Dzīvesveids, Padomi

Kāpēc, lai būtu vesels vīrusu sezonā, jāsāk ar zarnu traktu un pastaigām, skaidro imunologs

Foto - Shutterstock

Darbā viens šņaukājas, kāds klepo veikalā, cits šķauda sabiedriskajā transportā, un, skat, arī tev kādu rītu jau aizlikts deguns vai nepatīkama sajūta kaklā. Vai nav jau par vēlu stiprināt imunitāti un kādas metodes vislabāk izmantot?

Augšējās elpceļu infekcijas izplatās pilienveidā pa gaisu vai tiešā saskarē ar saslimušo un priekšmetiem, ko tas lietojis vai kam pieskāries, piemēram, atbalsta stieņiem vai sēdekļu rokturiem sabiedriskajā transportā, durvju rokturiem, margām, grozu un ratiņu rokturiem veikalā, ūdens krānam, rotaļlietām bērnudārzā u. tml.

Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, šķaudīšana un ir aizlikts deguns. Bieži simptomi ir arī rīkles iekaisums vai kairinājums, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu.

Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra – pat virs 38 °C. Pārējiem drudža parasti nav vai ir tikai nedaudz paaugstināta temperatūra.

Slimnieks var inficēt apkārtējos uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl 5–7 dienas no saslimšanas sākuma, kad vīrusi turpina izdalīties lielā daudzumā. Turklāt bērni parasti vīrusus izdala ilgāk nekā pieaugušie. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti.

 

Aizsargspēju mehānisms

Imunologs Lauris Līcītis uzsver, ka imunitāte nav viens orgāns, bet vesela sistēma. Tās darbība vērsta uz organisma dzīvības saglabāšanu.

Iedzimtā imunitāte tiek mantota no vecākiem, bet iegūtā izstrādājas dzīves laikā. Pirmo tipu nosaka pārmantotie gēni, un to iespējams ietekmēt ar gēnu inženieriju. Aizvien attīstās arī bioloģiskie preparāti, kas ļauj regulēt nobīdes no normālas imūnsistēmas. Tomēr, domājot par aizsargspēju stiprināšanu ikdienā, vairāk jāparūpējas par iegūto imunitāti, – uzsver ārsts. Šīs organisma aizsargspējas veidojas saskarsmē ar dažādiem ārējās vides faktoriem: baktērijām, ķīmiskām vielām, starojumu, enerģētisko lauku u. c.

Viens no būtiskākajiem labu aizsargspēju priekšnosacījumiem ir zarnu trakta veselība. Zarnu traktā mītošās baktērijas veido mikrobiomu, kas ietekmē gan ādas stāvokli, gan svaru, gan holesterīna līmeni. Ja zarnu sieniņās vai gļotādā ir bojājumi, organismam ir traucēta minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanās, tādēļ cilvēka imunitāte kļūst trauslāka.

Kopumā cilvēka organismā ir aptuveni 1800 dažāda veida baktēriju. Zarnu mikrofloru var uzlabot, piemēram, lietojot probiotiķus. Nereti runā par labajām baktērijām, piemēram, bifido vai acidofilajām, taču Lauris Līcītis brīdina, ka tās uz katru cilvēku iedarbojas atšķirīgi. Daudziem, piemēram, izraisa vēdera pūšanos. Neraugoties uz ražotāju apgalvojumiem, ka bifidobaktērijas ir arī jogurtos, šiem produktiem tiek pievienots cukurs, kas saskarsmē ar baktērijām enerģētiski tās iznīcina. Un tā jogurts pārtop par saldi garšīgu našķi, ne vairāk.

Labajām baktērijām kaitē arī antibiotikas. Kad šo medikamentu lietošana ir nepieciešama un atbilst ārsta norādījumiem, antibiotikas nešķiro labās un sliktās baktērijas, tāpēc iznīcina gan vienas, gan otras. Tādēļ imunologs Lauris Līcītis ir pārliecināts, ka ir situācijas, kad pareizā laikā piemērotas un pietiekami dozētas labās baktērijas spēj pasargāt pat no antibiotiku lietošanas.

Lai organisms būtu stiprs, kaitīgās vielas, kas sakrājas šūnu vairošanās procesā, ir jāizvada. Tie ir tā dēvētie brīvie radikāļi, kas īpaši savairojas fiziskas slodzes un stresa apstākļos. To neitralizēšanai nepieciešami antioksidanti: magnijs, kālijs, polifenols u. c. Viens no būtiskākajiem antioksidantiem ir C vitamīns, kura ir daudz ogās un citrusaugļos.

Imunologs Lauris Līcītis brīdina par nepieciešamību ievērot imūnsistēmas uzlabošanai paredzēto zāļu tēju lietošanas instrukciju, lai kādā brīdī stimulējošais efekts nesāk imunitāti bremzēt. Piemēram, ehinaceja ar organisma spēcināšanas nozīmi ir lietojama ne vairāk kā divas nedēļas.

Ārsts piebilst, ka viens no vislabākajiem palīgiem imunitātes stiprināšanai ir antioksidanti un fiziskas aktivitātes: skriešana, peldēšana, pastaigas svaigā gaisā. Tās uzlabo gan veselību, gan dzīves kvalitāti kopumā.

 

Vitamīnu alfabēts

Lai ķermenis justos mundrs un nepadotos saaukstēšanās riskam, uzturā jāiekļauj dažādu vitamīnu kombinācijas. Tās palīdz gan profilaksē, gan spēj sniegt atbalstu imūnsistēmai saslimšanas gadījumā.

Viens no organismam nepieciešamākajiem un efektīvākajiem organisma aizsargspēju stiprinātājiem ir C vitamīns. Tas palīdz arī cīnīties ar ikdienas stresa sekām, saaukstēšanos un pat ādas novecošanos. Kaut gan C vitamīnu iespējams viegli uzņemt, uzturā lietojot citrusaugļus, dzērvenes, kivi un dārzeņus (brokoļus, ziedkāpostus, skābētus kāpostus), rudenī un ziemā noder arī uztura bagātinātāji, ar ko organisms nepieciešamo devu iegūst daudz koncentrētākā veidā. Farmaceite Ivanda Krastiņa norāda, ka C vitamīna trieciendeva ir īpaši noderīga, konstatējot pirmos saaukstēšanās simptomus.

Saulainajā periodā D vitamīnu organisms pietiekamā daudzumā saražo pats, ja cilvēks noteiktu laiku atrodas saules staros. Šis vitamīns gan stiprina imunitāti, gan uzlabo pašsajūtu, novēršot bezspēku un apātiju, ir noderīgs kaulu un muskuļu stiprināšanai. Tumšajā gada periodā Latvijā ar vasarā uzkrāto D vitamīnu nevienam nepietiek, tāpēc aptiekā iespējams izvēlēties uztura bagātinātājus kapsulu, pilienu vai eļļas formā. Šo vitamīnu profilaktiski visu cauru gadu ieteicams lietot veciem cilvēkiem, bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar paaugstinātu garīgo vai fizisko slodzi.

Uz nervu sistēmu labvēlīgi iedarbojas B grupas vitamīni. Tie uzlabo smadzeņu darbību, piedalās nervu šūnu vielmaiņas procesos, nervu impulsu pārvadē, nodrošinot visu orgānu sabalansētu, veselīgu darbību. Ja B vitamīnu trūkst, jūtams nervu sistēmas izsīkums, pastiprināts nogurums, depresīvs garastāvoklis un samazinātas koncentrēšanās spējas. Ar uzturu B vitamīnus var uzņemt, lietojot piena produktus, zivis, olas un vistas gaļu, taču daudz lielākā koncentrācijā tie ir bezrecepšu medikamentos un uztura bagātinātājos.

Viens no populārākajiem vitamīniem, kas pozitīvi iedarbojas uz redzi, ir A vitamīns. Tas uzlabo arī ādas stāvokli un palēnina tās novecošanos, atjauno šūnas un stiprina imunitāti. Ikdienā lietojot zivis, burkānus, avokado, olas, pienu un zaļos lapu salātus, iespējams vitamīnu uzņemt no šiem produktiem. Ja organismā A vitamīna trūkst, āda kļūst sausa, bojājas redze – kļūst apgrūtināta spēja redzēt tumsā, iespējama miglošanās, paaugstinās arī risks saslimt ar vīrusu infekcijām. Tāpat kā citi, arī A vitamīns pieejams aptieku produkcijā.

Polivitamīni galvenokārt paredzēti veseliem cilvēkiem kā papilddeva profilaksei un nepilnvērtīgas pārtikas kompensēšanai, bet tos var lietot arī slimības laikā, izvērtējot zāļu devas un nepieciešamību. Ja organismam trūkst kāda konkrēta vitamīna, labāk tomēr lietot to vienu. Izvēloties polivitamīnus, lielākais ieguvums ir vairāku vitamīnu labās īpašības, taču koncentrācija nav liela.

Farmaceite skaidro, ka sintētiskos polivitamīnus ražo rūpnieciski – tos sintezē atbilstoši dabīgajiem analogiem, bet dabīgie ir gatavoti no augu valsts izvilkumiem.

Izvēloties polivitamīnus, svarīgi ir pievērst uzmanību, kurai vecuma grupai tie paredzēti, jo katrai no tām aktīvās vielas nepieciešamas citādās devās.

Nevajag aizmirst, ka augšējo elpošanas ceļu slimību profilaksē un ārstēšanā vērtīgās vielas organisms saņem arī ieelpojot, tāpēc ēterisko eļļu vai ārstniecības augu inhalācijas var gatavot mājās vai arī aptiekās taujāt pēc speciāliem inhalatoriem.

2 Komentāri

  1. Kādreiz mēdzu saaukstēties vairākas reizes gadā – 3 – 4 dienas gulēju ar temperatūru, bet iesnas sāķēru vairākas reizes gadā (darbā bija caurvējš). Tad LA (toreiz Lauku avīzē) izlasīju padomu par deguna norūdīšanu. Sāku to praktizēt un par iesnām un temperatūru aizmirsu uz daudziem gadiem. Paldies LA! Aprakstīšu šo vienkāršo, bet pārsteidzoši efektīvo metodi – varbūt kādam noderēs!
    Ņemam vidēja lieluma klizmām paredzēto “bumbieri” (nezinu, kā to pareizi sauc). Vēlams pirkt ar biezāku gumiju, lai ātrāk iesūc – ar vai bez uzgaļa – nav svarīgi. No rīta uz kādām 15 min ieliekam ledusskapja saldētavā trauciņu ar aukstu ūdeni. Kad izveidojusies plāna ledus kārtiņa, iesūcam ūdeni “bumbierī”, noliecamies virs izlietnes un iespricējam ūdeni vispirms vienā nāsī, tad otrā,..izpūšam degunu, pēc kārtas aizpiežot vienu, tad otru nāsi – un viss. Nevajag censties kaut ko izskalot (caur muti) – tā jau pavisam cita procedūra. Šajā gadījumā strādā tieši deguna norūdīšana ar aukstu ūdeni. Pietiek ar 2-3 reizēm nedēļā. Es gan to daru katru rītu jau daudzus gadus, jo tas kļuvis par ieradumu un tā ir daudz vieglāk no rīta atbrīvoties no deguna satura. Kaut varbūt labi tas nav, jo sausina deguna gļotādu. Bet katru otro dienu – nekādu problēmu. Vienkārš, patīkams un pārsteidzoši efektīvs paņēmiens. Tagad es ūdenim vēl dažreiz piesrpicēju mazliet ūdeņraža pārskābes, bet tas nav obligāti. galvenais, lai būtu ļoti auksts ūdens.

Pievienot komentāru