Ārstēšana, Citas slimības

Jā, man mugurā ir ielikts implants. Pieredzes stāsti

Foto - Shutterstock

Pieredzes stāsti, kad mugurā ir ielikts implants.

Kristaps, 23 gadi

Bērnībā nodarbojos ar tekvondo, un treneris man vairākkārt ieteica pārbaudīt muguru. Mamma noorganizēja vizīti pie pazīstamas fizioterapeites, kura izmērīja, par cik grādiem uz priekšu saliekusies mana mugura, un ieteica aizbraukt pie mugurkaula ķirurga uz Vaivariem. Ārsts pateica, ka situācija ir nopietna un nekavējoties vajadzīga operācija. Es tam pretojos, pat lūdzu krusttēvu, lai, mammai nezinot, mani aizved pie citiem dakteriem, bet arī viņi teica, ka mugura ir ļoti deformējusies. Kad vēlreiz aizbraucām uz Vaivariem, dakteris rādīja dažādus attēlus un teica: ja neko nedarīsim, mugura arvien vairāk lieksies uz priekšu un var pat lūzt ribas. Tas motivēja beigt spuroties un ļaut operēt muguru. Protams, ļoti baidījos, kā turpmāk dzīvošu, jo zināju, ka man mugurā liks stieni. Grieziens ir pa visu muguru. Ja par šo stieni ikdienā nepiedomāju, īpaši to nejūtu, kaut gan mugura ir pilnīgi stīva un nelokās. Visbriesmīgāk ir ieraudzīt mugurkaula rentgenattēlu – tajā labi saskatāms stienis un skrūves.

Kopš operācijas pagājuši aptuveni septiņi gadi. Nesen biju aizgājis pie sava mugurkaula ķirurga un vaicāju, vai drīkstu apmeklēt trenažieru zāli. Man tika dota zaļā gaisma. Taču sabiedriskās vietās ar kailu muguru gan cenšos nerādīties – pat vasarā peldos vienīgi tur, kur mazāk cilvēku.

Agnese, 22 gadi

Kad man bija 12–13 gadu, sāku ļoti strauji augt, un muskuļi netika līdzi. Mugurkauls izliecās, veidojās arvien lielāka skolioze. Vecāki mani veda pie dažādiem speciālistiem, arī uz masāžām. Tad aizbraucām pie mugurkaula ķirurga uz Vaivariem. Dakteris teica: jūs varat iet, pie kā gribat, bet bez manis tik un tā neiztiksiet, jo muguras izliekums jau bija 50 grādu leņķī. Turklāt ārsts brīdināja, ka vistrakāk varētu būt laikā, kad gaidīšu bērniņu, jo deformējies mugurkauls spiedīs uz visiem iekšējiem orgāniem.

Sākumā es pretojos operācijai un par to nevēlējos neko dzirdēt, bet vecākiem tomēr izdevās mani pierunāt, un tagad gan viņiem, gan dakterim esmu ļoti pateicīga. Man operēja muguras daļu starp lāpstiņām – ielika metāla āķīšus, kas mugurkaulu satur kopā. Dakteris teica: ja psiholoģiski nevarēšu ar tiem sadzīvot, vēlāk mani varēs operēt atkārtoti un tos izņemt. Tobrīd domāju, ka tā noteikti darīšu, bet tagad ar āķīšiem esmu tā saradusi, ka man pat prātā nenāk doma par atkārtotu operāciju.

Pats trakākais bija laiks pēc operācijas, kad drīkstēju tikai gulēt, stāvēt kājās vai staigāt, bet tagad tas viss jau aizmirsies. Tas, ka operēta mugura, mani neuztrauc – es mierīgi varu gozēties pludmalē peldkostīmā!

Strādāju par stjuarti. Kādreiz vecāki brīnās, kā es ar savu operēto muguru varu atvērt lidmašīnas smagās durvis, bet esmu iepraktizējusies – šajā ziņā man ir savas metodes.

 

logo-36

1 komentārs

  1. Arī man mugurā ir metāla stienis nu jau 18 gadus skoliozes dēļ. Protams, mazliet jāpiesargājas (neslidoju, nejāju utml,lai izvairītos no kritieniem), tiltiņu nevaru uztaisīt, jo mugura nelokās, bet tas ir sīkums. Bērniņu iznēsāju bez problēmām un laidu pasaulē ātrās, dabiskās un pēc ārstu vārdiem- priekšzīmīgās dzemdībās. Dzīve ir skaista! Paldies dr. Rosļakovam!

Pievienot komentāru