāžu ķēdes ir “caurredzamas”, pieprasa no saviem piegādātājiem augstu sociālo un vides standartu ievērošanu, nodrošina eko un Godīgās tirdzniecības produktu aizvien plašāku pieejamību, samazina plastmasas iepakojumu, izglīto savus patērētājus un sadarbojas ar citām interešu grupām.”

Pievienot komentāru