Ārstēšana, Veselības politika

“Telefonsarunās ar palīglīdzekļu centru norunāšu vairāk, nekā rollators vērts”. Rindas pēc palīglīdzekļiem

Foto - Shutterstock

Jūrmalniece Ausma Fišermane (83) jau ilgstoši cīnās ar osteoartrītu. Šī locītavu vaina vēl vairāk saasinājās aizpagājušajā vasarā, kad sirmgalvi uz ielas notrieca auto.

“Jau pirms tam man staigāšanai bija vajadzīgs spieķis, bet tagad varu knapi pārvietoties ar diviem kruķiem. Locītavas negrib klausīt, un ar līdzsvara sajūtu arī pavisam švaki,” viņa stāsta.

Tādēļ kopā ar savu ģimenes ārstu sagatavojusi pieteikumu Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centram (VTPC), lūdzot sev piešķirt valsts finansētu tehnisko palīglīdzekli (TPL) – rollatoru. Tā ir bērnu ratiņiem līdzīga atbalsta ierīce uz riteņiem, kas palīdz pārvietoties cilvēkiem ar locītavu problēmām.

“Kopš pieteikuma iesniegšanas pagājis jau gads. Gandrīz katru mēnesi zvanu uz VTPC, viņi sola, ka nedēļas laikā būšot iepirkums un es varēšu saņemt savu palīglīdzekli. Taču paiet vairākas nedēļas un nekādas ziņas nav. Zvanu atkal, un atkārtojas tas pats. Šķiet,telefonsarunās būšu norunājusi vairāk, nekā tas rollators vērts,” nopūšas Ausmas kundze.

VTPC vadītājas vietniece Zane Pavāre paskaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta Tehnisko palīglīdzekļu noteikumiem A. Fišermane ir uzņemta rindā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai un šobrīd viņas kārtas numurs ir 35. Tas nozīmē, ka šajā rindā pirms Ausmas kundzes ir vēl 34 cilvēki, kas, visticamāk, gaidījuši vēl ilgāk.

Jautāta, vai situācija, ka cilvēkiem vairāk nekā gadu jāgaida palīglīdzeklis, ir normāla, centra pārstāve tikai nopūšas: “Diemžēl tādas ir mūsu iespējas. No pārvietošanās palīglīdzekļiem ratiņkrēsli un rollatori ir vispieprasītākie. Pašlaik mums noris iepirkums. Tie tiek rīkoti saskaņā ar plānu, bet daudz ko ietekmē mums pieejamais finansējums. Arī pati iepirkuma procedūra un līguma slēgšana aizņem laiku.

Turklāt jāņem vērā, ka ir vairākas pacientu grupas, kas palīglīdzekļus saņem bez rindas, piemēram, bērni, grūtnieces, personas ar pirmreizējiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī nodarbinātie un izglītojamie, kam palīglīdzeklis nepieciešams nokļūšanai darba vai mācību vietā. Tādēļ šobrīd nevaru simtprocentīgi droši pateikt, kad šī paciente varēs saņemt tehnisko palīglīdzekli,” skaidro Z. Pavāre.

Trūkst četru miljonu

Ar šo pašu jautājumu vērsos arī Labklājības ministrijā (LM), kuras pārraudzībā atrodas VTPC. “Mēs regulāri veicam monitoringu par personu pieprasījumu pēc TPL. No tā var secināt, ka pēdējos gados strauji aug personu pieprasījums pēc palīglīdzekļiem, vienlaikus augušas arī TPL publiskā iepirkuma cenas, kas rada lielas rindas pēc valsts finansētajiem palīglīdzekļiem, jo tie tiek nodrošināti atbilstoši valsts budžeta iespējām,” atzina LM pārstāve Aiga Ozoliņa.

Ministrija jau pirms diviem gadiem par šo problēmu esot informējusi Ministru kabinetu (MK) un lūgusi papildu līdzekļus. Pēc LM aprēķiniem, valsts finansēto TPL pieejamības nodrošināšanai gadā papildus būtu nepieciešami 3 – 4 miljoni. Atrunājoties ar valsts budžeta finansiālajām iespējām, valdība toreiz finansējumu šim mērķim palielināja par 1,6 miljoniem gadā. Nākamgad šim mērķim paredzēts finansējuma palielinājums vēl aptuveni par 990 000 eiro.

“Līdz ar to tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir nepietiekams un šo problēmu LM risina, ikgadēji palielinot TPL finansējumu atbilstoši savām iespējām, ja kādam citam pasākumam paredzētais finansējums netiek pilnībā izlietots,” skaidro A. Ozoliņa.

Invalīdu cilvēktiesību pārkāpums

Gadu gaitā arī Tiesībsarga birojs vairākkārt cēlis trauksmi par tehnisko palīglīdzekļu nepieejamību. Piemēram, 2011. gadā tiesībsargs, izskatot pārbaudes lietu, secinājis, ka rindā gaidīšanas laiks ir nepieņemami garš un dažkārt pat sasniedzis 32 mēnešus.

2012. gadā tiesībsargs vērsās pie Saeimas un Ministru kabineta, aicinot palielināt finansējumu, lai varētu personām ar invaliditāti piešķirt tehniskos palīglīdzekļus savlaicīgi. 2015. gadā tiesībsargs atkārtoti aktualizēja tehnisko palīglīdzekļu pieejamības jautājumu, tomēr vēl aizvien tika konstatēts, ka pastāv rindas, lai tos saņemtu, neskatoties uz to, ka ekonomiskā krīze bija beigusies.

“Saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 4. pantu valstij ir pienākums nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas. Minētā konvencija arī noteic valsts pienākumu veikt pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti iespējas individuāli pārvietoties. Tajā skaitā atvieglojot šiem cilvēkiem kvalitatīvu pārvietošanās palīglīdzekļu, atbalsta tehnoloģiju un palīgu pieejamību,” uzsvēra Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas Juridiskā padomniece Anete Ilves. Viņa arī iesaka cilvēkiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā kā Ausmas kundze, vērsties pie Labklājības ministrijas kā uzraugošās institūcijas ar lūgumu risināt situāciju vai arī vērsties ar sūdzību Tiesībsarga birojā. Līdz šim tādas esot saņemtas, bet tiesībsarga ieskatā dzīvē pārkāpumi varētu būt daudz biežāk, jo cilvēki izvēlas nesūdzēties bailēs, ka tādā gadījumā tehniskais palīglīdzeklis netiks saņemts vispār.

Risinājums – vaučeru sistēma?

LM sadarbībā ar invalīdu intereses pārstāvošām NVO izstrādājusi palīglīdzekļu pakalpojuma organizācijas pilnveidošanas rīcības plānu. Tas paredz ar 2019. gada 1. janvāri būtiski mainīt palīglīdzekļu iegādes kārtību – vairs netiks rīkoti lieli valsts iepirkuma konkursi, bet katrs pacients saņems vaučeru, par ko varēs iegādāties sev nepieciešamo palīglīdzekli pie kāda no valsts akceptētiem uzņēmējiem. Līdzīga sistēma jau vairākus gadus darbojoties Igaunijā un esot sevi labi pierādījusi. Nesamērīgi garās rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem pievērsušas arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu uzmanību. Pavasarī komisija izbraukuma sēdē viesojusies VTPC, kā arī aicinājusi LM veikt finanšu revīziju “Vaivaros”, kas atklājusi vairākus neglaimojošus faktus. “Arī mēs komisijā esam saņēmuši līdzīgas sūdzības, un situācija ir tiešām satraucoša. Labklājības ministrijai būs liels izaicinājums to beidzot sakārtot,” teica komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un piebilda, ka tuvākajā laikā tiks veidota īpaša darba grupa risinājumu meklēšanai.

Valsts vietā palīdz baznīca un NVO

Kamēr politiķi un ierēdņi komisijās un darba grupās vēl tikai diskutē par papildu finansējumu un reformām, pacienti var vai nu bezpalīdzīgi gaidīt rindā, vai meklēt citus ceļus, kā tikt pie sev nepieciešamā palīglīdzekļa. Ausmas kundze nupat esot saņēmusi ilgi gaidīto rollatoru kādas baznīcas labdarības akcijā. Tehniskos palīglīdzekļus par simbolisku maksu vai pavisam par velti iespējams iznomāt arī vairākās nevalstiskajās organizācijās, piemēram, Latvijas Sarkanajā Krustā.

0 Komentāri

Pievienot komentāru