Netradicionāli, Padomi

Ieelpo zemes un gaisa enerģiju kopā ar Igoru Kudrjavcevu

Foto - Matīss Markovskis

Izmēģināt cigunu nekad iepriekš nav nācies. Esmu gan to vērojusi no malas, un tas izskatās pēc savādas, lēnas, improvizētas kustības. Kā noskaidroju vēlāk, tā nemaz nav improvizācija! Kustības ir praksē pārbaudītas, tām piemīt ārstniecisks efekts. Cigunam ir 600 stilu un tūkstošiem atzarojumu. Pat stāvēt kā stabs var dažādos veidos!  Ciguna skolotāja, ārsta Igora Kudrjavceva praktizētais ciguns, ko izmēģinu arī es, sastāv no četriem stiliem un koncentrējas uz cilvēka atveseļošanu.

 

Atveseļo prātu un ķermeni

Ciguns kombinē domu, elpu un kustību. Veselības problēmu gadījumā piemēro individuālu pieeju, piemēram, punktu masāžu, elpošanas, kustību vingrojumus. Ja sūdzību nav, cigunu var apgūt arī pats, un pie Igora Kudrjavceva mēdz ierasties pacienti, lai pārbaudītu, vai pareizi iemācījušies internetā demonstrētos vingrojumus.

Interese par šo Austrumu vingrošanas mākslu palielinās, jo tā palīdz nomierināties, sakārtot domas, emocijas, uzlabot miega režīmu, kas steidzīgajā dzīves ritmā ir ļoti svarīgi.

Lēna kustība un elpa vairo lielāku enerģiju. Sākumā gausā kustēšanās pat sagādā grūtības, bet ar laiku attīsta līdzsvaru, padara mierīgu, nesatricināmu. Piemēram, diabēta pacientiem tas palīdz līdzsvarot cukura līmeni asinīs. Ja pacients vēlas atveseļot muguru, koncentrē uzmanību uz enerģijas kanāliem šajā ķermeņa daļā. Speciālists stāsta, ka mugurai patīk, ja kādu laiku pastāv uz vienas kājas. Efekta gūšanai jāievēro konkrētas norādes un jāpilda vingrojumi saskaņā ar medicīnas tehnoloģijas nolikumu. Bet reizēm jākustas brīvi un jārīkojas pēc ķermeņa sajūtām.

Lai būtu efekts, cigunam jāatvēl vismaz 20 minūtes dienā. “Reizēm pacients jūt uzlabojumus, saka, ka vairs nenāks uz nodarbību, jo ir gana labi un turpinās praktizēt cigunu mājās. Daži aizbrauc uz ārzemēm un vēlāk pastāsta, kas uzlabojies. Citam ciguns varbūt šķiet par lēnu. Tad es rekomendēju apmeklēt Latvijas sporta U-šu federāciju, kur var apgūt šo kaujas mākslu,” stāsta ārsts.

 

Apreibt no endorfīniem

Dodamies telpā, kur būs ciguna nodarbība. Apstājamies ērtā pozā, kājas jātur plati, lai būtu stabilāk. Tas arī atvieglo mugurkaulu. Rokas smaida zemei, galva smaida debesīm. Ieelpojam gaisu no paša Visuma centra, kas atrodas tālu no mums. Nekur tālu jau tas nevar būt, nodomāju. Gaisma no tā ieplūst mūsos. Šī debesu enerģija kādreiz ir veidojusi Visumu. “Vai gribu šādu spēku sevī?” vaicā ārsts. Saku: “Protams!”

Aicinām enerģiju, ļaujam ieplūst ķermenī. Izelpojam gaisu, stāvot ar kājām dziļi zemē. Pēc tam uzņemam barojošo zemes spēku. Tas neesot tik silts un gaišs kā debesis, bet gan vēss kā zemes ūdens vai bērzu sulas. Tas baro kaulus, muskuļus, gremošanas orgānus. Ļauju zemes spēkam tecēt mugurā. “Nevajag jautāt, kā tas ir iespējams. Vienkārši jāļaujas, un viss,” saka ārsts un piebilst, ka zemes spēkā var plunčāties, peldēties. Prasu, vai no šīm gaisa un zemes enerģijām nevar apreibt. “Var, bet tas būs kaifs! Endorfīni taču ir forši. Labāk apreibt no zemes un debesu spēka nekā no alkohola.”

 

Paņemam enerģiju

Lai galva vairs nereibtu, pievēršamies locītavām. Taisām drakonu: ieelpoju pilnu rumpi gaisa un izelpā sūtu to uz roku, kāju pirkstiem. Ja nespēj just debesu un zemes enerģiju, vismaz jāiedomājas, ka tādas ir. Apkārt ir bezgala daudz šo skaisto spēku, bet ārsts uzskata, ka latvieši nemāk tos paņemt. Veic dažādus rituālus tā vietā, lai vienkārši paņemtu zemes aktīvo enerģiju, it īpaši vasarā. Arī gaiss nav tikai gaiss, tas satur dabas enerģiju no kokiem, saules, mākoņiem.

Ieelpas laikā vēlams pasmaidīt, jo tas stimulē smadzeņu darbību, bet izelpas laikā sejas muskuļi jāatslābina.

Masējam vēderu. Zem nabas atrodas punkts, kas nodrošina saikni ar zemi, baro ar dzīves spēku. To masē ar citu punktu plaukstas apvidū. Vispirms plaukstas saberzē, lai izstarojas siltums. Pēc tam valša ritmā apļo vēderu 108 reizes. Rokām un vēderam, protams, jāsmaida, jo tas aktivizē asinsriti. Jāvēro savas sajūtas, jo ne katrs var izturēt tik pēkšņu enerģijas pieplūdumu. Var paaugstināties asinsspiediens, rasties uzbudinājums tā, ka gribas pašam celties, doties misijā, sakārtot apkārt esošo sajukumu, visu pasauli.

 

Enerģija nierēs

Ķeramies pie nierēm. Saskaņā ar ķīniešu medicīnu tajās ir mūsu iedzimtā, mantotā enerģija, ko jāmāk izmantot un kas jāatjauno. Ja to nepapildina, enerģija drīz vien izsīkst. To vairot palīdz sabalansēts uzturs, vingrojumi, pozitīva domāšana, elpošana. Tad cilvēks ir vesels un dzīvo ilgi, skaidro ciguna speciālists.

Ķīnā enerģijas uztver kā dzīvas būtnes, kam ir noteikta hierarhija. Visaugstākais ir Dao, Radītājs, kas atrodas Visuma centrā. “Mēs Latvijā arī daudz ko zinām un protam, mums ir labā spontānā saskare ar dabu. Mums arī ir senas tradīcijas, bet parasti tās beidzas ar pirtslietām un buramvārdiem. Kaifojam par šo nodarbi, un neko citu vairs nevajag,” uzskata Igors Kudrjavcevs un mudina attīstīt tradīcijas. “Kā bieži mēdz būt arī Austrumos, cilvēks attīsta zemākās čakras un domā: kāpēc lai es dotos augstāk, ja man tāpat ir labi? Tomēr, tikai attīstoties augšup, var saprast, kāpēc tas ir vajadzīgs.”

 

Sadarbojamies ar kokiem

Tradīcija un enerģijas plūsma ir stipra, ja notiek enerģijas apmaiņa ar dzīvības lauku jeb Svēto Garu, kā tas ir kristīgā tradīcijā. Ja to nepraktizē, informācijas lauks atslēdzas, jo nav vajadzīgs.

“Cigunā arī jāatlasa derīgais, jo, tāpat kā visās jomās, ir tradīcijas, kas vairs nedarbojas, un to vietā jāpievieno kaut kas jauns. Mūsdienu cilvēkam smadzenēs visi procesi notiek ātrāk un efektīvāk. Senajam ķīnietim ciguna vingrojumu vajadzēja mācīties 10 gadus, lai sasniegtu tādu efektu, kāds mūsdienās paveicams 10 nedēļās. Ķermenis ir tas pats, bet tam piemīt cits ātrums un citas likumsakarības.”

Nevaram pilnībā izolēties, noraidīt visu jauno, sakot, ka tas ir slikti. Tā vietā varam dzīvot saskaņā ar dabu. Pasaule nav radīta mums vai pret mums, tā vienkārši ir. Nepielūdzam kokus, bet sadarbojamies ar tiem, aicina Igors Kudrjavcevs. “Nesen nācās apmaldīties Pokaiņu mežā. Vietējam gariņam teicu: sveiks, draugs, vai vari parādīt man ceļu? Radās sajūta, ka mani fiziski paņem aiz rokas, un es ātri vien atradu izeju.”

 

Atslēgt prātu

Pārejam pie pēdām, kurās ir veselībai svarīgi punkti. Masēju pēdu, kamēr tā kļūst silta. Jāsāk ar kreiso, jo šo ķermeņa pusi regulē labā smadzeņu puslode, kas atbild par emocijām. Pirmām kārtām jāieslēdz emocijas, tikai tad – prāts. Arī pamostoties vispirms emocionāli jānoskaņojas. Prāts konkrētajā dienā varbūt nemaz nav vajadzīgs.

Ķīnā ir ļoti attīstīta hierarhija. Tā ļauj atslēgt kritisko domāšanu un pakļauties skolotājam. Ja pateiksi darbiniekam, ka viņam veikala izkārtnē ir kļūda, viņš pajautās, kur tieši, un būs pateicīgs par labojumu. Latvijā darbinieks šo kļūdu varbūt nemaz nevēlas atzīt, pieļauj speciālists. “Garlaicīgā lekcijā tā vietā, lai šķendētos, ko viņš tur muld, es varu būt skolnieks un klausīties uzmanīgi. Ja jau esmu šeit, izmantošu to lietderīgi. Līdzīgi kā sievietes mazgā traukus un domā, ka tā vietā varētu būt Kanāriju salās. Ja cilvēks vēlas atrasties pagātnē vai nākotnē, rodas iekšējs konflikts, jo katram ir dots tikai šis brīdis. Ja vari tikt vaļā no esošās situācijas, dari to, bet, ja nevari, atslābinies un baudi,” iesaka Igors Kudrjavcevs.

 

Pēc nodarbības – miers

Cigunā neizmanto tikai debesu un zemes enerģiju. Arī cilvēka smaids ir enerģija. Varam taču to paņemt no otra, un viņam no tā sliktāk nekļūs. Tieši otrādi, smaids vairo citus smaidus. Tāpat arī doma var aiziet visur, kur vēlamies.

Sākumā šķiet grūti koncentrēties vairākām darbībām vienlaikus, bet mūsu psihe vienlaikus varot aptvert 5–7 objektus. Vingrojuma laikā mugura ir taisna, galva smaida debesīm, kājas smaida zemei, ieelpo vēderā, izelpo visur. Ar katru izelpu daļa domu pamet galvu un iztek kā smilšu pulkstenis. Līdzko sajūt debesu un zemes enerģiju, par to var nedomāt un ļauties nepiespiestai elpošanai.

Jūtu, ka galva kļuvusi tukša un viegla. Tā tam arī jābūt, paskaidro skolotājs. Spēka vairošanai samaisām visas siltās un vēsās enerģijas, kas ir iegurnī, vēderā un krūškurvī.

Pēc nodarbības iestājas miers, bet vaigi ir sārti un acis spīd.

 

Izmēģini pats

Igors Kudrjavcevs pastāsta, ka cigunam pievērsies tāpēc, ka gribējis uzlabot veselību. Par ārstu viņš strādā jau 34 gadus. Brīvajos brīžos atpūšas, lasa grāmatas, restartē prātu, katru dienu 20 minūtes atvēl lūgšanām, 20 minūtes – taustiņinstrumentiem un 20 – ģitārai.

“Parasti gan tās 20 minūtes ievelkas, jo vēl gribas padziedāt. Kad apmeklēju vokālās mākslas nodarbības pie Sonoras Vaices, viņa teica, ka esmu īpaši radīts dziedāšanai. Man galvā esot tukšums, un tas palīdz balsij skanēt. Turklāt dziedāšana ir ārstnieciska nodarbe, tā trenē plaušas.”

Ja kāds, līdzīgi kā es, nekad nav mēģinājis cigunu, var meklēt pamācības interneta vietnē Youtube, meklētājā ierakstot Igors Kudrjavcevs. Pamācības atrodamas arī grāmatā Dzīvības spēks. Klātienes nodarbības notiek Jūrmalā, Jelgavā, Siguldā, Cēsīs, Smiltenē, Ropažos, Mālpilī, Dobelē, Tērvetē, Daugavpilī un Baložos. Sīkāku informāciju meklē mājaslapā www.labsajuta.lv.

logo-36

 

Pievienot komentāru