Bērni, Pusaudži

Risku zonas pusaudžu dzīvē: kam pievērst uzmanību?

Foto - Shutterstock.com

Vecāki parasti labi zina, kuras ir viņu pusaudža “vājās vietas”, kādās situācijās viņš aizcērt durvis, kad klusē un noslēdzas sevī, kāds stresa līmenis viņam pa spēkam. Medicīnas zinātņu doktors Aleksandrs Kuļikovs un medicīnas zinātņu kandidāte, pediatre Jeļena Meškova komentē pusaudžu dzīvē visbiežāk sastopamās risku zonas un to īpatnības.

Lai samazinātu riskus, jādarbojas visos virzienos: runājiet, izskaidrojiet, mainiet vidi, konsultējieties ar speciālistiem, ierobežojiet, veiciniet, motivējiet, vadiet. Jācenšas būt kompetentiem un autoritatīviem vecākiem pusaudža acīs. Un pats galvenais – jāiemācās cienīt un saprast pusaudzi, viņu atbalstīt, saglabāt kontaktu un uzticēšanos.

Vecākiem nevajag baidīties sākt sarunu par smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu, pirms bērns ar tiem iepazinies. Tādējādi mēs palielinām varbūtību, ka informācija par slikto paradumu ietekmi uz organismu palīdzēs bērnam izdarīt apzinātu izvēli un saglabāt veselību.

Ja bērns jau sācis eksperimentēt ar kaitīgajām vielām, varat ar pusaudzi apspriest visus šāda veida uzvedības “plusus” un “mīnusus”. Rūpīgi uzklausot viņa argumentus “par”, mēs varam palīdzēt atrast pēc iespējas vairāk argumentu “pret” un vienlaikus pievērst uzmanību aizraujošākām, patīkamākām un noderīgākām nodarbēm.

Smēķēšana: esmu pieaudzis!

Daudziem vecākiem bērna smēķēšana kļūst par pirmo acīmredzamo viņa “pieaugšanas” pazīmi. Galvenie iemesli uzsākšanai – vēlme izskatīties pieaugušiem, mazināt stresu un risināt dzīves problēmas.

Brīdināšana par briesmām, kādas smēķēšana ilgtermiņā nodara veselībai, visticamāk, neietekmēs vēlmi smēķēt. Nav vērts sacīt bērnam, ka smēķēšanas dēļ viņš nekļūs spēcīgs, skaists un veiksmīgs. Filmās un apkārtnē viņš redz daudz gudru, apburošu, spēcīgu, turīgu cilvēku ar cigareti. Bet zēniem var stāstīt par potences samazināšanās risku un meitenēm par augstu komplikāciju risku grūtniecībā, iespējamām jaundzimušā veselības problēmām. Jāklīdina mīts, ka smēķēšana palīdz saglabāt slaidu figūru. Var arī skaidrot, ka ar smēķētājiem ir nepatīkami skūpstīties, ka mati no tabakas kļūst blāvi, sejas krāsa pasliktinās un zobi kļūst tumšāki. Ņemot vērā, cik daudz smēķētājs tērē cigaretēm, vecāki var stāstīt, ka par šo naudu bērns varētu nopirkt kaut ko, par ko sen sapņo.

Ja bērns sācis smēķēt, labākā izeja – mierīgi noskaidrot, kāpēc viņš to darīja. Ja iemesls ir lielā slodze skolā, pārdzīvojumi un stress, varam skaidrot, ka smēķēšanas ieradums būs jauna stresa avots: ja nav cigarešu, smēķētājs nevar atslābināties. Lai nomierinātos, noņemtu stresu, uzlabotu garastāvokli, ir arī citi veidi: darīt patīkamas lietas, apēst gabaliņu šokolādes, pabraukāt ar velosipēdu, vienkārši izgulēties utt.

Ja pusaudzis sāk smēķēt tāpēc, ka visi tā dara, jāsaka, ka atteikšanās no smēķēšanas ir individuālisma izpausme, vēlme būt pašam. Ja cigarete ir veids, kā parādīt savu pieaugšanu, ieteicams to izrādīt citādi, piemēram, uzņemties lielāku atbildību, vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā vai iemācīties aizstāvēt savu viedokli.

Mēģiniet paskaidrot pusaudzim, ka jums rūp viņa veselība, un esat gatavi palīdzēt viņam tikt galā ar šo ieradumu. Noderīga var būt saruna ar psihologu vai ģimenes ārstu. Ja vecāki paši smēķē un nevar atmest, godīgi atzīstiet to.

Alkohols – jauns dzīvesveids?

Kā alkohola lietošanas iemeslus pusaudži bieži nosauc vēlmi uzlabot garastāvokli, aizmirst par savām problēmām, atvieglot komunikāciju ar pretējo dzimumu, justies kā pieaugušajiem, neatpalikt no vienaudžiem. Citi motīvi ir ziņkārība, “tāpat vien”, “nebija nekā cita ko darīt”, kā arī “svētki mājās”. Bieži vien pievēršanās alkoholam ir veids, kā parādīt vecākiem, ka viņi vairs nav bērni vai piesaistīt sev viņu uzmanību.

Ja pusaudzis atnāk mājās piedzēries, vajadzētu aprunāties ar viņu. Labāk to darīt abiem vecākiem nākamajā dienā. Bārt un lasīt morāli ir bezjēdzīgi, labāk pastāstiet, kā jutāties brīdī, kad ieraudzījāt viņu, pārrodamies mājās piedzērušos, kā tas jūs sarūgtināja. Uzziniet, kur, ar ko un kādos apstākļos viņš lietoja alkoholu. Nepratiniet, runājiet mierīgi un rezumējiet: tagad, kad esi ieguvis jaunu pieredzi, tev jāizlemj, kā rīkoties tālāk.

13-15 gadu vecumā pusaudži netic, ka alkohols var izraisīt infarktu vai kuņģa čūlu. Tādēļ labāk teikt, ka, bieži lietojot alkoholu, var palielināties ķermeņa masa, tikt izjaukts menstruāciju cikls vai samazināties potence. Jābrīdina, ka alkohols mazina paškontroli un spēju novērtēt situāciju un var izraisīt neadekvātu uzvedību, vardarbību, novest pie neaizsargāta seksa, traumām, intoksikācijas un hronisku slimību paasinājumiem.

Ģimenēs, kurās bērniem tiek veltīta pienācīga uzmanība, interesējas par viņu problēmām, draugiem, attīsta efektīvas komunikācijas, kritiskās domāšanas un lēmumu pieņemšanas prasmes, retāk saskaras ar šādām problēmām. Vecāki var palīdzēt pusaudzim veidot dzīves vērtību skalu, paaugstināt pašvērtējumu, organizēt brīvo laiku: iesaistīt radošās aktivitātēs vai sporta nodarbībās.

Daži vecāki izjūt atvieglojumu, kad uzzina, ka viņu pusaudži “tikai” dzer: “Vismaz viņš nelieto narkotikas.” Alkohols tiek uzskatīts par mazāko ļaunumu.

Narkotikas: nebaidīties apspriest

Daudzi pusaudži narkotikas uzskata par jauniešu subkultūras sastāvdaļu. Atbildes par lietošanas iemesliem ir diezgan prognozējamas: “kompānijas pēc”, “lai atslābinātos”, “lai justos pārliecināts par sevi”, “jo ar vecākiem ir sliktas attiecības”, “nav ko darīt”, “intereses pēc”, “nespēju atteikties.”

Pazīmes un uzvedības iezīmes, kas pieļauj iespēju, ka bērns lieto narkotiskās vielas:
• krasas garastāvokļa un fiziskā stāvokļa svārstības, piemēram, dusmas pārvēršas smieklos, hiperaktivitāti strauji nomaina apātija un miegainība;
• neadekvāta uzvedība (pārmērīga uzbudināmība, jautrība, nesakarīga runa, traucēta koordinācija) bez alkoholam raksturīgās smaržas;
• tēriņu pieaugums, naudas pazušana no mājām;
• krasas izmaiņas komunikācijas lokā un specifiska žargona lietošana.

Ja kas līdzīgs notiek ar bērnu, nav jāsteidzas izdarīt secinājumus, lasīt morāli, draudēt vai sodīt. Konsultējieties ar psihologu un, ja bažas apstiprinās, dodieties pie speciālista kopā ar bērnu. Un pats galvenais, saglabājiet kontaktu ar bērnu. Jūsu atbalsts un izpratne palīdzēs viņam tikt galā ar grūtībām.

Tuvas un uzticības pilnas attiecības ar vecākiem, kopīga laika pavadīšana, bērna patstāvības pieņemšana un cienīšana, vēlme palīdzēt un beznosacījumu mīlestība – vislabākās vakcīnas pret narkotikām. Vēl bez nosauktā bērns jābrīdina, ka jebkuru narkotiku lietošana nozīmē atkarības veidošanos kā arī palielina risku saslimt ar HIV infekciju, vīrusu hepatītu un seksuāli transmisīvām slimībām.

Ja bērns nespēj organizēt savu brīvo laiku, palīdziet atrast hobiju, kas viņu interesēs. Dažreiz ir pietiekami piedāvāt uzaicināt draugus mājās – būs vieta komunikācijai un vecāki varēs iepazīt tos cilvēkus, kuri patīk bērnam.

Novērtēt situāciju

Kā vecāki var zināt, vai ir pienācis laiks uztraukties? Var orientēties pēc anketas, kas izstrādāta īpaši pusaudžiem.
• Vai kādreiz esi braucis ar automašīnu, kuru vadīja cilvēks, kurš lietojis alkoholu vai narkotikas (ieskaitot tevi)?
• Vai kādreiz esi lietojis alkoholu vai narkotikas, lai atslābinātos, paaugstinātu pārliecinātību par sevi vai iegūtu draugus?
• Vai kādreiz esi lietojis alkoholu vai narkotikas vienatnē?
• Vai kādreiz esi aizmirsis to, kas notika pēc alkohola vai narkotiku lietošanas?
• Vai ģimene un draugi saka, ka tev vajadzētu pārtraukt lietot alkoholu un/vai narkotikas?
• Vai esi nokļuvis nepatikšanās vai radušās problēmas pēc alkohola vai narkotiku lietošanas?

Pēc testa autoru domām divas vai vairāk pozitīvas atbildes liecina par nopietnām problēmām ar alkoholu vai narkotikām, lai gan, iespējams, alkoholam tests ir pārāk bargs, bet pret narkotikām pārāk lojāls.

Tomēr, balstoties uz atbildēm, ir pilnīgi iespējams gūt priekšstatu par situāciju. Ja kontaktu ar pusaudzi nevar izveidot un problēma prasa iejaukšanos, palīdzību var meklēt pie psihologa vai psihoterapeita.

Vecāki var samazināt risku

Pastāv daudzi faktori, kas pozitīvi ietekmē pusaudžu dzīvi un veselību, aizsargājot viņus no riskantas uzvedības. Nosaucam dažus, vissvarīgākos:
– savstarpēja sapratne un atbalsts ģimenē, uzticēšanās attiecībām ar vecākiem;
– labas attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem skolā;
– pašcieņa, augsts pašnovērtējums, sevis pazīšana un spēja sevi saprast;
– stingri uzskati par to, kas ir labs un kas slikts, attīstīta morāle;
– optimisms, pārliecība par nākotni, vēlme iegūt izglītību, atrast labu darbu;
– pusaudzim apkārtējā vidē netiek lietots alkohols, nesmēķē, nelieto narkotikas;
– racionāla attieksme pret riskiem, spēja pārvarēt grūtības.

Šos faktorus lielā mērā nosaka vecāki, viņu uzvedība un attieksme pret bērniem.

 

Avots: psychologies.ru

Pievienot komentāru