Dzīvesveids, Miegs

Vienkārša trokšņošana vai nopietna saslimšana? Kad krākšana kļūst bīstama

Foto - Shutterstock

Nakšņošana kopā ar krācošu gultasbiedru ir apgrūtinoša un pat kaitinoša, jo nelīdz ne trokšņotāja iebuknīšana, ne pārrunas. Pati krākšana nav veselībai bīstama, bet tā var pāriet nopietnos elpošanas traucējumos, kas pie sirdslēkmes un insulta noved ātrāk nekā, piemēram, smēķēšana, aptaukošanās vai paaugstināts holesterīna līmenis.

 

Diagnostika

Izpētot miega problēmas, vispirms tiek padziļināti novērtēti augšējie elpceļi, potenciāli šaurās vietas tajos. Ar speciālas aparatūras starpniecību iespējams konstatēt skābekļa līmeni asinīs miega laikā. Norma ir starp 90% un 100%, bet apnojas laikā tā var samazināties līdz 70%, smagos gadījumos līdz 50% un zemāk.

Diagnostika pārsvarā tiek veikta pacienta mājās, un elpošanas traucējumu smaguma pakāpi var noteikt vienas nakts laikā.

Ir apzinātie un neapzinātie elpošanas re­fleksi. Nomodā mēs elpojam bez šņākšanas un krākšanas, skābekļa un ogļskābās gāzes līmenis ir normas robežās, jo pat šauri elpceļi ir tonizēti, atvērti. Savukārt aizmiegot paliek neapzinātie refleksi – muskuļu tonuss samazinās, un šaurāki elpceļi var aizkrist. Ar vecumu šī problēma palielinās. Visvairāk šim riskam ir pakļauti vīrieši, un viens no galvenajiem krākšanas cēloņiem ir liekais svars.

Būtiski ir noskaidrot, vai miegā notiek īslaicīga elpošanas apstāšanās (vismaz uz 10 sekundēm) un vai dienas laikā ir miegainība un nogurums. Tas var liecināt par elpošanas traucējumiem naktī jeb miega apnoju.

Atsevišķa grupa ir bērni, viņi bieži vien naktīs šņāc, krāc, neritmiski elpo dēļ adenoīdiem, palielinātām rīkles mandelēm. Šie traucējumi ietekmē arī dienas kvalitāti un uzvedību: bērns ir nemierīgs, viegli uzbudināms, aizkaitināms. Ar šo problēmu tiek galā bērnu LOR (ausu, kakla, deguna ārsts). Bet, ja ir pazīmes, kuras var liecināt par miega apnoju (liekais svars, sliktas sekmes skolā, nogurums un miegainība dienā), jākonsultējas ar miega speciālistu.

 

Krākšana ir novēršama

Ar parastu krākšanu – bez elpošanas traucējumiem – var sadzīvot, tā neietekmē veselību, bet attiecības gan, jo ģimenes locekļi nespēj izgulēties vai arī negatīvas pieredzes dēļ cilvēks spiests atteikties no komandējumiem, kolektīviem pasākumiem ar nakšņošanu. Var pamēģināt vairākas metodes, lai mazinātu krākšanas troksni. Piemēram, pret krākšanu aptiekā bez receptes nopērkams aerosols uz ēterisko eļļu bāzes. Tas mazina aukslēju vibrāciju, taču brīnumainu iedarbību nesola. Labas palīgierīces ir uz deguna līmējamie plāksteri, degunā liekamie riņķīši, kas paplašina šauras nāsis. Naktī, īpaši guļot uz muguras, dažiem cilvēkiem atslābst apakšžokļa muskulatūra, mēles sakne aizkrīt, sašaurinot elpceļus, rezultātā rodas krākšana. Tādos gadījumos nereti noder pozicionālā terapija, kas faktiski ir vecā labā tenisa bumbiņas iešūšana naktskrekla vai pidžamas muguras daļā. Paguļot ar to trīs mēnešus, veidojas ieradums gulēt tikai uz sāniem.

Vēl viena metode, kuru izmanto krākšanas novēršanai, ir kape, ko uz nakti ievieto mutē. Pati metode zināma kopš 1983. gada. Miega slimību centrs piedāvā regulējamo kapi, kas apakšžokli pabīda uz priekšu un atbrīvo aizdegunes zonu. Kapes uzlikšana un pielāgošana aizņem līdz 45 minūtēm.

Ja veikta izmeklēšana pie LOR speciālista un konstatēta, piemēram, deformēta deguna starpsiena, to var novērst ķirurģiskā ceļā. Elpošana caur degunu tiek normalizēta, nav vairs turbulentās gaisa plūsmas, un krākšana var samazināties vai pat izzust.

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Jaunākās tehnoloģijas un prasības

Miega apnojas ārstēšanas aparāti un ierīces kļūst arvien efektīvāki, mazāki, ērtāki lietošanā.

Populārākā un lētākā ārstēšanas metode, turklāt ar vismazākām komplikācijām ir pozitīva spiediena terapija. Naktī uz deguna vai/un mutes tiek uzlikta individuāli piemeklēta pieguloša maska, un plaukstas lieluma aparāts pievada gaisu augšējos elpceļos, neļaujot tiem aizkrist. Tiklīdz elpošanas traucējumi novērsti, pacients pat uz muguras guļ ļoti mierīgi.

Ja miega apnoja ir vieglā formā, izmantojamas jau minētās regulējamās pretkrākšanas kapes vai ķirurģiska terapija, kad tā ir pieļaujama. Katra pacienta problēma, protams, tiek novērtēta individuāli. Pacienti ar vidēji smagu vai smagu apnojas formu tiek ārstēti ar pozitīvo spiediena terapiju. Miega slimību centra speciālistiem ir iespēja attālināti kontrolēt pozitīva spiediena terapijas gaitu, un pacienti var saņemt palīdzību, neizejot no savas mājas. Šo tehnologiju klīnika izmanto arvien plašāk.

Latvijā kopš 2016. gada janvāra spēkā ir MK noteikumu grozījumi attiecībā uz cilvēkiem, kuriem diagnosticēta vidēji smaga vai smaga apnojas forma un kuri neār­stējas. Viņiem aizliegts vadīt transporta līdzekli, jo cilvēki ir patoloģiski miegaini, viņiem ir ļoti augsts risks aizmigt pie stūres, un tas apdraud pašu un apkārtējo cilvēku dzīvību. Lielākajā daļā Eiropas valstu pacientiem ar paaugstinātu miega apnojas risku diagnostiku apmaksā valsts vai apdrošinātāji.

Cilvēki, kuriem diagnosticēta vidēji smaga vai smaga miega apnojas forma, var stāties rindā, lai iegādātos pozitīva spiediena iekārtu ar 80% valsts līdzfinansējumu.

 

 

SVARĪGI

Miega slimību centrs (MSC) nodarbojas ar elpošanas traucējumu – miega apnojas diagnostiku un ārstēšanu un piedāvā aizpildīt elpošanas traucējumu riska skalu “STOP BANG”, kas pieejama mājaslapā: www.miegacentrs.lv.

kraksana

Ja testa rezultāti rada aizdomas par obstruktīvu miega apnoju, ārstniecības iestādes speciālists informē pacienta vai viņa ģimenes locekli.

 

UZZIŅA

• Krākšanu un elpošanas traucējumus izraisa: • šauri elpceļi• liela mēle, palielinātas mandeles• mazs apakšžoklis• deformēts deguns • liekais svars

• Krākšana skar 70% populācijas un tā progresē.

• Miega apnoju novēro 4% vīriešu un 2% sieviešu.

• Miega slimību centrs gadā konsultē ap 900 pacientu, ap 600 ir vidējas vai smagas formas miega apnoja.

 

 

 

 

 

KONSULTĒJIS: MIEGA SLIMĪBU CENTRA ĀRSTS JĀNIS LABUCIS

Pievienot komentāru