Ārstēšana, Citas slimības

Kad slimnieku glābiņš – mākslīgie hormoni. Kur un kā tos visbiežāk lieto

Shutterstock ilustrācija

Hormoni iesaistās svarīgos organisma procesos, ietekmējot cilvēka attīstību, vielmaiņu, reproduktīvo funkciju, kā arī garastāvokli. Ja hormonu sistēmā kaut kas ir aplam, uzreiz var just sekas. Tāpēc liela loma ir mākslīgajiem hormoniem, ko mūsdienās ļoti plaši lieto dažādu slimību ārstēšanā.

Piemēram, vairogdziedzera hormoni lielā mērā ietekmē organisma šūnu funkcijas, regulē augšanu, vielmaiņu, nervu sistēmu un pat uzvedību. Ja organisms hormonus izstrādā pavisam nelielā daudzumā vai neizstrādā vispār, rodas dažādi traucējumi. Veselības un pašsajūtas uzlabošanai tiek radīti mākslīgie hormoni, kas atdarina dabisko hormonu darbību. Tās ir ķīmiskas vielas, kas tiek sintezētas laboratorijā.

Vielas nav paša organisma izstrādātas, tāpēc reizēm organisms tās neuztver kā savējās un var rasties blakusparādības.

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Hormonus lieto vairāk

Laika gaitā hormonālo līdzekļu lietošana ir kļuvusi plašāka, jo jaunākie zinātnes sasniegumi medicīnā ļāvuši atklāt slimību izcelsmi un iespējamo vielu trūkumu, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere. Piemēram, hormonālajai kontracepcijai mūsdienās ir nozīmīga loma ģimenes plānošanā, ļaujot izvairīties no nevēlamas grūtniecības.

Medikamenti pastāvīgi tiek uzlaboti, lai būtu efektīvāki, drošāki, vieglāk panesami un ērtāk lietojami. Ķīmiskās struktūras ziņā tos cenšas veidot pēc iespējas līdzīgākus organismā dabiski izdalītajiem hormoniem.

“Cilvēki aizvien biežāk grib izvēlēties visdabiskāko un organismam tuvāko ārstēšanas veidu,” novērojusi farmaceite. “Piemēram, bioidentiskie hormoni arī tiek radīti laboratorijās tāpat kā mākslīgie, tomēr to ķīmiskā struktūra ir tāda pati kā organismā sintezētiem hormoniem, līdz ar to ķermenis tos biežāk pazīst kā savus un mazinās blakusparādību risks.”

Preparātu klāsts aug un attīstās. Iespējams, cilvēki nav pietiekami informēti par dažādu medikamentu pieejamību retāku slimību gadījumā, kas tiek izstrādāti individuālam pacientam un tāpēc ir samērā dārgi.

 

Vides un dzīvesveida ietekme

Palielinoties medikamentu klāstam un kvalitātei, plašumā vēršas arī hormonālo problēmu izplatība. “Varbūt tas saistīts ar to, ka līdz ar medicīnas zinātnes pētījumiem saslimšanas ir vieglāk diagnosticējamas,” pieļauj farmaceite.

Hormonu disbalansa iemesli var būt nepietiekams un nesabalansēts uzturs. Pat ja ēd regulāri un lielas porcijas, cilvēki ļoti bieži neuzņem vajadzīgos vitamīnus, minerālvielas un aminoskābes. Tad var pietrūkt pamatvielu, kas veido hormonus. Disbalansu veicina arī paaugstināts stress, nepietiekams miegs. Liela loma ir iedzimtībai, ko nevar ietekmēt. Hormonu darbību būtiski ietekmē apkārtējā vide, vīrusi, ķīmiskas, toksiskas vielas, medikamenti. “Nevaram būt droši par to, kā mūsu organismu ilgtermiņā iespaido ģenētiski modificētā pārtika. Toties ir pierādīts, ka mākslīgās krāsvielas, ko iegūst no naftas produktiem, nelabvēlīgi ietekmē endokrīno sistēmu,” atklāj Daina Bulmeistere.

Aizvien vairāk bērnu slimo ar bronhiālo astmu. “Astmas izplatību veicina piesārņota pilsētvide, bet vecāki nereti cenšas bērnu pasargāt, aizraujas ar tīrību, antiseptiku, kas neļauj attīstīties pietiekami stiprai imunitātei.”

 

Kad hormoni ir bīstami

Lai gan mākslīgie hormoni imitē dabiski izdalīto hormonu darbību, organisms tomēr tos var novērtēt kā svešu ķīmisko vielu. Katrai no šīm vielām var būt blakusparādības. Hormoni ietekmē orgānu sistēmu, tāpēc to neatbilstoša lietošana var būt bīstama. Šos preparātus atļauts iegādāties tikai ar speciālista izrakstītu recepti, un tie jālieto paredzētajās devās. Terapiju drīkst uzsākt, koriģēt vai atcelt tikai ārsts. Piemēram, hormonālā kontracepcija jāizraugās pēc analīžu rezultātiem, jo katrai sievietei hormonu disbalanss izpaužas citādi, stāsta speciāliste.

Mākslīgos hormonus mēdz izmantot neatļauti, piemēram, sportā. Anabolie steroīdi, glikokortikoīdi, augšanas hormoni un eritropoetīns ir iekļauti aizliegto vielu jeb dopinga vielu sarakstā, tomēr sportisti mēdz šīs vielas lietot fiziskā snieguma uzlabošanai. Plašāk zināmais skandāls – pasaulslavenajam riteņbraucējam Lensam Ārmstrongam pēc atzīšanās neatļautā eritropoetīna izmantošanā tika atņemtas septiņas negodīgi izcīnītas medaļas.

Mūsdienās dopinga analīzes veic regulāri, tāpēc mākslīgie hormoni profesionālajā sportā nav izplatīti. Arī tiem, kuri hormonus lieto pēc savas iniciatīvas, vajadzētu atcerēties, ka anabolie steroīdi ir organismam sveša viela, kas ilgtermiņā var izraisīt aterosklerozes (sirds un asinsvadu slimības) progresēšanu, aknu saslimšanas un onkoloģiskas kaites. Turklāt šie preparāti, lietoti neadekvāti, negatīvi ietekmē organisma darbību, brīdina farmaceite.

 

Strauja attīstība

Hormonus medicīnā plašāk sāka izmantot XX gadsimta sākumā, kad bija pietiekami attīstījusies zinātne, lai veiktu kvalitatīvus pētījumus. Agrāk pacienti hormonu terapijas trūkuma dēļ mira no komplikācijām, dzīves ilgums bija īsāks. Daudzas slimības nebija iespējams atklāt. Mūsdienās vēl aizvien ir grūti noteikt kādu retu slimību, tomēr izplatītas kaites atklāj ātri un ārstē efektīvi. Ja cukura diabēta pacients pakļaujas terapijai, viņa dzīves ilgums un kvalitāte nemazinās.

Hormonālā kontracepcija parādījās tikai XX gadsimta 60. gados reizē ar feminisma kustību un seksuālo revolūciju. Tādas kontracepcijas tabletes kā tolaik mūsdienās vairs neizmanto. Pacientes lieto kombinētos preparātus ļoti nelielās devās, lai mazinātu nevēlamus blakusefektus un maksimāli pietuvinātos dabiskajam hormonu ciklam.

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Nepietiekama izpratne

Pētījumi turpinās, rodas jauni uzlabojumi, attīstās gēnu inženierija. Par medikamentu attīstību varbūt runā nepietiekami, tādēļ cilvēki baidās ļauties hormonālajai ārstēšanai. “Piemēram, Skandināvijas valstīs hormonu aizvietotājterapiju menopauzes laikā sievietes izmanto ļoti aktīvi. Latvijā pacienti, iespējams, mazāk uzticas ārstam, nav pietiekamas savstarpējās komunikācijas, nereti ārstu aizņemtības dēļ. Varbūt pacientiem ir sajūta, ka viņus grib sazāļot vai ārsti vēlas pelnīt uz viņu slimību rēķina,” prāto farmaceite. “Trūkst izpratnes un informētības par slimībām, to cēloņiem un ārstēšanu. Sak, labāk cietīšos līdz pēdējam, nevis dzeršu hormonus. Tomēr, ja būs ļoti slikti, arī latvietis sāks ārstēties. Piemēram, pirmā tipa cukura diabēta gadījumā nav izvēles, vai lietot vai nelietot insulīnu.”

Būtisks iemesls, kāpēc cilvēki atturas lietot šos medikamentus, ir augstā cena.

Daļa sieviešu dod priekšroku dabiskiem vitamīniem un augu preparātiem, piemēram, sojai, kuras sastāvā esošie flavonoīdi līdzinās estrogēniem. Cilvēki baidās no ķīmisko hormonu blakusparādībām, teiksim, hormonālās kontracepcijas gadījumā var būt bailes par svara pieaugumu vai veiksmīgu bērniņa ieņemšanu nākotnē. Pacienti informāciju meklē internetā, kur mēdz būt maldīgi fakti un dažādi briesmu stāsti par medikamentu blaknēm. Cilvēkiem ir grūtāk izvērtēt informācijas patiesumu, uzskata Daina Bulmeistere. “Mēs esam ļoti individuāli, tādēļ tas, kas kādam izraisa blakusparādības, otram var būt piemērots medikaments.” Šajā gadījumā liela nozīme ir komunikācijai starp ārstu un pacientu.

 

 

Ieteikumi hormonu disbalansa novēršanai

■ Jāievēro veselīgs uzturs, kurā ietilpst pietiekami daudz veselīgo nepiesātināto taukskābju (treknas zivis, olīveļļa, linsēklas, valrieksti), jāuzņem mazāk rafinēto ogļhidrātu (baltais cukurs) un ģenētiski modificēto produktu, kas darbojas DNS līmenī.

■ Jākontrolē svars.

■ Regulāri jāveic fiziskās aktivitātes.

■ Jāizvairās no mākslīgajām krāsvielām – to ražošanā tiek izmantoti naftas produkti, kas nelabvēlīgi ietekmē endokrīno sistēmu.

■ Ikdienā jāmazina stresu izraisošie faktori. Hormoni ļoti jutīgi reaģē uz stresu, veicinot glikozes patēriņu, izdalot adrenalīnu un citas vielas. Liela nozīme ir kvalitatīvam un pietiekami ilgam miegam.

 

Mākslīgo hormonu lietojums

 Visplašāk hormonu terapiju izmanto ginekoloģijā. Plaši izplatīti ir kontracepcijas līdzekļi: tabletes, maksts riņķi, dzemdes spirāles, plāksteri, zemādas implanti. Tos lieto ne tikai pret grūtniecības iestāšanos, bet arī sāpīgu un stipru menstruāciju, olnīcu cistu un citu problēmu gadījumā.

 Sievietēm menopauzes periodā dzīvi atvieglo hormonu aizstājējterapija, palielinot estrogēna un progesterona līmeni. Līdzīgi arī vīriešiem vīrišķā hormona testosterona līmeņa pazemināšanās gadījumā mākslīgi mēdz palielināt šīs vielas līmeni.

 Plaši izplatīta slimība ir cukura diabēts, ko arī ārstē ar hormoniem. Ja nelīdz medikamenti, uztura maiņa un fiziskās aktivitātes, otrā tipa cukura diabēta gadījumā tiek injicēts insulīns. Pirmā tipa cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzera šūnas insulīnu neizstrādā vispār. Insulīns organismam ir vajadzīgs, jo veicina glikozes iekļūšanu šūnās, kas nepieciešama enerģijas gūšanai. Insulīns regulē arī taukvielu un olbaltumvielu maiņu. Ja injicē pārmērīgi daudz insulīna, cilvēks var ieslīgt bezsamaņā.

 Hipotireozes jeb palēninātas vairogdziedzera darbības gadījumā nepietiekami tiek izdalīti vairogdziedzera hormoni. Aizvietotājterapijā izmanto hormonu tiroksīnu. Katram pacientam pēc analīžu rezultātiem un izmeklējumiem individuāli tiek piemeklētas vielu devas, kas stingri jāievēro. Ja tās pārsniedz, rodas nopietni veselības traucējumi.

 Astmas, kā arī dažādu ādas slimību ārstēšanā izmanto glikokortikoīdus, kas ir virsnieru dziedzera kortizola atvasinājumi. Tie ietekmē ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu, stimulē glikoneoģenēzi, paaugstina cukura līmeni asinīs, kā arī veicina glikogēna sintēzi aknās. Tiem piemīt pretiekaisuma darbība, bet šos hormonus nedrīkst lietot ilgstoši, citādi paša virsnieres kļūst kūtras un vairs neizdala vielas pietiekamā daudzumā.

 Adisona slimības gadījumā neizdalās virsnieru dziedzera hormons kortizols un var būt iespējams arī aldosterona trūkums, radot bojājumus virsnieru garozā. Aizvietotājterapijā šādā gadījumā izmanto hormonu preparātu hidrokortizonu.

 Sintētiskos hormonus liek lietā arī prostatas vēža un krūts vēža ārstēšanā, mazinot iespēju vēzim atgriezties vai palēninot tā attīstības iespēju. Labākam efektam to visbiežāk apvieno ar citām terapijām.

 Vēl mākslīgos hormonus piemēro augšanas traucējumu gadījumā, dažādu sindromu, piemēram, Kušinga sindroma, ārstēšanā.

 Pasaulē aizvien plašāk sintētiskos hormonus lieto dzimuma maiņas procesā.

 

logo-36

Pievienot komentāru