Ārstēšana, Veselības politika

Ietaupa teju 100 eiro, nopērkot malārijas zāles Igaunijā, nevis Latvijā

Foto - Shutterstock

Nesen atkārtoti tika publicēts kāda pircēja sašutums par recepšu medikamenta “Malarone” cenu, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāka, nekā kaimiņvalstī Igaunijā. Iedzīvotāji patiesi ir neizpratnē par lielo cenu starpību, tādēļ lūdzām komentāru no Zāļu valsts aģentūras, aptiekas pārstāvja un medikamenta ražotāja pārstāvja.

Baltijas valstīs tiek pārdots medikaments “Malarone”, kas pasargā pret malāriju. Jau agrāk informācijas telpā izskanējušas sūdzības par to, ka Latvijā par vienu 12 tablešu iepakojumu jāmaksā 53,24 eiro, bet Igaunijā tāds pats iepakojums maksā vien 23 eiro un pāris centus. Šomēnes Agnese Arne-Kapče sociālajā tīklā “Facebook” dalās ar faktu, ka 2.oktobrī devusies uz “A aptieku” un bijusi pārsteigta, ka šis medikaments maksā jau 57 eiro, savukārt Igaunijā vēl aizvien 23 eiro. Vēlāk gan noskaidroju, ka sieviete nav pārliecināta, ka cena patiešām bijusi 57 eiro. Tas būtu pārkāpums, jo, kā norāda Zāļu valsts aģentūra (ZVA), maksimālā pieļaujamā cena, par ko aptieka drīkst pārdot šo medikamentu, ir 53,24 eiro. “Ja šī cena aptiekā ir pārsniegta, būtu jāziņo Veselības inspekcijai, jo tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem par piecenojumu,” teic ZVA sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Okmane.

Ekrānšāviņš no Facebook
Ekrānšāviņš no Facebook

Zināšanai!

Ikviens pirms zāļu iegādes var pārbaudīt maksimāli pieļaujamo cenu ZVA mājaslapā www.zva.gov.lv, klikšķinot uz sadaļas “Pārbaudi zāļu cenu šeit!”. Medikamentu cenas dažādās aptiekās var atšķirties, bet tās nedrīkst pārsniegt aģentūras mājaslapā norādīto zāļu cenu.

Lai nu kā sieviete pēc malārijas zālēm devās uz Igauniju, kas reizē izvērtās par patīkamu brīvdienu ceļojumu. “Latvija, es tevi ļoti mīlu, bet kāpēc man ikreiz pēc atgriešanās no Kautkurienes, nepamet sajūta, ka Tavi iedzīvotāji ir slaucamas govis..?” raksta Agnese Arne-Kupče. Daudzi pie publicētās ziņas pauž sašutumu, ka arī citas zāles ārpus Latvijas var nopirkt lētāk.

Cenu vispirms deklarē

Zāļu cenu nosaka to ražotājs, bet katras Eiropas Savienības valsts kompetencē ir noteikt, kā šai cenai atļaut veidot uzcenojumu, norāda ZVA. Jāņem vērā arī tas, ka zāļu ražotājs ir tiesīgs savām zālēm dažādās valstīs noteikt atšķirīgu cenu un valstīs tiek piemērots arī atšķirīgs pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Cenu veidošanas kārtību Latvijā nosaka Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 803 „Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”. Saskaņā ar šo normatīvo aktu prasībām zāļu ražotājam, uzsākot zāļu izplatīšanu Latvijā, jādeklarē Zāļu valsts aģentūrā zāļu ražotāja realizācijas cena, kā arī laikus jāinformē par cenas izmaiņām. Lai gan zāļu ražotājam jāiesniedz aģentūrā arī pamatojums cenas izmaiņām, tam ir vienīgi informatīvs raksturs. Zāļu ražotāja realizācijas cenas ierobežojumus, kā arī aizliegumu cenu paaugstināt normatīvie akti neparedz.

Noteikumi nav pārkāpti

Aptieku tīkla “Apotheka” pārstāvis SIA “A Aptiekas” valdes loceklis Jānis Kūliņš norāda, ka medikamenta cenu konkrētajā valstī nosaka galvenokārt ražotājs.

“Nav iespējams viens pret viens salīdzināt attiecīgā medikamenta cenu Latvijā un Igaunijā – jāsaprot, ka katrai valstij ir dažādas, atšķirīgas komponentes, normatīvo aktu nianses, kas rezultātā veido medikamenta gala cenu aptiekā.
Visi medikamenti, to cenas tiek uzskaitītas “Apotheka” aptieku tīkla datu bāzē, līdz ar to esam droši, ka mūsu aptiekās “Malarone” cena šogad nav bijusi augstāka par valstī pieļaujamo, proti, 53,24 eiro. Vēlos uzsvērt, ka “Apotheka” aptieku tīklu cenu politika ir atbilstoša likumdošanai.”

Medikaments nav pieprasīts

“Malarone 250 mg/100 mg apvalkotās tabletes” izplatītājs ir britu farmācijas kompānija “Glaxo Smith Kline” jeb GSK. Tās pārstāvis Latvijā ir “GlaxoSmithKline Latvia”. Lūdzu kompānijas komentāru par to, kādēļ cena vēl aizvien ir tik augsta, ja salīdzina ar kaimiņvalsti. “Medikamentu cenu veidošanās principi ir atkarīgi no dažādiem faktoriem, tostarp pievienotās vērtības nodokļa likmes, lieltirgotavu un aptieku uzcenojuma,” paskaidro “GSK Latvia” pārstāve Sabīne Puķe. “Cenu ietekmē arī medikamenta pieprasījums konkrētajā tirgū – jo tas ir lielāks, jo zemāka cena.

atvijā medikaments “Malarone” ir salīdzinoši maz pieprasīts, Igaunijā tas tiek pirkts gandrīz desmit reizes vairāk.
Baltijas valstīs cenas “GSK” medikamentiem ir līdzīgas, īpaši tādās nozīmīgās terapijas jomās kā HIV, astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kardiovaskulārās un uroloģiskās saslimšanas. Cenu izlīdzināšanu veiksim arī turpmāk. Ņemot vērā malārijas profilaksei un ārstēšanai paredzētā medikamenta “Malarone” nelielo pieprasījumu, tas līdz šim nav bijis mūsu cenu izlīdzināšanas politikas fokusā.”

4 Komentāri

  1. Patiesībā šī ir lieta kur arī ES vadībai vajadzētu iejaukties piespiežot medikamentu ražotājus visās ES valstīs produkciju izplatīt pa vienādu cenu kā arī finansiāli smagi sist pa pirkstiem visiem alkatīgajiem kuru dēļ cenas vienam produktam nav gandrīz vienādas. Principā ES robežās nebūtu pieļaujama cenu atšķirība vairāk kā 5% vienam produktam un nepieļaut ka ražotājs spēj bet savu merkantīlo apsvērumu dēļ nepiegādā produktu kādai valstij vai piegādā ar izmainītu receptūru u.t.t.

  2. Tik tiešām dusmas un sašutums pārņem lasot šo ATBILDĪGO amatpersonu vāvuļošanu zāļu cenu sakarā! Tas, kas notiek zāļu tirgū Latvijā ir slimu cilvēku aplaupīšana, nevis apgādāšana ar zālēm! Visu izsaka šis viens teikums: “Zāļu ražotāja realizācijas cenas ierobežojumus, kā arī aizliegumu cenu paaugstināt normatīvie akti neparedz.” Tas nozīmē, ka slimie cilvēki Latvijā ir pilnībā nodoti zāļu ražojošās mafijas varā! Pamatojumam cenas izmaiņām esot vienīgi informatīvs raksturs. Ievērojiet – pamatojums ir vajadzīgs tikai cenu izmaiņām, nevis sākumā deklarētajai cenai. Iesākumā var deklarēt, kaut simts eiro par zāļu oriģinālu, bet ja vēlāk to cenu grib pacelt uz 150 eiro, tad jāuzraksta, piemēram, ka pastiprinātās saules radiācijas ietekmē ir sadārdzinājies tehnoloģiskais proces zāļu ražošanā un Zāļu valsts aģentūra šo informāciju “pieņems zināšanai”.
    Visbezkaunīgākā tomēr ir tā muldēšana par to, ka “katrai valstij ir dažādas, atšķirīgas komponentes, normatīvo aktu nianses, kas rezultātā veido medikamenta gala cenu. Priekš kam tad jūs tur sēžat, ja nevarat tās komponentes un aktu nianses noregulēt tā, lai slimie cilvēki Latvijā netiktu aplaupīti???????? Arī Igaunijā zāles netiek tirgotas par pašizmaksu. Var jau plēst no cilvēkiem, bet tomēr kaut kādu mēru arī vajag zināt

  3. nepeerciet neko aptiekaas, it seviski meeneess apt.!
    sheit SHAJAA ,,HUMAANAJAA” biznesaa valda
    tikai un vieniigi ABSOLUTA NEKAUNIBA !!
    pats nepiecieshamako iegadaju tuvaakajaas kaiminzemees
    un ar visiem uztura bagatinatajiem , kaa lielaaka dalja cilveku sheit, neaizraujos un uz REKLAMAS REKLAMEETO – peerciet peerciet un veel peerciet arii sho!- neaizraujos. VISUR VISAS zales ir LEETAAKAS neka sheit !
    Paradokss…..

Pievienot komentāru