Ārstēšana, Citas slimības

Rehabilitācija centra neiroloģe: “Zāles nedos vēlamo efektu, ja pacients neko nedarīs”

Foto - Shutterstock

Pēc slimības vai traumas medicīniskā rehabilitācija ir nākamais solis, lai mazinātu to radītās sekas, taču tikpat vajadzīga tā ir hroniski slimajiem un veseliem, darbspējīgiem cilvēkiem – lai nesaslimtu. Tas ir aktīvs izmaiņu process, kurā nepieciešama ne tikai paša pacienta, bet reizēm arī viņa tuvinieku līdzestība un iesaistīšanās.

 

Pēc insulta nevar gaidīt

Rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” valdes priekšsēdētāja neiroloģe Elīna Malkiela norāda: medicīniskā rehabilitācija nav tas pats, kas atpūta sanatorijā. Tās laikā pacients ar funkcionāliem traucējumiem iegūst zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas optimālas dzīves kvalitātes nodrošināšanai, bet salīdzinoši vesels cilvēks – savas veselības saglabāšanai.

Tā sauktā subakūtā rehabilitācija pēc traumām, akūtām saslimšanām, ķirurģiskām operācijām jāsāk pēc iespējas agrāk. Piemēram, pēc pārciestas insulta vai lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas tai vajadzētu sākties uzreiz pēc pacienta izrakstīšanas no slimnīcas. “Jo agrīnāk to uzsāk, jo labāks rezultāts,” uzsver ārste.

Tā kā valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu apjoms ir ierobežots, jāsaprot, ka ir vērts ieguldīt līdzekļus savas veselības atgūšanā un nostiprināšanā, funkcionālo spēju, pašaprūpes iemaņu un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Piemēram, lai cilvēkam pēc pārciesta miokarda infarkta vai insulta krasi nemazinātos dzīves kvalitāte, nekavējoties jāuzsāk maksas rehabilitācijas kurss, kuram seko valsts apmaksāta rehabilitācija mājas vidē līdz brīdim, kad pienāk rinda uz valsts apmaksātu rehabilitāciju stacionārā vai dienas stacionārā. E. Malkiela novērojusi, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju diemžēl pārāk lielas cerības saista ar valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju, uz kuru ir garas gaidīšanas rindas, vai cer, ka funkcionālie traucējumi pāries paši no sevis, un tādā veidā velti iztērē dārgo laiku.

Savukārt pacientiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, spondilozi, artrozi, gastrītu, pats svarīgākais ir apmācības process. “Zāles nedos vēlamo efektu, ja pacients neko nedarīs savas veselības labā, bet kā to pareizi darīt, var iemācīt tikai speciālists,” viņa saka. Par rehabilitāciju jādomā arī vidēja vecuma cilvēkiem, kuriem ir sēdošs darbs, neergonomiska darba vide un augsts ikdienas stresa līmenis. Viņiem ir jāiemācās, kā iekārtot savu darba vietu tā, lai dienas beigās muguras plecu daļa nebūtu saspringusi, lai galvassāpes un citas kaites, kas viņiem draud dzīvesveida un darba slodzes dēļ, nekļūtu hroniskas.” Tieši tādēļ “Jaunķemeros” izveidotas veselības veicināšanas programmas trim, piecām un septiņām dienām.

 

Rehabilitācija – komandas darbs

Lai medicīniskā rehabilitācija notiktu pilnvērtīgi, ap katru pacientu veidojas speciālistu komanda, kuras dalībniekus izvēlas ārsts atkarībā no funkcionālo traucējumu veida un izvirzītajiem rehabilitacijas mērķiem. Piemēram, ap pacientu, kuram pēc insulta radies vājums vienā ķermeņa pusē, ir runas traucējumi un psiholoģiskas pro­blēmas sadzīvot ar savu jauno funkcionālo stāvokli, veidosies multiprofesionāla komanda, kurā būs neirologs, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, uztura speciālists, psihologs un mūzikas vai mākslas terapeits. No pacienta tiek prasīta līdzestība un stingra apņemšanās pildīt speciālistu norādījumus.

“Ļoti svarīgi, lai pacients saprastu, ko var sagaidīt no rehabilitācijas, noteikt reālus, pakāpeniski sasniedzamus mērķus. Daudziem pēc insulta vai mugurkaula operācijām nepieciešams asistents, tādēļ rehabilitācijas procesā jāiesaista un jāapmāca arī tuvinieki, izskaidrojot, piemēram, kāds uzturs pacientam nepieciešams, kā viņu pareizi pagriezt vai cilāt, lai nenodarītu pāri savas muguras veselībai,” saka E. Malkiela.

Medicīniskajā rehabilitācijā tiek lietotas visdažādākās metodes un tehnoloģijas: fizioterapija (ārstnieciskā vingrošana, slinga terapija, dozētās pastaigas, nūjošana), ergoterapija, kas vērsta uz sīkās motorikas uzlabošanu, ergonomikas principu apmācību un ikdienā nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu pielāgošanu, fizikālā terapija – klasiskā masāža, limfodrenāža, sāls terapija, elektroprocedūras, ultraskaņas procedūras, ūdens un dūņu dziedniecība, uztura terapija, reitterapija.

“Nesen pie mums tika ieviesta mūzikas terapija. Noklausoties skaņdarbu, pacientam jāapraksta emocijas, asociācijas, ko tas izraisa. Ir arī praktiskās nodarbības, kuru laikā ir iespēja pašiem spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Mūzika skar dziļākos emociju slāņus, palīdz pacientiem iekšēji atraisīties,” novērojusi neiroloģe.

Rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” izveidotas medicīniskās rehabilitācijas programmas pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām (pārciests miokarda infarkts, kardioloģiska operācija, koronāra sirds slimība, stenokardija, sirds mazspēja), nervu sistēmas slimībām (pēc pārciesta insulta, neiroinfekcijām, neiroķirurģiskām operācijām, pacientiem ar multiplo sklerozi, dažādas izcelsmes polineiropātijām), kustību un balsta aparāta saslimšanām (spondiloze, diska trūces, locītavu problēmām, pacientiem pēc lielo locītavu endoprotezēšanas), onkoloģiskām, reimatoloģiskām saslimšanām, diabēta komplikācijām, liekā svara un svara deficīta problēmām.

Pievienot komentāru