Ārstēšana, Citas slimības

Mīklainā slimība leikoplakija. Kā palīdz ārstēšana un dzīvesveida maiņa

Foto - Shutterstock

Ja ārsts sievietei noteicis diagnozi leikoplakija vai krauroze, visticamāk, ar šīm slimībām nāksies sadzīvot līdz mūža galam, jo tās nav ārstējamas.

Leikoplakija ir hroniska gļotādas saslimšana, kas var būt mutes dobumā, uz ķermeņa ādas un dzimumorgāniem. Tā izpaužas ar bezkrāsainu, bālganu vai dzeltenīgu plankumu uz kaunuma lūpām, kas var būt gan līdzens, gan mazliet pacelts. Reizēm arī kaunuma apmatojums kļūst sirms.

 

Sākas no sausuma

Kā stāsta poliklīnikas “Šarlotes” ginekoloģe Maija Broša, leikoplakijas cēlonis jo­projām nav skaidrs, taču novērojumi liecina, ka tā galvenokārt attīstās, sākoties menopauzes izmaiņām, kad asinīs samazinās sievišķo hormonu estrogēnu daudzums, taču tā var būt arī jaunākām dāmām. Pēc vienas no teorijām, šo slimību varētu izraisīt cilvēka papilomatozais vīruss.

Leikoplakija nereti norit bez simptomiem, tāpēc sieviete ne vienmēr par to nojauš, ja neaplūko savus dzimumorgānus. Raksturīgākā sūdzība nieze rodas vēlākos slimības attīstības periodos.

Parasti leikoplakija kombinējas ar kraurozi – starp abām kaitēm nevar novilkt skaidru robežu. Izteiktākas sūdzības izraisa krauroze.

Abas slimības ietekmē dzimumorgānu gļotādas virsējo slāni un veicina šūnu atrofiju. Tā kā tiek kairināti nervu gali, rodas nieze. Kasot kņudošo ādu, var pievienoties infekcija, jo vāji apasiņotā gļotāda tiek traumēta. Var būt strutaini izdalījumi un čūlas, kuras grūti sadziedēt.

Leikoplakijas skarti laukumi var būt arī citur uz ķermeņa ādas, taču krauroze – tikai uz dzimumorgānu gļotādas. Kraurozes gadījumā gļotāda sažūst, un līdz ar niezi var rasties sūrstoša, dedzinoša sajūta. Mazās kaunuma lūpas ar laiku atrofējas, nogludinās un var pilnībā izzust, sašaurinās vai pat slēdzas ieeja makstī. Reizēm tas notiek tik izteikti, ka nav iespējama pat ginekologa apskate, nemaz nerunājot par seksu.

Leikoplakiju un kraurozi iespējams atklāt ne tikai pēc vizuāliem simptomiem, bet veicot izmeklējumus: dermatoskopiju, kolposkopiju un biopsiju, pārbaudot audu gabaliņu no bojājuma vietas.

Sievietes ar leikoplakiju ne vienmēr vēršas pie ārsta, jo parasti niezi izdodas mazināt ar bērnu eļļu, apmazgājot dzimumorgānus ar kumelīšu vai kliņģerīšu tēju, lietojot kādu lokālu smiltsērkšķu eļļu saturošu līdzekli.

Tomēr šo slimību nevajadzētu atstāt bez ievērības, pat ja tā nesagādā īpašas sūdzības, jo atsevišķos gadījumos leikoplakija mēdz pāriet vulvas vēzī. Ja ārsts uzskata, ka jāveic biopsija un sūta pie onkologa, to noteikti nevajadzētu ignorēt.

 

Kā sargāties un sadzīvot

Galvenais profilakses pasākums pret leikoplakiju un kraurozi ir nodrošināt normālu imunitāti.

– Mūsdienās valda pārmērīgas mazgāšanās kults, kas nereti nodara ļaunumu veselībai. Āda un gļotāda ir ekoloģiska sistēma, kurā mikrobi atrodas noteiktās savstarpējās attiecībās, lai pasargātu iekšējos orgānus no infekcijas, – skaidro Maija Broša. – Lietojot ziepes vai citus līdzekļus ar neatbilstošu pH, mainās maksts vide, tiek sausināta āda un gļotāda, rodas iekaisums un pastāv infekcijas risks. Nevajadzētu arī dzimumorgānus mazgāt ar kālija permanganāta jeb zilo graudiņu šķīdumu, kā sievietes dažkārt mēdz darīt.

Ārste iesaka intīmo vietu mazgāt ar tīru ūdeni, kliņģerīšu vai kumelīšu tēju, ierobežot cukura uzņemšanu uzturā un neēst gaļu katru dienu.

Periodiski ieteicams lietot A un E vit­amīnu gan iekšķīgi, gan ārīgi, kā arī ar eļļu piesūcinātas bērnu intīmās kopšanas salvetes.

Nav ieteicams valkāt sintētisku veļu, jo tad dzimumorgāniem nepiekļūst gaiss.

– Savukārt olnīcām, kuras ir dziļi noslēptas ķermenī, vajadzīgs siltums. Mūsu sievietēm parasti ir otrādi: makstij priekšā higiēnas ieliktnīši un garās bikses, bet mugura – plika, – novērojusi ārste.

Nereti kasot niezošās vietas, var savairoties baktērijas un sākties iekaisums, kuru ārstē ar antibakteriālām ziedēm un krēmiem. Galvenais leikoplakijas ārstēšanas veids ir periodiska kortikosteroīdus, estrogēnus un citus hormonus saturošas ziedes lietošana pēc ārsta ieteikuma. Svarīgi gādāt par normālu mikrofloru makstī, pēc ginekologa rekomendācijām izmantojot lokālus medikamentus.

Ne kraurozi, ne leikoplakiju nevar izārstēt. Iespējams tikai mazināt simptomus un panākt, lai tie neprogresētu. Ja atklātas šīs slimības, ginekologu vajadzētu apmeklēt ik pēc 3–4 mēnešiem.

Ja slimība ir izteikta un maksts sašaurinājusies, var veikt ķirurģisku vai lāzera operāciju, kā arī kriodestrukciju, izmainīto vietu gļotādā apstrādājot ar šķidro slāpekli. Diemžēl tas problēmu neatrisinās, jo veidosies saist­audi un rētas, kas arī rada diskomfortu.

Pievienot komentāru