Ārstēšana, Veselības politika

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta tapšana un tā aizkulises. Atpakaļ atliktie un neatliktie punkti

Foto - Zane Bitere/LETA

“Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paver iespēju glābt un nostabilizēt veselības aprūpi, bet tas simtprocentīgi negarantē tādu naudas palielinājumu medicīnai, kā tas ir ierakstīts likumprojekta anotācijā,” sacīja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks, kurš ir atbildīgais referents par šo tiesību akta projektu. Vakar parlaments to pieņēma pirmajā lasījumā, un deputāti prognozēja, ka ar Finanšu ministriju būšot ļoti grūtas sarunas, lai 4% no IKP medicīnai 2020. gadā patiešām būtu realitāte.

Vakar plenārsēdes starplaikā notika ārkārtas Sociālās un darba lietu komisijas sēde, uz kuru bija uzaicināti arī sociālie partneri un kurā vairākums atbalstīja, ka likumā ir jāiekļauj finansējuma pieaugums veselības aprūpei līdz 2020. gadam, lai būtu skaidrs, kā plānotie 4% tiks sasniegti. Atgādināšu, ka valdība ignorēja Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē augustā panākto vienošanos un konkrētos skaitļus no likumprojekta izsvītroja, aizbildinoties, ka to nepieļauj juridiskā tehnika. Tika atstāts vien tas, ka “veselības aprūpes publiskais finansējums, pakāpeniski pieaugot, veidos vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta”. Pārējie skaitļi par naudas pieaugumu no 2018. līdz 2020. gadam izlasāmi vien likumprojektam pievienotajā anotācijā.

Neoficiāli zināms, ka valdība no šī likumprojekta bija izņēmusi arī 4% un tas varēja kļūt par iemeslu veselības ministres Andas Čakšas demisijai. Ministre atteicās parakstīt protokollēmumu un norādīja, ka viņai neesot jēgas turpināt darbu, ja tiek lauztas visas iepriekš panāktās vienošanās. Tikai pēc tam no likumprojekta izņemtie procenti atkal tajā tika iekļauti, taču finansējuma pieauguma rādītāji tik un tā likumā vairs neatgriezās.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau izteikusi gandarījumu par Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu priekšlikumam atjaunot likumprojektā konkrētas finanšu garantijas.

Taču komisijas priekšsēdētāja Aija Barča sacīja, ka likumprojektā, visticamāk, tiks norādīts 2020. gads, līdz kuram medicīnai ir jāsaņem 4% no IKP, bet konkrētais finansējuma pieaugums būšot redzams valsts budžeta likumprojektā. Lai likumprojektu varētu pieņemt līdz šā gada beigām, komisija veidošot darba grupu, kurā apspriedīs līdz 27. oktobrim iesniegtos priekšlikumus un kurā piekrituši strādāt arī sociālie partneri.

R. Ražuks uzsvēra, ka likumprojektā esot trīs mezgla punkti, par kuriem būšot nopietnas diskusijas. Pirmkārt, par to, ka netipiski salīdzinājumā ar citām valstīm visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta paredzēta ģimenes ārsta sniegtā palīdzība. Otrkārt, vai likumprojektā iekļautās visas 18 iedzīvotāju kategorijas varēs apdrošināt uz valsts rēķina. Treškārt, ļoti svarīgs jautājums būs, kā saņemt ārstniecību tiem, kas nedzīvo no algas un nemaksā nodokļus. Likumprojekts šiem cilvēkiem paredz divus ceļus – vai nu iekļauties sistēmā, pārejot uz ienākumu saņemšanu algas veidā, vai arī sākt maksāt 1% sociālo nodokli vismaz no minimālās algas, kas 2018. gadā būs 430 eiro. Likumprojektā norādīts, ka 2019. gadā būs jāmaksā 3% no minimālās algas, bet 2020. gadā – jau pieci procenti.

2018. gads būs pārejas gads, kad veselības aprūpes pakalpojumu grozi vēl netiks sadalīti tiem, kas maksā un kas nemaksā nodokļus. Šī valsts pretimnākšana veselības aprūpes jomā nodokļu nemaksātājiem beigsies 2019. gada 1. janvārī.

Ražuks pretēji opozīcijas deputātiem uzskata, ka konkrētu finanšu garantiju ierakstīšana likumprojektā nav nekāda brīnumnūjiņa, jo dzīve ir pierādījusi, ka tas negarantē, ka šī nauda noteikti būs.

“2000. gadā, kad es strādāju 7. Saeimā, man bija gods balsot par 2% no IKP valsts aizsardzībai. Likumā paredzētais finansējums netika nodrošināts sešpadsmit gadus. Bija jānotiek Krimas aneksijai, karam Donbasā, lai politiķi reāli piešķirtu šos divus procentus. Dievs pasarg, negribu, lai Latvijā notiktu kāda epidēmija vai katastrofa, kas piespiestu īstenot likuma pantu par četriem procentiem. Tam ir jābūt likumā, bet mums ir jāstrādā ar kārtējo valsts budžetu, vidējā termiņa budžetu, tad šie cipari būs realitāte,” norādīja Ražuks.

Pievienot komentāru