Ārstēšana, Vēzis

Oktobra beigās apaļā galda diskusijā runās par metastātisku krūts vēzi Latvijā

Foto-LETA

Oktobra beigās Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija organizēs apaļā galda diskusiju par metastātisku krūts vēzi Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatoru pārstāve Elīna Zelčāne.

Viņa uzsvēra, ka krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Risks saslimt ar krūts vēzi ir katrai devītajai sievietei, turklāt ik gadu krūts vēzis tiek atklāts vairāk nekā 1000 sievietēm. “Diemžēl ne visām sievietēm krūts vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā, ir pacientes, kurām krūts vēzis ir jau ar metastāzēm. Metastātisks krūts vēzis nozīmē, ka vēzis, kas sākotnēji bija krūtī, ir izplatījies citās ķermeņa daļās jeb metastazējies,” skaidroja Zelčāne.

Pēc viņas paustā, diskusijā tiks izvērtēts, kas metastātiska krūts vēža ārstēšanā un aprūpē Latvijā patlaban ir pieejams, kas ir klupšanas akmeņi, kāds būtu vēlamais ārstēšanas un aprūpes modelis Latvijā, ko ārsti sagaida no pacientiem, viņu ģimenēm, bet ko pacienti sagaida no ārstiem un valsts.

Pirms diskusijas, tās informatīvajā daļā, būs skatāmas prezentācijas, kas aktualizē metastātisku krūts vēzi, iezīmē dažādus statistikas un diagnostikas rādītājus, kā arī metastātiska krūts vēža pacientam Latvijā pieejamo ārstēšanu un aprūpi.

Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis norādīja, ka pēdējos 15 gados saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā Eiropā par aptuveni 30%. Un Latvija atrodas to nedaudzo valstu vidū, kurās uz vienu onkoloģisko pacientu atvēlēts vismazāk finansējuma, proti, vidēji 50 eiro. Eiropā viena cilvēka ārstēšanai tiek atvēlēti vidēji 169 eiro.

Uz apaļā galda diskusiju ir aicināti tādi speciālisti kā Eglītis, Gunta Purkalne, Alinta Hegmane, Signe Plāte, Vilnis Sosārs, Aija Geriņa Bērziņa un citi ārsti, tāpat aicināti labdarības fonda “Rozā vilciens”, “Dzīvības koks”, krūts vēža atbalsta biedrības “Vita”, “Ziedot.lv”, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji, kā arī mediji.

Onkoloģe-ķīmijterapeite Hegmane skaidroja, ka krūts vēzis var būt metastātisks jau uzstādot diagnozi. “2015.gadā tādi bija 11% gadījumu jeb 129 pacienšu. Diemžēl, krūts vēzis var atkal atjaunoties un radīt metastāzes arī vairākus gadus pēc sākotnējās ārstēšanas. Precīzu šādu pacientu skaitu nosaukt nevar, bet tie ir vairāki simti pacientu katru gadu,” norādīja Hegmane.

Pēc Eglīša paustā, realitāte ir tāda, ka pat tām sievietēm, kurām krūts vēzis diagnosticēts agrīni un kuras saņēmušas pilnvērtīgu ārstēšanu, pastāv risks slimības progresijai. “Protams, mēs darām visu, lai vēzis neatgrieztos, bet garantijas nav, tāpēc arī slimības progresijas gadījumā jābūt pieejamai ātrai pilnvērtīgai diagnostikai un, ja nepieciešams, sekojošai terapijai.”

Metastātisks krūts vēzis uzskatāms par hronisku slimību. Tāpat kā, piemēram, cukura diabētu, arī metastāstisku krūts vēzi nevar pilnībā izārstēt, bet var ārstēt, samazināt slimības radītos simptomus un pagarināt pacienta dzīvi.

Apaļā galda diskusija “Metastātisks krūts vēzis. Ko tas nozīmē sievietei, ģimenei, ārstiem, valstij” notiks 31.oktobrī no plkst.14 līdz 15.30 Latvijas Ārstu biedrības telpās.

Pievienot komentāru