Ārstēšana, Veselības politika

Māra Libeka: Aug veselības budžets. Un kilometri līdz tuvākajam dakterim

Foto - Valdis Semjonovs

Diezin vai vēl ir kāds cilvēks, kas nav dzirdējis, ka veselības aprūpei 2018. gadā piešķirts tik daudz naudas kā nekad iepriekš – vairāk nekā miljards eiro.

Ministru prezidents Māris Kučinskis savā uzrunā Saeimā norādīja, ka veselības aprūpes sistēma brēc pēc reformām, ka liela nauda esot liela atbildība un ka tas esot jāsaprot gan Veselības ministrijas vadībai, gan visiem nozares iestāžu vadītājiem un arī tās viedokļu līderiem.

Kādas tad būs tās tuvākā laika reformas, ko ministrija grasās īstenot? Rīcības plāns ir izlasāms tikko medicīnas darba organizatoriem nodotajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Tie jau radījuši sašutuma vētru nelielajās slimnīcās, kuru dienas stacionāriem krasi plānots samazināt darba apjomu, jo, tur, lūk, ārsti strādājot tā, ka pacienti nevarot justies droši. Daži ķirurgi jau paziņojuši, ka atstās Latviju, jo darba grupa, kas izdarījusi secinājumus par dienas stacionāriem, neorientējoties reālajā dzīvē.

Veselības ministrijas lozungs ir pieejamība, tikai katru gadu kilometri līdz šai pieejamībai pieaug. “Viņi laikam domā, ka cilvēki dzīvo tikai Bauskā, Aizkrauklē, Saldū, Tukumā un Ludzā, nevis 20 – 40 kilometrus no mazpilsētām. Kā gan no Bauskas rajona viņa gala lai operēts cilvēks nonāk Jelgavā un tiek atpakaļ? Ko lai dara tie iedzīvotāji, kuriem līdz reģionālajām slimnīcām un Rīgas klīnikām pusdiena jābrauc?” vaicā “Latvijas Avīzes” lasītājs. Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir vislielākās grūtības piekļūt ārstam, ja esi nabags. Plānojot reformas, šis apstāklis nav mazsvarīgs, taču nereti uz to tiek pievērtas acis un cilvēku neapmierinātība aug.

Pārmaiņas skars arī ģimenes ārstus, kurus ministrija vēlas pārorientēt vairāk ar seju pret pacientiem, liekot kvalitatīvāk strādāt un piešķirot ārstu praksēm papildu vairāk nekā 17 miljonus eiro. Paši ģimenes ārsti gan par to nekādu sajūsmu neizrāda un turpina lemt par jaunām protesta akcijām.

Tāpat kā Izglītības un zinātnes ministrija, arī Veselības ministrija vairāk orientējas uz pārmaiņām tur, kur vārgāks pretspēks un iespēja dabūt mazāk punu pierē.

Vai Veselības ministrija gatavojas veikt kādas reformas, lai milzīgās naudas summas, kas tiek ieguldītas invazīvajā kardioloģijā, atmaksātos un lai Latvija nebūtu vienā no pēdējām vietām mirstības ziņā no sirds un asinsvadu slimībām? Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka Igaunijā no 1998. līdz 2014. gadam saslimstība ar išēmisko sirds slimību no 1998. līdz 2014. gadam sarukusi par 60%, kamēr Latvijā – tikai par 30%. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datus, Latvija mirstības ziņā no sirds infarkta (30 dienu laikā) ieņem 2. vietu aiz Meksikas. Savukārt pēc izdarītajām asinsvadu paplašināšanām ar stentu uz 100 000 iedzīvotājiem ierindojamies 2. vietā pasaulē. Stents ir ielikts, bet zāles pacientam naudas trūkuma dēļ vai nu nav iespējams iegādāties, vai tās neizraksta, īpaši, ja runā par lipīdus samazinošajiem medikamentiem. Tiesa, veselības aprūpe nosaka tikai 10% no kopējā rezultāta, pārējais ir uz mūsu ģenētikas, uzvedības, ēšanas paradumu rēķina, taču rodas šaubas, vai ministrija ir centusies analizēt šos rezultātus un meklējusi atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Nav arī skaidrs, cik lietderīgi ir tas, ka Latvija ieņem 3. vietu pasaulē pēc datortomogrāfu skaita uz miljonu iedzīvotāju un 4. vietu pasaulē uz tādu pašu iedzīvotāju skaitu pēc izdarītajiem kompjūtertomogrāfiskajiem izmeklējumiem. Ir iztērēti milzu līdzekļi, bet kāds no tiem ieguvums?

Nesen publiski tika paziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021. gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda eiro apmērā. Kā lai to sasaista kopā ar faktu, ka piekļuve ļaundabīgo audzēju medikamentiem Latvijā ir līdzīga kā Serbijā un Albānijā, valstīs, kas ir vairākas reizes nabadzīgākas par Latviju.

7 Komentāri

  1. nauda jau lidz dakterim un slimniekam nenokļūs, to notrieks ministrija, aģentūras, sarunātos iepirkumos…. visur kur tik ne medicinas pakalpojumu sniegšanai

  2. Domāju, ka VM pat nav datu, cik daudz mediķu strādā veselības aprūpes sistēmā, cik trūkst un kur ir par daudz. VM nav datu par iedzīvotāju veselības stāvokli. VM nezin, ka LV ir strauji novecojoša sabiedrība – vidējais pacients ir pacients 70+, ar vairākām hroniskām saslimšanām, kuras būtu jāārstē ģimenes ārstam, ar pareizu medikamentu izvēli, bet lielākoties tā tas nav, vispirms tāds pacients ar kādu savas hroniskās vaina paasinājumu nonāk NMP redzeslokā, pēc tam kaut kādā slimnīcā, no kurienes viņu vienkārši izmet, jo slimnīcās vairs hroniskas kaites neārstē. Cilvēki to nesaprot. VM arī nezina, ka valstī ir diezgan augsts nabadzības līmenis. Un, pieļauju, daži VM ierēdņi domā, ka Latvija beidzās aiz zīmes – Rīga.

  3. Nav jau padomāts par vēl vienu būtisku lietu – kam tad tiek gatavoti jaunie speciālisti? Viņi beidz studijas kā gudri, spējīgi speciālisti, bet kur trūkst ārstu – protams reģionos….un kurš jaunais būs gatavs strādāt lauku ārstniecības iestādē, kurā aizvien vairāk piegriezīs iespējas noteiktas sarežģītības ārstniecības pakalpojumu apjomam?…tas nozīmēs, ka viņi apzināti parakstīs līgumu par savu profesionālo degradāciju….

  4. Dažkārt ar prieku domāju: Cik labi gan, ka man jau 78 gadi, un vairs nav jādomā, kā nokļūšu līdz slimnīcai un atpakaļ, ja paliks slikti. Varu mierīgi nolikties gultiņā un klusiņām nomirt, netraucējot nevienu no ārstiem, un Veselības Ministrijas lielo algu saņēmējus., tik tālu savā ”attīstībā” esam aizgājuši. Bija laiks, kad tas tā vienkārši nebūtu iespējams, bet tas bija. Visas pasakas sākas ar ….reiz bija….

  5. N N
    N
    N o vienaldziga daktera jabaidas jaunam cilvekam.Nevar saprast dot naudu vai krist cel,os.Dod antibiotikas ,bet diagnozes nav.Ja tadi dakteri,tad lauku slimnicam nav atbalsta.

  6. “… grūtības piekļūt ārstam, ja esi nabags … ”
    .
    Pats vainīgs, ka nesaprihvatizējies, bet blandījies pa barikādēm, kamēr gudri cilvēki tupēja drošībā un sadalīja ko kurš ņems…
    Nebūtu klausījies par visādiem kaķīšiem, cibiņiem, komunisma cēlāju morāles kodeksiem, tagad varētu, limuzīnā sēžot, apmētāt ceļmalās klibojošos cibiņus ar tukšām bleķa alus bundžām un izlietotiem prezervatīviem…
    Tu uz Kukaiņciemu aiziesi ātrāk, nekā “gudri cilvēki” uz Sibiriju !
    .
    Tomogrāfus, savā laikā, centās “dabūt” katrs “sevi cienošs eskulaps”- nu tik nāks naudiņa…
    Tikai cibiņi pievīla – spītīgi to naudiņu nenes un nenes…
    Tagad var, izklaidējoties, pētīt tomogrāfā kas nāk pa durvīm iekšā – vīrietis vai sieviete…
    Un priecāties, “…ka Latvija ieņem 3. vietu pasaulē pēc datortomogrāfu skaita uz miljonu iedzīvotāju un 4. vietu pasaulē uz tādu pašu iedzīvotāju skaitu pēc izdarītajiem kompjūtertomogrāfiskajiem izmeklējumiem… “.
    Var, kā Mengele, pa kategorijām pētīt, cik ātri atdod galus, pie zālēm netiekot…

  7. Nav reformu rīcību plāna, ir tikai ziņojums bez aprēķiniem. MK nevar mainīt pamatojoties uz iegribām. Vajag sākt streiku kā ģimenes ārstiem!

Pievienot komentāru