Ēšana, Uzturs

Kā tikt vaļā no saldumkāres? Divi jautājumi uztura speciālistei Lindai Federai

Foto - Fotolia/innatyshchenko

Veselam.lv lasītāja Vineta jautā uztura speciālistei Linda Federai: “Kā tik vaļā no lielās kāres pēc saldumiem? Mēģināju iekļaut uzturā katru dienu 1-2 augļiem, lai tā apmānītu organismu. Bet pēc kādām sešām dienām nenoturējos, un atkal uzklupu saldumiem.”

Atbild uztura speciāliste Linda Federa: “Labdien, Vineta! Paldies par jautājumu. Mūsu ķermenis ir unikāls veidojums un, ja mēs tajā ieklausamies, tad tas pats saka priekšā, kas tam ir nepieciešams. Saldumi ir ogļhidrāti, kas “pa taisno” nonāk asinīs, momentāni piegādājot organismam enerģiju. Ja viena vai cita iemesla dēļ organismam ir par maz enerģijas un tā ir ļoti nepieciešama, tad tas dos signālu – “dod saldumus”, jo tie dos enerģiju.

Ļoti bieži šādas situācijas novērojamas, kad cilvēks ievēro kādu diētu un ēd neregulāri. Šādas diētas var darboties īslaicīgi, bet ne ilgi.

Ievērojot veselīga sabalansēta uztura pamatprincipus, regulās ēdienreizes un nodarbojoties ar sportu, ilgtermiņā nonāksiet pie ideālā rezultāta!

Tā, protams, ir arī sava veida atkarība, tāpēc var konsultēties arī pie psihoterapeita.”

 

Lasītāja Dace arī jautā par saldumatkarību: “Sakiet, lūdzu, kā man mazināt kāri pēc saldumiem? It īpaši no rītiem – ja neapēdu kaut ko saldu, tad sāk sāpēt galva un tā nepajokam. Ko darīt?”

Atbild uztura speciāliste Linda Federa: “Labdien, Dace! Es ieteiktu jums pārbaudīt savu asins ainu, nododot asins analīzes. Jūsu aprakstītie simptomi liek domāt par tādu stāvokli kā hipoglikēmija (pazemināts cukura līmenis asinīs). Cukurs glikozes formā ir viens no galvenajiem enerģijas piegādātājiem mūsu organismam. Normālos apstākļos dažādi hormoni nodrošina, lai glikozes koncentrācija asinīs vienmēr paliktu noteikta diapazona robežās (tukšā dūšā tai būtu jābūt 70-100 mg uz 100 mililitriem asiņu (mg/dl)). Kad šie rādītāji ir zem 50 mg/dl, tad ir hipoglikēmija. Tā rodas, kad glikozes patēriņš ir lielāks kā organisms var nodrošināt. Šāds stāvoklis rada organismam stresu. Organisms mēģina nodrošināt centrālo nervu sistēmu ar glikozi, kas ir atkarīga no šī enerģijas piegādātāja. Lai paātrinātu glikogenolīzi un cukura reģenerāciju, virsnieru dziedzeri arvien vairāk atbrīvo stresa hormonu kortizolu un adrenalīnu asinīs, kas izraisa tādus simptomus kā iekšējs nemiers un uzbudināmība, pēkšņa svīšana (auksti sviedri), trīce, bālums, sirdsklauves un paaugstināts spiediens, izsalkums, dažkārt arī slikta dūša un vemšana. Hipoglikēmijai progresējot, parādās neiroloģiski simptomi: galvassāpes, nogurums un spēka trūkums, koncentrācijas traucējumi un dezorientācija, runas traucējumi, disleksija un retos gadījumos pat paralīze. Hipoglikēmijas iemesli var būt dažādi. Visbiežāk no tā cieš diabēta slimnieki. Bieži pie vainas ir hormonāli vai vielmaiņas traucējumi, kā arī aknu slimības.

 

Līdz 20. oktobrim varat uzdot jautājumu uztura speciālistei Lindai Federai šeit.

Pievienot komentāru