Ārstēšana, Citas slimības

Vai tavs darba devējs tevi jau aizsūtīja pie ārsta?

Foto - Shutterstock

Aizvien biežāk veselības problēmas, kas radušās darba vides kaitīgo faktoru dēļ, tiek atklātas arī gados jauniem cilvēkiem, atzīst Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” arodveselības ārste Dace Štekere. Bieži vien no tām iespējams izvairīties, raugoties, lai darbinieki veiktu obligātās veselības pārbaudes, un ieviešot darba vietā izmaiņas, kas nāk par labu ne vien darbinieka veselībai, bet pozitīvi ietekmē arī darba rādītājus. Arī darbiniekam jāzina, kas rakstīts Darba aizsardzības likumā, un nepieciešamības gadījumā jāatgādina vadībai.

 

Pie ārsta sūta darba devējs

Darbs nedrīkst sabojāt veselību, tādēļ likumdošana nosaka, ka tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, kā arī tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi, jāveic obligātās veselības pārbaudes.

Tās var būt pirmreizējas, kuras darbiniekam jāveic pirms stāšanās darbā, lai noteiktu, vai cilvēka veselības stāvoklis pieļauj strādāt šajā darba vietā, piemēram, saskare ar toksiskām vielām darbā var būt bīstama cilvēkam ar aknu slimībām, un periodiskās atkarībā no darba vidē esošajiem kaitīgajiem faktoriem un to iespējamās iedarbības, piemēram, hroniska bronhīta slimniekam darbs putekļos var izraisīt neatgriezeniskus elp­ceļu bojājumus. Savukārt ārpuskārtas veselības pārbaudes veic pēc darba devēja vai darba aizsardzības speciālista iniciatīvas, ja, piemēram, nodarbinātajam radušies veselības traucējumi, ko varētu būt izraisījusi kaitīgu faktora ietekme.

Darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta ar darba devēja rīkojumu. Darba devējam ir tiesības noteikt termiņu, līdz kuram nodarbinātajam tā jāiziet, kā arī piemērot disciplinārsodus par prasību neizpildi.

Nodarbināto obligātās veselības pārbaudes veic arodslimību ārsts. Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaužu veikšanu. Ja darbinieks ikdienā strādā ar datoru, darba devējam jānodrošina ne tikai redzes pārbaude, bet pēc speciālista atzinuma arī briļļu iegāde.

 

Noklusē darba apstākļus

Lai gan lielākā daļa strādājošo zina, ka putekļi, vibrācija, ķīmiskās vielas un troksnis darba vietā veselībai kaitīgi, noteikumos par obligāto veselības pārbaužu veikšanu minēta virkne faktoru, ar kuriem ikdienā saskaras gandrīz vai ikviens, nesaskatot nekādu bīstamību savai veselībai. “Daudzi nezina, ka stress ir viens no psiho­emocionālā ziņā viskaitīgākajiem darba vides faktoriem. Biroja darbinieki, autovadītāji vai strādnieki, kas apkalpo ražošanas līnijas, spiesti daudzas stundas pavadīt nemainīgā pozā, neiedomājoties, ka grauj savu veselību, bet ceļu remontstrādnieki katru dienu ieelpo ķīmisku vielu izgarojumus un strādā fiziski smagu darbu, turklāt nereti arī tad, kad laukā ir ļoti augsta vai zema gaisa temperatūrā. Tie visi ir darba vides kaitīgie faktori, tādēļ pirms pieņemšanas darbā darba devējam potenciālais darbinieks jānosūta uz veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka viņš šos pienākumus drīkst veikt,” norāda arodveselības ārste Dace Štekere.

Lai gan viens no šo veselības pārbaužu mērķiem ir noskaidrot, vai darba vietā nav nepieciešams veikt kādus uzlabojumus, lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, lai samazinātu vides kaitīgo ietekmi, darbinieki ne­slimotu un strādātu ražīgāk, ārstes pieredze liecina, ka diemžēl darba devēji ne vienmēr saskata ieguvumus no šīm pārbaudēm. Arī darbinieki, kas nosūtīti uz veselības pārbaudi, mēdz noklusēt svarīgu informāciju, palaižot garām iespēju uzlabot savu darba vidi.

“Nebaidoties no darba devēja un atklāti runājot ar ārstu, iespējams rast risinājumus, kas ļauj mazināt vides nodarīto kaitējumu. Aicinu visus strādājošos domāt par savu veselību un lūgt savam darba devējam nosūtījumu uz pārbaudi, ja viņš pats par to ir piemirsis,” viņa saka.

 

Sūta – labi, nesūta – arī labi

Valsts darba inspekcijas darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga atzīst, ka obligāto veselības pārbaužu neveikšana ir viens no Latvijā biežākajiem Darba aizsardzības likuma pārkāpumiem (13% no visiem, ko ik gadus atklāj inspekcija). “Īpaši bieži pārkāpumus atklājam tajās nozarēs, kurās darbinieki jānosūta arī uz specifiskām papildu pārbaudēm. Piemēram, pārtikas nozarē strādājošiem jābūt tā saucamajai sanitārai grāmatiņai, bet visiem darbiniekiem, kas vada automašīnu, obligāti jāveic veselības pārbaudes transporta vadītājiem. Nereti darba devējs uzskata, ka kopā ar šo specifisko pārbaudi izieta arī obligātā veselības pārbaude, taču tā tas nav,” viņa saka.

Valsts darba inspekcijai joprojām gadās saskarties ar pārkāpumiem, kuru pamatā nav darba devēja nezināšana, bet gan attieksme. Daži obligātās veselības pārbaudes mēdz uztvert kā lieku formalitāti, par kuru turklāt ir jāmaksā. Tomēr Latvijas strādājošie par to Valsts darba inspekcijā sūdzas ļoti reti. “Iespējams, tas saistīts ar zināšanu un izpratnes trūkumu par to, ka šajās pārbaudēs atklātais var sekmēt darba apstākļu uzlabošanos, nodrošinot to, lai darbinieka veselība vismaz nepasliktinātos,” domā Valsts darba inspekcijas eksperte. Tomēr kopumā jūtams, ka situācija darba aizsardzības jomā uzlabojas, pieaug arī izpratne, ka vesels darbinieks ir vērtība.

1 komentārs

Pievienot komentāru