Bērni, Veselība

Matos utis?! Kā ārstēties visai ģimenei. Zīdainim – citādāk!

Foto - Shutterstock
SVARĪGI

• Ja kādam no ģimenes locekļiem matos atrod utis, vajadzētu kārtīgi apskatīt arī pārējo galvas. Ar parazītu infekciju grūti tikt galā, ja to neapkaro visi saskarsmē esošie cilvēki vienlaikus. Tikai retumis gadās, ka, pat guļot vienā gultā, tā nepielīp.

• Ja bērnam matos ir utis, aplami būtu tās apkarot slepenībā, klasesbiedru vai citu bērnudārza grupiņas audzēkņu vecākiem par to neko nesakot. Tad var gadīties, ka parazīti pēc laika atkal būs klāt.

Ja niez galva un nevar saprast, kāpēc, nereti ārsta slēdziens jums ir utis izraisa lielu pārsteigumu. Lai gan pastāv priekšstats, ka šie kukaiņi mīt tikai netīrīgu cilvēku un bezpajumtnieku matos, patiesībā tie var apciemot ikvienu.

 

Kad skolēni pēc vasaras brīvlaika atgriežas skolā, uzplaukst utu epidēmija, jo vasarā bērni bijuši nometnēs vai citā vidē, kur galvās ieviesušies kukaiņi. Visbiežāk šī problēma piemeklē jaunāko klašu audzēkņus, kuri parasti ir ciešākā fiziskā tuvībā cits ar citu un mēdz sabāzt kopā galvas sačukstoties vai spēlējoties.

Utis var dabūt sabiedriskajā transportā, kur reizēm ir ļoti daudz pasažieru, tostarp dāmas ar gariem, izlaistiem matiem, pa kuriem kukaiņi var viegli pārrāpot pie cita saimnieka. Risks pastāv, arī atbalstot galvu pret transportlīdzekļu mīksto sēdekļu atzveltnēm, jo nevar zināt, vai tajos tikko nav sēdējis utains pasažieris.

Kukaiņus matos var dabūt, apskaujoties, pielaikojot cepures un šalles, pakarot mēteli cieši blakus citu virsdrēbēm, gultā, kur pirms tam atpūties kāds utu saimnieks un nav nomainīta gultas veļa, kā arī aizdodot kādam savu ķemmi vai matu suku. Tās var gaidīt savu nākamo upuri kinoteātra krēslā vai jebkādā citā sabiedriskā vietā. Tiesa, ne vienmēr iedomājamies, ka niezes iemesls ir utis, jo sīkos kukainīšus neizdodas uzreiz pamanīt.

 

Katram sava uts

Visbiežāk sastopamas galvas utis – tās matainā daļa ir šiem kukaiņiem tīkama dzīvesvieta. Ja parazītu savairojies ļoti daudz, tie mēdz pārceļot arī uz skropstām un uzacīm.

Kaunuma utis, kā liecina pats nosaukums, mīt kaunuma un padušu apvidū, reizēm var mitināties skropstās. Šos parazītus visbiežāk iegūst intīmajās attiecībās. No nelūgtajiem ciemiņiem var viegli tikt vaļā, noskujot kaunuma apmatojumu.

Drēbju utis lielākoties mīt apģērbā, uz ķermeņa tās atrod reti un maz. Atšķirībā no galvas utīm šo parazītu izcelsme ir saistīta ar nepietiekamu higiēnas ievērošanu un netīra apģērba valkāšanu.

Apskatot tērpu, var pamanīt utu oliņas kā pielipušas krellītes, it īpaši apkakles un plecu daļā, kur drēbes visciešāk piekļaujas ķermenim. Var būt sūdzības par ādas niezi. Ja, aplūkojot galvu, utis neatrod, rūpīgi pētot visu ķermeni, reizēm izdodas pamanīt pa kādam kukainim.

Apģērbu, kurā ieviesušās utis, visprātīgāk būtu izmest un pēc kārtīgas nomazgāšanās uzvilkt tīru drēbju kārtu. Svarīgi mazgāt, gludināt gultas veļu un mīkstās mēbeles izsūkt ar putekļu sūcēju vai apstrādāt ar pretinsektu aerosoliem.

 

No niezes līdz infekcijai

Utis ir balti vai gaiši pelēki 2–4 milimetrus gari kukainīši ar sešām kājiņām. Tām patīk siltums. Visiecienītākā parazītu dzīvesvieta ir aiz ausīm, taču kukaiņi var apmesties visā galvas ādā. Sūcot asinis, tās izraisa kairinājumu, tāpēc rodas nieze, kas katram ir atšķirīga atkarībā no individuālās jutības pakāpes. Diskomforts pastiprinās vakarpusē, kad organisms kļūst jutīgāks.

Utu oliņas gnīdas atgādina baltus sudrabotus pūpolīšus, ko uts pie mata piestiprina ar īpašu sekrētu, tāpēc tās grūti dabūt nost. Gnīdas ir vieglāk saskatīt nekā pašus kukaiņus, kas, šķirstot matus, ātri pārvietojas. Grūtāk nelūgtos viesus pamanīt gaišos vai sirmos matos.

Pirmā utu invāzijas pazīme ir galvas ādas vai arī kakla mugurējās daļas nieze. Lai gan kukaiņiem tīkamākā vieta ir aiz ausīm, rūpīgi jāizšķirsta un jāaplūko visi mati.

Nereti utu kodumi izraisa alerģisku reakciju – apsārtumu, niezošus plankumus galvas matainajā daļā vai uz kakla mugurējās virsmas. Nokasījumu vietās var veidoties strutas un kreveles.

Jebkurš ādas bojājums ir ieejas vārti infekcijai. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var palielināties limfmezgli. Jāņem vērā, ka utis var pārnēsāt arī dažādas infekciju slimības, piemēram, izsitumu tīfu un riketsiozi.

 

Pret nelūgtajiem viesiem

Apkarot utis nav sarežģīti. Turklāt līdzekļi parazītu iznīdēšanai – šampūni, aerosoli, šķīdumi, losjoni – ir nopērkami bez ārsta receptes.

Dabisku līdzekļu piekritēji var izmantot kopš seniem laikiem pazīstamo čemeriņu ūdeni, paturot matos pusstundu un pēc tam tos izmazgājot. Ķīmiskie līdzekļi galvas ādā jāieklāj uz 10–15 minūtēm. Daudzi no tiem satur aktīvo vielu permetrīnu, kas savas neirotoksiskās iedarbības dēļ nogalina gan utis, gan gnīdas. Šo vielu saturošus preparātus nav ieteicams izmantot bērniem līdz divu gadu vecumam. Zīdaiņiem drīkst lietot tikai dzērveņu sulā samērcētu vates tamponu un utu ķemmīti.

Otra izplatītākā utu apkarošanas līdzekļu sastāvdaļa ir silikona paveids dimetikons, kas iekļūst kukaiņu elpošanas ceļos un tos nosmacē.

Biezu un garu matu īpašniekiem var neizdoties iznīdēt utis pirmajā reizē, jo ne vienmēr ar līdzekli tiek samitrināts katrs mats. Parasti apstrādi nākas atkārtot divas vai pat trīs reizes. To var darīt divas dienas pēc kārtas vai vienu izlaižot, un lielākai drošībai vēl pēc 7–10 dienām.

Ja āda ir ļoti sakasīta, utu apkarošanas līdzekļi var kairināt ādu, taču vismaz vienreizēju apstrādi vajag veikt, paralēli dziedējot pušumus un lietojot antibakteriālus medikamentus.

Lai gnīdas dabūtu nost no matiem, izmanto utu ķemmi, piespiežot citrona ūdenī, etiķa šķīdumā, dzērveņu sulā vai citā skābā šķīdumā samērcētu vates tamponu vai salveti, lai rastos netīkama skāba vide. Šādu apstrādi atkārto vairākas dienas pēc kārtas.

Vienlaikus ar kukaiņu apkarošanu galvā jāmazgā arī viss apģērbs, kas bijis mugurā, jāveic ģenerāltīrīšana mājās, jo utis var izrāpot vai izkrist no galvas. Ar putekļsūcēju jāizsūc mīkstās mēbeles un spilveni, iespējami karstākā ūdenī jāizmazgā gultas veļa, cepures, šalles un mīkstās rotaļlietas. Ja apģērbs vai priekšmets augstā temperatūrā var tikt bojāts, to iesaiņo polietilēna maisiņā un patur divas nedēļas vēsā vietā, jo, ja kukaiņiem nebūs ar ko baroties, tie aizies bojā. Parazīti apģērbā tiks nonāvēti arī ķīmiskajā tīrītavā, kur izmanto kodīgus apstrādes līdzekļus.

Lietotās ķemmes dezinficē, apmēram desmit minūtes paturot verdošā ūdenī, degvīnā vai apstrādājot ar pretutu līdzekli un pēc tam nomazgājot.

 

UZZIŅA

Utu mātīte dzīvo 30 dienas un šajā laikā izdēj 150–300 oliņu, no kurām pēc nedēļas izšķiļas jauni kukaiņi.

 

 

KONSULTĒJUSI DERMATOLOĢE PRIVĀTPRAKSĒ INTA KUSIŅA

Pievienot komentāru