Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Sāpīgie hemoroīdu mezgliņi: kā ārstēties?

Foto - Shutterstock
Svarīgi

Cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, proktologu ieteicams apmeklēt profilaktiski. Pacientiem, kam ģimenē bijušas onkoloģiskas saslimšanas, šo speciālistu vēlams apmeklēt vēl agrāk.

“Man problēmas sagādā hemoroīdi. Kā tos ārstē? Vai var izmantot arī tautas metodes, piemēram, zāļu tējas?” P. USNE

Sēdētāju kaite

Hemoroīdi ir izplatītākā slimība, kas liek pacientiem visbiežāk meklēt palīdzību pie proktologa – ķirurga, kurš specializējies taisnās zarnas slimību ārstēšanā.

Katram cilvēkam taisnās zarnas apakšējā daļā ir labi apasiņoti audu spilventiņi. Šis asinsvadu pinums ir kā blīve, kas palīdz nodrošināt taisnās zarnas slēdzējmuskuļa funkciju. Ja kaut kādu iemeslu dēļ taisnajā zarnā paplašinās asinsvadi, veidojas izspīlējums – mezgls, ko sauc par hemoroīdu. Slēdzējmuskuļa darbībai tas netraucē, bet rada nepatīkamus simptomus, kam var būt tālejošas sekas. Ārējos asinsvadu izvelvējumus parasti pamana, jo tie veidojas pie taisnās zarnas izejas ap anālo atveri, bet par iekšējiem ne vienmēr pat nojauš. Par tiem liecina sāpes un asiņošana no anālās atveres, vai arī tos atklāj ārsts, veicot kolonoskopiju.

Ne visiem hemoroīdi rada diskomfortu. Lai gan aizvien biežāk tie ir gados jauniem cilvēkiem, visaugstākais risks ir 45–65 gadu vecumā. Sievietēm hemoroīdi parādās pēc grūtniecības un dzemdībām – no divreiz dzemdējušām sievietēm funkcionālie vēdera izejas traucējumi ir 60%, no trīsreiz dzemdējušām tie jau ir gandrīz 80% sieviešu!

Veselības centru apvienības poliklīnikas “Elite” ķirurgs un proktologs Valērijs Ratobiļskis uzskaita pirmās jūtamās un pamanāmās hemoroīdu pazīmes: diskomforts, nieze, sūrstēšana, dedzināšana, sāpes anālās atveres apvidū, asiņu pēdas uz tualetes papīra pēc vēdera izejas vai neliela asiņošana vēdera izejas laikā, želejveida gļotaini izdalījumi, svešķermeņa sajūta taisnajā zarnā u.c.

Sākumā hemoroīds ir neliels asinsvadu paplašinājums taisnās zarnas iekšpusē vai ārpusē. Ar laiku tas palielinās, un pēc vēdera izejas iekšējais hemoroidālais mezgls var izspiesties uz āru. Kamēr tas ir neliels, sākumā pats arī ievelkas atpakaļ, taču drīz vien izkrīt no anālās atveres un ir iebīdāms tikai ar pirkstu. Vēlāk pat tas vairs neizdodas… Slimība ir ielaista, un mazā problēma kļuvusi liela, jo iespējami arī plīsumi anālās atveres rajonā, gļotādu fisūras, čūlas, fistulas, polipi. Simptomi ir līdzīgi, bet polipi taisnās zarnas iekšpusē var kļūt ļaundabīgi.

Hemoroīdus veicina daudzi faktori, bet izplatītākie ir iedzimtība, mazs šķiedrvielu daudzums uzturā, asi ēdieni, pārēšanās, arī aizcietējumi, kas rodas no ilgstošas spiešanas vēdera izejas laikā, turklāt aizcietējumi var izraisīt gan hemoroīdus, gan taisnās zarnas plīsumus. Papildu spiedienu uz taisno zarnu rada smags fizisks darbs. Būtisks riska faktors ir mazkustīgs, sēdošs vai stāvošs darbs, jo kājās un mazajā iegurnī rodas asiņu cirkulācijas traucējumi – ja pieplūdušo asiņu daudzums ir lielāks par to, kas aizplūst, asinis, kam nav kur palikt, rada paplašinājumus, krājoties asinsvados, tostarp hemoroidālajos mezglos. Asinsrites traucējumu dēļ hemoroīdi var attīstīties vienlaikus ar citām asinsvadu slimībām, piemēram, paplašinātām kāju vēnām.

Var bez operācijas

Zāļu tējas, aptiekā bez receptes nopērkamās ziedes, svecītes u.tml. līdzekļi atvieglo hemoroidālās slimības izpausmes, taču efektīvāko ārstēšanas metodi var ieteikt tikai ārsts pēc konsultācijas un pacienta izmeklējuma.

Pēc speciālistu novērojumiem, tikai neliela daļa cilvēku pie proktologa nonāk slimības sākumstadijā. Vairākums ierodas vien tad, kad jau ir nopietnākas pazīmes: asiņošana no resnās zarnas vai nieze, kas ierobežo un apgrūtina ikdienas aktivitātes un naktsmieru, sāpīga defekācija, caureja u.c. simptomi. Katrā stadijā ir nepieciešama cita ārstēšana.

Profesionāla diagnostika var atrisināt daudz problēmu, jo, piemēram, niezi anālās atveres apvidū izraisa gan hemoroīdi, gan seksuāli transmisīvās un ādas slimības, turklāt aiz hemoroīdiem maskējas zarnu vēzis u.c. ļaunas slimības. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc pašārstēšanās var ietekmēt negatīvi.

Ja hemoroīdus ārstē laikus, proktologs Valērijs Ratobiļskis mierina, ka turpmākās prognozes ir labas, jo slimību iespējams izārstēt bez ķirurģiskas iejaukšanās, izmantojot medikamentozas svecītes un ziedes, kā arī mainot dzīvesveidu, režīmu un diētu. Situāciju palīdz normalizēt uzturs, kurā ir sabalansēts dārzeņu, augļu, ogu, skābpiena, šķiedrvielām bagātu produktu un šķidruma daudzums. Var lietot vēdera izeju veicinošas zāļu tējas (krūkļa miza, ugunspuķe, kumelīte, trejkrāsu vijolīte, linsēklas utt.), taču ar tām nedrīkst pārspīlēt, jo arī šķidra vēdera izeja kairina hemoroidālos mezglus. Rūpīgi jāievēro higiēna.

Ielaistos gadījumos, kad hemoroīdi traucē, ārstē ar invazīvajām metodēm (skleroterapiju, krioterapiju, gumijas gredzenu aplikācijām) un veic operāciju.

Nelielu mezglu ārstēšanai agrīnās stadijās, kamēr tie nav sākuši izkrist no anālās atveres, piemērotas ir lāzerprocedūras. Ar lāzera staru iespējams piededzināt hemoroīdu barojošo asinsvadu. Pēc kāda laika tas saplok, un arī mezgls pazūd. Bagātīgi apasi­ņotajā anālās atveres apvidū brūces dzīst ātri, tāpēc netiek apgrūtināta vēdera izeja jau tāpat īsajā pēcoperācijas periodā.

Vēlīnās slimības stadijās lāzertehnoloģijas nepalīdz – jāveic klasiska ķirurģiskā operācija.

 

3 Komentāri

Pievienot komentāru