Ārstēšana, Citas slimības

Flebologs: kādus izmeklējumus veic un kā ārstē

venas

Flebologs ir vēnu ārsts. Flebologs diagnosticē asinsvadu slimības, izstrādā ārstēšanas plānu venozas, limfātiskas nepietiekamības un trofisko čūlu gadījumā, kā arī novērš estētiski traucējošas asinsvadu patoloģijas, skaidro Ints Ūdris, asinsvadu ķirurgs, flebologs, asinsvadu ultrasonodoplerogrāfijas speciālists, “Veselības centra 4” Baltijas Vēnu klīnikas vadošais speciālists.

Ko dara flebologs

Vizītes laikā ārsts ievāc anamnēzi – visbiežāk uzdod jautājumus par darba specifiku, dzīvesveidu, fiziskām aktivitātēm, kaitīgiem ieradumiem un iedzimtību, kas var veicināt vēnu slimības. Pirms došanās pie ārsta vērts pārdomāt, vai nav bijušas kādas kāju traumas un fiziski bojājumi. Pacientam stāvot, ārsts novērtēs varikozo vēnu lielumu un lokalizāciju, tūsku potītes apvidū, ādas izskatu, nomērīs kāju apkārtmēru. Savukārt guļus stāvoklī novērtēs ādas trofiku, tūskainību, trofisko čūlu izskatu, lokalizāciju. Būtiski ir izpalpēt (iztaustīt) pulsu uz pēdu, paceles un cirkšņa apvidus artērijām. Parasti apskates laikā speciālists veic arī duplekssonoskopiju asinsvadiem, ko uzskata par zelta standartu vēnu izmeklēšanā. Lai izmeklējums būtu precīzāks, nereti lieto angiogrāfiju un flebogrāfiju, tomēr tās ir invazīvas un samērā dārgas metodes, jo vēnā tiek ievadīta kontrastviela. Šos izmeklējumus vizītes laikā neveic, un, ja tas ir nepieciešams, par to norisi ārsts pacientu informē.

Kā ārstē. Metodes

Lāzeroperācija – Eiropā visvairāk un Latvijā visilgāk lietotā endovenozā metode. Bojātajā vēnas posmā tiek ievadīta lāzerzonde, uz vēnas iekšējā slāņa tiek izstarots lāzerstars. Starojums ir radiāls, proti, staro nevis taisni uz priekšu, bet gan kā saulstari. Lāzers iztvaicē vēnā esošo ūdeni, vēna slēdzas, un saistaudi pamazām aizaudzē to vietu, kur kādreiz atradusies slimā vēna. Vienīgais trūkums – pašreiz pieejamās lāzerzondes nav īsti piemērotas sānu zaru slēgšanai, kā arī vēnu iekšienē augstas temperatūras rezultātā var rasties apdegums.

Tvaika mikroimpulsu metode – izmanto zondi, taču atvere tajā darbojas kā pulverizators, caur kuru pa vēnas iekšējo sienu tiek izsmidzināts uzkarsēts destilēts ūdens. Turklāt atšķirībā no lāzera, kas var pārsniegt pat 300 grādu temperatūru, tvaika metodei nepieciešami 120 grādi, tātad apkārtējiem audiem jāabsorbē daudz mazāks karstums. Tvaiks darbojas uz visām pusēm divu centimetru rādiusā, tātad ar vienu mikroimpulsu var aiztaisīt daudz lielāku vēnas posmu. Ja cilvēkam bojāta ne tikai stumbra vēna, bet arī daudzi tai pieplūstošie sānu atzari, šī metode ir ieteicamāka nekā lāzers. Šo tvaika mikroimpulsu metodi var izmantot arī, lai likvidētu mazos sānu zariņus, jo tvaika zonde ir daudz tievāka un elastīgāka nekā lāzerzonde – to var ievadīt ikvienā izlocītā neliela diametra asinsvadā, kur lāzerzonde iekļūt nevar. Īpaši piemērota atkārtotām vēnu operācijām un anatomiski sarežģītu vēnu ārstēšanai.

Radiofrekvences operācija – ļoti liels zinātnes sasniegums, pasaulē vissenākā un visvairāk pētītā endovenozā vēnu ablācijas metode. Tās laikā pielieto augstās tehnoloģijas – elektromagnētiskais starojums (konkrēta diapazona mikroviļņi) iesvārsta elektronus, bet tikai tos, kas atrodas vēnas sienas muskuļu slānī, neko citu! Vēna burtiski tiek izžāvēta – kļūst sausa, iekšā vairs nav nekāda šķidruma, un vēna saspiežas. Pēc pāris mēnešiem slimā asinsvada vietā jau izveidojas normāli audi. Ir dažādi elektrodi, līdz ar to iespējams ārstēt visu veidu vēnu varikozi – gan maģistrālās vēnas, gan sānu zarus, gan asinsvadu “slotiņas”. Šī metode ir piemērota lielu asinsvadu slēgšanai. Turklāt radiofrekvences iedarbība neizplatās tālāk par konkrētās vēnas sienu, nenonāk audos un neko nebojā. Tehnoloģija automātiski regulē pievadāmo enerģijas daudzumu vēnas sienai, nodrošinot konstantu – 120° temperatūru vēnas iekšienē.

Biolīmes operācija – visinovatīvākā un vissaudzīgākā vēnu endovenozās ķirurģijas metode. Šī nav termiskas vai ķīmiskas ablācijas metode, līdz ar to procedūra ir pilnīgi nesāpīga un nav vajadzīga atsāpināšana. Vēna no iekšpuses tiek slēgta, izmantojot speciālu bioloģisku līmi, kas pēc tam pārveidojas saistaudos. Pēc procedūras neveidojas hematomas (asins izplūdumi) un nav ādas jušanas traucējumi. Pēc operācijas nav jāvalkā vēnu kompresijas zeķes. Ar biolīmi var likvidēt tikai lielās stumbra vēnas. Ja tām ir sānu zari, kas nesavienojas ar citām lielajām vēnām, tie ar laiku izzūd. Ja patoloģiskie sānu zari kontaktējas ar citām lielajām vēnām, lieto papildu metodes: putu skleroterapiju vai miniflebektomiju ar sīkiem āķīšiem caur mikroskopiskajiem caurumiem bojāto vēnas posmu izņem ārā; dūrieni ir tik niecīgi, ka audiem netiek nodarīta nekāda trauma, un nepaliek rētas.

Kas jāzina par izmeklējumu gaitu

1. Izmeklējuma laikā būs jāatkailina kājas, tāpēc sievietēm vēlams vilkt svārkus vai kleitu, ko var pacelt augstāk.

2. Pacientu izmeklē stāvus vai slīpumā ar kājām uz leju, lai gravitācijas spēks pareizi iedarbotos uz asins plūsmu.

3. Tiek izmantots speciāls fleboloģijas galds vai paaugstinājums (podests), kur pacients var droši atbalstīties un jūtas stabili.

4. Diagnostika ilgst aptuveni 10–20 minūtes, un rezultātu iespējams saņemt uzreiz pēc izmeklēšanas.

5. Lai izmeklējumi nebūtu jāatkārto un pacients būtu drošs par pareizu rezultātu, pārliecinieties, ka ārstam ir asinsvadu ultrasonodoplerogrāfijas speciālista sertifikāts un atbilstīgs aprīkojums izmeklēšanai.

Kā ārstē flebologs. Inta Ūdra atziņas

Ārstam ar godīgu attieksmi jāspēj piedāvāt vispiemērotākos un vissaudzējošākos risinājumus, ņemot vērā slimības formu un pacienta finansiālās iespējas.

Lai sasniegtu ideālu ārstēšanas rezultātu, vienas operācijas laikā dažkārt jāapvieno vairākas metodes, piemēram, vēnu operācijas ar tvaiku, vēnu ārstēšana ar biolīmi un citas.

Atsevišķos gadījumos sākotnējus hroniskas venozas mazspējas simptomus var ārstēt terapeitiski, piemēram, lietojot medikamentus, fizikālās terapijas metodes un kompresijas terapiju. Lai laikus apturētu vēnu varikozes attīstību un nepieļautu jaunu vēnu slimības formu veidošanos, svarīgi veikt arī profilaktiskas darbības. Mūsdienās no operācijas nevajadzētu baidīties, jo patlaban ārstēšanā priekšroka tiek dota saudzējošām metodēm.

Latvijā iespējams veikt dažādas vēnu operācijas, tostarp endovenozās (no asinsvadu iekšpuses) operācijas, izmantojot lāzeri, radiofrekvenci, ūdens tvaika mikroimpulsus un cianoakrilātu (biolīmi). Šo operāciju laikā vēna netiek izrauta kā klasiskajās operācijās, bet, izmantojot endovenozu katetru, tā tiek slēgta un pēc tam pārveidojas saistaudos. Jaunās paaudzes tehnoloģijas dod iespēju pilnībā atteikties no vispārējās narkozes, to aizstājot ar vietējo anestēziju. Tādējādi ne tikai uzlabojas ultrasonoskopijas redzamība un kontrole operācijas laikā, bet tā ir arī saudzējošāka un drošāka pacientam, dod iespēju veikt vēnu operācijas neatkarīgi no vecuma un vispārējā stāvokļa.

Endovenozo operāciju laikā (izņemot biolīmes operācijas, kad anestēzija nav vajadzīga vispār, jo nav termiskas iedarbības) ultrasonoskopijas kontrolē abpus vēnai ievada anestezējošo šķīdumu, kas izveido ūdens “spilvenus” un to it kā atdala no tuvumā esošajiem audiem un nerviem, neļaujot tos pārkarsēt un bojāt. Fizioloģiskā šķīduma sastāvā esošais ūdens absorbē karstumu, turklāt tam pievienotas atsāpinošas un sīkos asinsvadus spazmējošas vielas, kas novērš asiņošanu.

Pēc vēnu operācijas pacientam tiek uzvilkta kompresijas zeķe (pēc biolīmes operācijas tā nav vajadzīga), kas jānēsā vienu mēnesi. Pacients stacionārā pavada no vienas līdz četrām stundām – atkarībā no operācijas apjoma un izvēlētās ārstēšanas metodes. Pēc tam pacients var celties, dzert, ēst un pats savām kājām doties mājās un pievērsties ikdienas aktivitātēm, protams, ievērojot ārsta rekomendācijas. Jau nākamajā dienā pēc operācijas pat ieteicama fiziska aktivitāte. Kustoties paātrinās asins plūsma dziļajās vēnās, tādēļ samazinās trombu veidošanās risks.

Tomēr pirmajā mēnesī jāizvairās no pastiprinātas fiziskas slodzes un smaguma celšanas, jo var rasties sāpes. Pēc mēneša atkārtoti jādodas uz dupleksultrasonogrāfijas izmeklējumu un pēc tam ar vairāku gadu intervālu atkārtoti jāpārbauda vēnu veselības stāvoklis. Ja stumbra vēnas ir veselas, bet bojāti tikai sānu zari vai vizuāli traucē sīko kapilāru tīklojums, to var novērst pārdesmit minūšu laikā, neiejaucoties ķirurģiski un lietojot dažādas metodes (skleroterapiju, intensīvi pulsējošas gaismas iekārtas, speciālus asinsvadu lāzerus, radiofrekvences iekārtas utt.).

Būtiski atcerēties, ka ideālu ārstēšanas rezultātu iespējams sasniegt, tikai kompleksi risinot problēmu – sākot ar precīzu diagnostiku, adekvātu un maksimāli mazinvazīvu terapiju un beidzot ar aktīvu rehabilitāciju un pacienta novērošanu ilgtermiņā.

 

Raksts no grāmatas “Sveiks, dakter! Kas jāzina, ejot pie ārsta”. Sastādītāja Ilze Apine

Pievienot komentāru