Psiholoģija, Stress un depresija

Kā no malas pamanīt depresijas pazīmes tuviniekos?

Foto - stock.xchng

Rudens ir ne vien krāšņo un košo dabasskatu laiks, bet arī drūmāks un pelēcīgāks dzīves periods, kad mēdz parādīties nomāktība. Kur viens redz krāsas un rosību, cits spēj saskatīt vien drūmos toņus. Mēdz parādīties dažādi depresijas simptomi – grūti aizmigt, pa galvu maļas sliktas domas, neko vairs negribas… Cik ilgi šāds noskaņojums ir uzskatāms par normālu parādību? Kādas pazīmes liecina par depresiju? Kādos gadījumos vērsties pie ārsta un kādos varam palīdzēt sev pašu spēkiem? Konsultē BENU Aptiekas pieaicinātā eksperte, psihiatre, ārste psihoterapeite Linda Ķeruže.

Pētījumi liecina, ka depresijas izpausmes Latvijā piedzīvojis katrs ceturtais. Ir cilvēki, kas paši apzinās problēmu un vēršas pie ārsta, taču citiem ir grūti pašiem meklēt palīdzību. Psihiatre un psihoterapeite Linda Ķeruže skaidro: “Tiem, kas paši atnāk pie psihiatra, visvairāk traucē trauksmes sajūta. Bet ārstam allaž jāizvērtē, vai tā ir tikai izolēta trauksme, vai arī trauksme kopā ar depresiju. Var būt dažādi. Ir cilvēki, kas spēj precīzi izstāstīt, kā jūtas. Ja sākusies depresija, visbiežāk cilvēks sūdzas par nospiestu garastāvokli, nespēju priecāties par dzīvi, apātiju, koncentrēšanās spēju zudumu, miega trūkumu, apetītes trūkumu vai pieaugumu, enerģijas trūkumu, nevēlēšanos redzēt draugus, domām par pašnāvību. Bet ne katrs spēj paskaidrot, kas ar viņu notiek. Tad cilvēks precīzi jāizjautā par visām iespējamajām pazīmēm, kas var norādīt uz depresiju. Lai to diagnosticētu, jābūt vismaz pieciem pamata simptomiem vienlaikus. Tāpēc ir labi ārstam visu izstāstīt, kā ir, jo no malas ne vienmēr var manīt, ka cilvēkam ir depresija. Nereti depresijas slimnieks iekšēji izjūt spēcīgas dusmas, bet, nespējot tās paust uz āru, pavērš dusmas pret sevi. Darbā viņi ir izdarīgi, smaidīgi, ērti. Arī pie ārsta atnāk un smaida. Viņi šādi lieki tērē savu enerģiju – smaida, kaut arī iekšēji ir ļoti slikti.

Var būt arī tā, īpaši, ja cilvēks vērsies pie citas specialitātes ārsta, ka viņš min tikai vienu simptomu – galvassāpes, kas ir nevis tipiskais depresijas simptoms, bet pavadošais. Sākot šo pacientu iztaujāt, var atklāties plaša depresijas simptomu aina. Piemēram, cilvēkam ir ne tikai galvassāpes, bet mēnešiem ilgi miega traucējumi, nospiests garastāvoklis. Ja viņam neviens tieši nepajautā par to, kāds ir garastāvoklis, cilvēks arī var neizstāstīt.”

Klasiskas depresijas pazīmes
Ja divas nedēļas bez pārtraukuma ir:

• nespēks, nomāktība, slikts garastāvoklis, intereses zudums par dzīvi un sadzīvi;
• grūtības no rīta piecelties un uzsākt dienu (vakari toties labāki) vai izsīkums dienas gaitā;
• miega traucējumi un/vai ēšanas traucējumi.

Kā no malas pamanīt depresijas pazīmes tuviniekos?

L.Ķeruže stāsta, ka tipiskā doma depresijas laikā ir “viss ir slikti”. Turklāt šīs domas ir pašnoniecinošas. Cilvēks visā vaino sevi, varbūt arī vēl kādu citu, par kaut ko allaž ir nemierā. Depresijā esot, nereti cilvēks sevi vaino par kādu briesmīgu kļūdu, kas viņu novedusi tādā situācijā, kādā viņš ir. Ja pajautā, kas tā par kļūdu, citiem tā nešķiet briesmīga, turklāt mēs visi mēdzam pieļaut kļūdas, tas ir normāli.

Sliktākais, ka depresijas slimniekam var rasties domas par pašnāvību. Bet no tiem, kam šīs domas galvā rodas, daži spēj, daži nespēj sevi kontrolēt. Tie, kas spēj sevi kontrolēt, parasti tuviniekiem vai ārstam izstāsta, ka domas par pašnāvību galvā maļas, bet nekad to nedarīs, jo jūt atbildību par ģimeni. Citādi ir, ja, piemēram, kāds depresijas slimnieks to tuviniekiem pasaka smejoties. Neviens teikto neņem nopietni, taču rīcība var sekot. Tāpēc, ja kāds ir ierunājies par pašnāvību, viņš jāaizved pie psihiatra vai ārsta psihoterapeita. Runas par dzīves beigšanu var būt domātas nopietni.

Protams, ir arī cilvēki, kam vienkārši ir depresīvs domāšanas veids, dzīves uztvere, taču nav citu depresijas simptomu. Tāpēc visi, kam pa galvu maļas sliktas domas, nav jāārstē ar antidepresantiem.

Depresijas dažādās izpausmes

Mēdz uzskatīt, ka depresija visspēcīgāk izpaužas tieši no rītiem. L.Ķeruže komentē, ka šāda pazīme ir tipiska vienam no depresijas veidiem. Tad, sākot ārstēties, rīta cēliens, kamēr ir grūti, pamazām kļūst arvien īsāks. Bet ir arī tādi cilvēki, kas depresijas laikā lēnām izsīkst pa dienu un sliktāk jūtas vakarā. Nav vienas depresijas ainas, katram tā tomēr izpaužas citādi. Tāpat ir ar sezonālo ietekmi uz mūsu pašsajūtu – ir cilvēki, kuriem tiešām pavasaros un rudeņos kļūst sliktāk. Taču tas nav raksturīgi visiem.

Pievienot komentāru