Ārstēšana, Veselības politika

Jānis Vētra: RSU ir veiksmes stāsts Latvijas augstākajā izglītībā

Foto - LETA

Autore: Kristīne Bormane

9.novembrī notiks Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora vēlēšanas. Uz rektora amatu pretendē divi kandidāti – Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Rīgas Stradiņa universitātes Doktorantūras nodaļas dekāns Aigars Pētersons. Uz sarunu par RSU nākotni aicinājām Jāni Vētru.

Kāpēc ir doma startēt uz šo amatu?
Tā nav nejauša, tā nav pēkšņa doma, jo, strādājot Augstākās izglītības padomē jau desmito gadu un visu laiku darbojoties ar dokumentiem un reāliem notikumiem, dažādām analīzēm, ekspertu vērtējumiem, kas raksturo augstākās izglītības situāciju Latvijā, esmu nonācis pie pārliecības, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir ļoti svarīga sastāvdaļa Latvijas augstākās izglītības sistēmā tieši ar savu kvalitatīvo augstākās izglītības piedāvājumu un reputāciju. Tā ir augstskola, kur nopietnās studijās tiek iegūta kvalitatīva augstākā izglītība. Ir ļoti svarīgi, lai RSU arī turpmāk pastāvētu kā kvalitatīvas augstākās izglītības bastions. Man ir iekšēja sajūta, ka es varētu būt noderīgs RSU, lai ļautu netraucēti šajā virzienā attīstīties.

Kad jūs startējāt pagājušo reizi, jūsu koncepcijai bija 26 lapas, tagad ir tikai trīs. Kādēļ tā?
Nav vairs ideju vai arī tur nekas vairs nav jāmaina?

Vispirms – 2012.gadā rakstītā koncepcija jau nav atcelta. To veidoju kā fundamentālu pārskatu par visām universitātes darbības jomām, par visiem resursiem, par visiem procesiem, gan aprakstot pašreizējo situāciju, veicamās darbības un vēlamos rezultātus trīs blokos. Es, protams, pārlasīju šo koncepciju, gatavojoties šīm rektora vēlēšanām, un sapratu, ka, protams, tā viens pret vienu vairs neder, ir lietas, kas jau mainījušās, ir lietas, kas jau atrisinātas un jau ieviestas dzīvē, piemēram, iekšējie granti pētniecībā.

Otra lieta: salīdzinājumā ar 2012.gadu RSU ir izstrādāts un pagājušā gada nogalē apstiprināts jauns universitātes stratēģiskās attīstības plāns 2017.–2021.gadam, un tā ir ļoti kvalitatīvi sagatavota, detalizēta, manuprāt, šajā stratēģijā ir pat ļoti labi aprakstīta analīze – stiprās, vājās puses, iespējas un draudi, kas nav formāli uzskaitīti, bet novērtēti atbilstoši reālajai situācijai. Galvenais, to jau ir apstiprinājušas koleģiālās institūcijas, piemēram, Senāts. Līdz ar to jaunajam rektoram būs jāķeras pie šīs stratēģijas īstenošanas, un šī stratēģija paredz izstrādāt arī detalizētu rīcības plānu sešos darbības virzienos.

Mainīt neko nevajag?
Nē, vajag mainīt!

Ir kādas lietas, kur jums ir pavisam cits redzējums nekā stratēģijā?
Nē, noteikti nav tā, ka man būtu pilnīgi cits redzējums, jo tā būtu, manuprāt, kļūdaina pieeja jebkuram, kas stātos rektora amatā. Un tad nāktu rektors un teiktu – jūs te visi kļūdījāties, es nākšu un pastāstīšu, kā patiesībā vajag dzīvot. Tā būtu pilnīgi nepareiza pieeja. Tā varētu darīt, ja stratēģijas nebūtu vai būtu kādi indikatīvi rādītāji, kas rādītu, ka ir kaut kādas milzīgas problēmas – krītas studentu skaits, nav ienākumu vai nav mācībspēku.

RSU ir pilnīgi pretēja situācija – pēc visiem indikatīvajiem rādītājiem RSU ir pilnīgs veiksmes stāsts Latvijas augstākajā izglītībā, un līdz ar to pieņemtā stratēģija paredz to, lai šis veiksmes stāsts turpinātos. Rektora uzdevums ir atrast īstos līdzekļus, īsto pārvaldes formu, lai šo veiksmes stāstu varētu turpināt. Tā ir radikāla atšķirība no dažām citām augstākās izglītības institūcijām Latvijā – uzdevumi, kas rektoram jāveic.

Ja nemaldos, jums bija ideja, ka RSU vajadzētu pievienot lielajām slimnīcām?
Tāda ideja bija pašreizējai vadībai, tā bija profesora Gardovska un rektorāta kolēģu ideja. Šeit es varu būt tikai pateicīgs, ka dzīve pierādīja tās kļūdaino raksturu. RSU pretendēja kļūt par vienu no dalībniekiem jau esošā SIA struktūrā, jo visas trīs universitātes slimnīcas ir valsts SIA, tātad komercsabiedrības, un tapt par vienu no komercsabiedrību dalībniekiem.

Šis mēģinājums lielā mērā parādīja, ka universitātes slimnīcām SIA statuss ir diezgan neveiksmīga forma no pārvaldes viedokļa kopējā valsts pārvaldes sistēmā un līdz ar to iespējams, ka daudz pareizāk ir sākt risināt jautājumu, ko es pieminu šajā koncepcijā – kā atrast vispareizāko un visatbilstošāko klīnisko universitāšu slimnīcu statusu Latvijā vispār un tad saprast, kā šajā statusā iekļaujas RSU.

Ja man būtu gatava recepte, es to, protams, ierakstītu, bet tas nav jautājums, ko var viens cilvēks savā galvā izdomāt. Tas pirmām kārtām ir Veselības ministrijas jautājums, un lielos vilcienos tas ir arī valdības un Saeimas jautājums, jo daudzkārt par to runāts, ka klīniskās universitātes slimnīcām bez savas likumdošanas bāzes šo īpašo statusu būs diezgan problemātiski noregulēt.

Tur ir garāks stāsts, bet tikko aizvadītā 8. Latvijas ārstu kongresa pirmajā plenārsēdē par šo jautājumu ļoti izsmeļoši uzstājās profesors Viesturs Boka, kurš ilgu laiku bija Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas valdē, bija arī valdes priekšsēdētājs un viņš, var teikt, līdz pēdējām sīkākajām niansēm ir ne tikai teorijā, bet praksē izbaudījis gan priekšrocības šim statusam, gan ļoti būtiskos ierobežojumus. Līdz ar to viņa prezentācija ir tāda summa summarum, no kuras vismaz es noteikti atspertos ar priekšlikumiem, kā mēs vispār varētu risināt klīniskās slimnīcas statusu, jo jāsaka, ka tās nevar būt vienkārši komercsabiedrības, jo komercsabiedrības vienīgais uzdevums pēc būtības ir pelnīt naudu, gūt peļņu. Un iznāk, ka klīniskās universitātes slimnīcas vienīgais rādītājs, pēc kura novērtē valdes darbu, ir peļņa.

Pievienot komentāru