Ārstēšana, Veselības politika

Aknu transplantācija – pirmo reizi par valsts naudu

Foto - Timurs Subhankulovs

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektā veselības aprūpei ir paredzēti papildu 79 miljoni eiro. Papildu naudu paredzēts piešķirt arī bērnu zobārstniecībai, C hepatīta ārstēšanai, aknu transplantācijai.

Informējot Saeimas komisiju, kādiem mērķiem nauda tiks tērēta, veselības ministre Anda Čakša īpaši izcēla bērnu zobārstniecību, kam papildus piešķirti 3,6 miljoni eiro, lai bērnu zobārstniecības tarifu varētu palielināt par 32 procentiem.

Arvien vairāk zobārstniecības klīniku atsakoties slēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, lai ārstētu zobus bērniem par valsts naudu, jo tarifs esot tik niecīgs, ka zobārsti nevēlas strādāt ar zaudējumiem. Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis pastāstīja, ka valsts ir segusi apmēram 65% no bērnu zobārstniecības izmaksām, pārējais bijis uz klīniku pleciem, tāpēc tarifu palielināšana tiek vērtēta pozitīvi, jo tas dotu lielākas iespējas bērniem un pusaudžiem tikt pie zobārsta tieši reģionos.

Zobārste Anda Brinkmane, kura pārstāv arī asociācijas valdi, norādīja, ka problēma neesot naudā, bet gan vecāku attieksmē pret savu bērnu zobu veselību un, ja tā nemainīsies, ar papildu miljoniem situāciju neglābs. “Bērns pirmo reizi pie zobārsta uz profilaktisko apskati ir jāatved, kad sasniedzis gada vecumu, taču daudzi vecāki ir tik neapzinīgi, ka bērns pie zobārsta nokļūst trijos gados vai pat vecāks, kad jau radusies akūta situācija, par ko liecina zobu sāpes. Svarīgi ir ne tikai laikus apmeklēt zobārstu, bet izvēlēties arī pareizo zobu pastu un nekārdināt bērnus ar saldumiem,” sacīja zobārste un piebilda – ja tas netiks ievērots, valstij būs jāiegulda arvien vairāk miljonu bērnu zobārstniecībā.

Pusmiljonu eiro – aknu transplantācijai

Pirmo reizi valsts finansējums ir piešķirts arī aknu transplantācijai. Līdz šim pieaugušo pacientu aknu transplantācija bija iespējama tikai par ziedojumiem. Daudzi droši vien atceras, kā Tartu klīnikā Igaunijā tika glābta Baiba un Austris. Baiba diemžēl ir mūžības ceļos, bet Austris turpina ārstēties Latvijā.

Par pusmiljonu eiro 2018. gadā ir paredzēts pārstādīt aknas septiņiem pacientiem, ja vien būs aknu donori. Vidējās izmaksas vienam pacientam ir 71 428 eiro gadā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietnieks ķirurģijas jautājumos un aknu transplantācijas vienības koordinators ķirurgs Jānis Vilmanis pastāstīja, ka valstī ir 40 pacientu, kuriem, iespējams, ir nepieciešamas šīs operācijas, taču gada beigās pēc šo slimnieku izmeklēšanas būšot precīzi zināms, konkrēti cik pacientus aknu cirozes, C hepatīta vai aknu audzēja dēļ var glābt, tikai transplantējot aknas.

Jau 2016. gada oktobrī Stradiņa slimnīcā bija iecerēts kopā ar Lietuvas kolēģiem veikt aknu pārstādīšanas operāciju jeb tādu kā pilotprojektu, lai ar pilnu jaudu varētu sākt strādāt no 2017. gada 1. janvāra, jo tad stājas spēkā noteikumi par aknu transplantācijas apmaksu pieaugušajiem no valsts budžeta līdzekļiem. Diemžēl naudas trūkuma dēļ pilotprojekts tika apturēts.

5,7 miljoni – C hepatīta slimniekiem

Lai C hepatīta slimniekus varētu ārstēt ar mūsdienīgiem medikamentiem, 2018. gadā papildus tiks piešķirti vairāk nekā 5,7 miljoni eiro. Vidējās medikamenta izmaksas uz vienu pacientu ir 28 000 eiro. Ministrijai nav zināms, cik C hepatīta slimnieku kopumā ir valstī, jo šāds reģistrs netiek veidots. Valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško informēja, ka lielākais skaitlis, kas izskanējis, esot 40 tūkstoši cilvēku un tas balstīts uz to, kāda ir šīs slimības izplatība populācijā – tā ir lielāka nekā vidēji Eiropā.

Paredzēts piešķirt 783 213 eiro laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai varētu uzsākt C hepatīta terapiju un pēc tam izanalizēt terapijas rezultātus.

Latvijas Infektoloģijas centra aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane pozitīvi vērtēja finansējuma pieaugumu, kas dos iespēju ar mūsdienīgām zālēm ārstēt vairāk pacientu nekā šogad. Daktere pastāstīja, ka ik gadu tiekot atklāti 1700 – 1900 jauni C hepatīta slimnieki, un valstij ir jādod iespēja šiem cilvēkiem izveseļoties, lai neinficētu citus.

Pievienot komentāru