Ārstēšana, Citas slimības

Kas atrodas veselības žurnālistu mājas aptieciņā

Foto - Shutterstock

Žurnālā 36,6 °C daudz rakstām par slimībām, to uzveikšanu, par profilaksi un veselīgu dzīvesveidu, tomēr neviena redakcijas darbiniece nav ne ārste, ne medicīnas māsa, ne farmaceite. Vai tāpēc mūsu zāļu aptieciņas ar kaut ko īpaši atšķiras? Ielūkojamies tajās, salīdzinām un ļaujam to darīt arī tev, lasītāj!

 

Laura Mangule. Foto - Matīss Markovskis
Laura Mangule. Foto – Matīss Markovskis

Žurnāliste Laura: zāļu saraksts kļūst garāks 

Lai gan esmu centusies izvairīties no medikamentu lietošanas, pēdējo gadu laikā aptieciņas zāļu saraksts kļuvis garāks. Saaukstēšanās gadījumā iedzeru āboliņa, kumelītes, liepziedu tēju un melno ķimeņu eļļu. Periodiski lietoju dažādus vitamīnus, piemēram, magniju, C vitamīnu, probiotikas. Pēc dermatoloģes ieteikuma jau divus mēnešus dzeru hroma tabletes, lai mazinātu kāri pēc saldumiem. Protams, atvilktnē vienmēr stāv plāksteri, kā arī locītavu saites gadījumam, ja iesāpas celis, bet paredzēta kāda sportiska aktivitāte.

 

Trīs lietas, kas manā mājas aptieciņā atrodas vienmēr:

* Solpadeine šķīstošās tabletes sāpju remdēšanai;

* saaukstēšanās gadījumā lietoju homeopātiskos pilienus AFLUBIN. Neesmu novērojusi šā preparāta iedarbību, bet darbojas vismaz domu līmenī;

* ja ir sausa, sasprēgājusi āda, izmantoju Bepanthen ziedi.

 

Gunta Tabgore. Foto - Matīss Markovskis
Gunta Tabgore. Foto – Matīss Markovskis

Žurnāliste Gunta: man patīk Latvijas dabiskās lietas 

Mana mājas aptieciņa ir neliela naktsskapīša atvilktne. Kādreiz zāles glabāju lielā plauktā, bet reiz nopietni pieķēros izvētīšanai un sapratu, ka liela daļa netiek izmantota, jo gana bieži mainās kaites, līdz ar to arī vajadzības. Samazināju zāļu skapīša saturu līdz minimumam. Tomēr ir daži svarīgi līdzekļi, ko vienmēr cenšos turēt mājās, piemēram, pretsāpju tabletes, ūdeņraža pārskābe vai C vitamīns. Vēl ir daži svarīgie palīgi, bez kā savu zāļu skapīti nevaru iedomāties.

 

* Babarikina bumbiņas

Tā mūsu paziņu lokā dēvē saulītes, ārstniecības augu produktu bumbiņu veidā. Tās palīdz, ja esi saaukstējies. Produkts tapis inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta ražotnē FitoBalt. Viens no institūta izveidotājiem ir zinātnieks Dmitrijs Babarikins, tāpēc bumbiņas dēvēju viņa vārdā.

Uz iepakojuma norādīts, ka saulītes ražotas pēc Ķīnas senas tehnoloģijas no Latvijas izejvielām, un tieši pēdējais fakts man ļoti patīk. Bumbiņas satur kumelītes ziedus, piparmētras, koncentrētu ābolu sulu un medu, arī vērtīgo miežu bēta-glikānu un vitamīnus. Ja uznāk saaukstēšanās liga, roka pati stiepjas pēc bumbiņas – to sakošļāju un uzdzeru siltu tēju. Ja kāds no ģimenes, kolēģis vai draugs jūtas savārdzis, uzreiz saku: tev vajag Babarikina bumbiņu!

 

* Riņķa ziede

To mūsmājās izmanto jau sen. Riņķa ziede noder ādas bojājumu remdēšanai un brūču sadziedēšanai, arī tad, ja gadās apdedzināties vai kaut kas iekaisis. Ja piemetas iesnas, to var iesmērēt degunā. Mazu kriksīti var apēst, ja sāp kakls vai nerimst klepus. Palīdz, ja ieziež sāpīgas locītavas. Ir daudz gadījumu, kad dodos uz ledusskapi pēc ziedes.

Šo vērtīgo ziedi gatavoja dziednieks Edgars Riņķis. Sastāvā ir tikai vietējās izcelsmes produkti: egļu sveķi, bišu vasks, cūku tauki un sviests. Ziede tika gatavota pēc senas receptes, kas nodota no paaudzes paaudzē.

Taču nu jau viedais vīrs aizsaulē. Patlaban ziede nopērkama ar atšķirīgiem nosaukumiem – gan Evija, gan Riņķa ziede. Kaut arī pastāv šaubas, kura ir īstā, esmu iegādājusies prāvu bunduli un lietoju ilgu laiku. Savulaik pats Riņķis teicis, ka ziede vismaz astoņus gadus nezaudē savu dziedniecisko spēku. Daudziem netīk smēres konsistence un aromāts, bet man tieši otrādi – tā smaržo mazliet pēc medus un vēl pēc kaut kā, kas mani nomierina.

 

* Likopodijs

Pulverītis ar pretiekaisuma īpašībām, brīnišķīgi palīdz, ja ir izsutums, apsārtums. Likopodiju iegūst no staipekņa sporām. Augs ir aizsargājams, tāpēc, ieraugot to mežā, neķeros klāt un nemēģinu sporas ievākt. Aptiekā pulverīti var iegādāties kā bezrecepšu medikamentu.

Likopodiju lietoju jau tad, kad manas meitas bija mazas. Man patīk pulvera zīdainais maigums – uzkaisi bērniņa dupsītim, pārslidini apsārtumam, un tas drīz vien zūd. Kad piedzima mazmeitiņa, ieteicu meitai izmantot likopodiju. Kāpēc gan jāpērk speciāls krēms vai pūderis, ja dabisks superlīdzeklis atrodams Latvijas dabā?

Likopodiju gan nedrīkst kaisīt uz vaļējas brūces, jo tas var traucēt dzīšanas procesam, taču pārējām ādas problēmām der lieliski.

 

Regīna Olševska
Regīna Olševska

Žurnāliste Regīna: pieci labāk nekā trīs 

Grūti izvēlēties tikai trīs lietas, kas man pastāvīgi ir mājas aptieciņā, tāpēc nosaukšu piecas.

 

1. Baktericīdais leikoplasts no neausta materiāla 6 x 10 cm. Ļoti lēts un lipīgs, turklāt ar šķērēm to viegli var sagriezt vajadzīgā izmēra strēmelēs, lai lipinātu uz apavos noberztiem papēžiem, sagrieztiem pirkstiem un citām nelielām brūcēm.

2. Aktīvā ogle, ja gadās apēst kaut ko nelāgu vai tikai vienreiz ēdamu, piemēram, suņu sēni.

3. Fitolizīna pasta nemierīgam urīnpūslim.

4. Suprastīna plāksnīte alerģijai. Šķaudīšanas seku (asarošanas, iesnu un aizlikta deguna) novēršanai, ja sabiedriskajā transportā gadās apsēsties blakus smaržūdeņos izpeldinātai dāmai.

5. Magnijs ar B vitamīnu, lai, daudz rakstot, nepārvērstos par nervozu zombiju un kājas nerautu krampji.

 

Zane Eniņa. Foto - Matīss Markovskis
Zane Eniņa. Foto – Matīss Markovskis

Redaktore Zane: ikdienā zāles nelietoju, bet aptieciņa pilna 

Mana mājas aptieciņa ir kantains groziņš, kura saturu veido mūsu ģimenes trīs locekļu (manis, vīra un mūsu septiņgadīgā dēla) slimību un vainu dziedināšanai vajadzīgie līdzekļi. Tur ir termometrs, marles saite, leikoplasts, vate, kāds dezinfekcijas līdzeklis, aktivētā ogle, līdzekļi pret galvassāpēm, iesnām un klepu, ziede sastiepumiem, zāles astmas paasinājumu gadījumiem, medikamenti pret alerģiju un vēl šis tas, kas sakrājies no saaukstēšanās reizēm. Krietni daudz visa kā! Kas no tā visa tiek likts lietā? Pati reizēm iedzeru kādu tableti, ja sāp galva, bet, ja nāk virsū saaukstēšanās, vispirms mēģinu tikt galā ar dabas līdzekļiem – dzeru pašas vāktās zāļu tējas, ēdu citronus un dzērvenes, sajaucu alojes mīkstumu ar medu. Gadās, ka no tā visa nav nekāda labuma. Tad eju pie ģimenes ārstes un paklausīgi dzeru izrakstītos medikamentus. Sezonas laikā lietoju arī deguna pilienus pret siena drudzi. Citādi nekādas vajadzības dzert zāles ikdienā man, par laimi, nav.

Parasti pa rokai ir trīs lietas.

Jūras ūdens deguna higiēnai. Kaut gan attēlā redzams, ka šis ir bērniem paredzēts humers, to lietojam visi trīs, ja ir iesnas, un es arī alerģijas sezonā, lai noskalotu un nomierinātu sakairināto deguna gļotādu. Uzreiz vieglāk elpot, svaigāka sajūta.

Propoliss spirtā. Tāpat kā medus un bišu maize, arī propoliss ir sen zināms brīnumlīdzeklis. Tas iedarbojas antibakteriāli, var dezinficēt pušumus vai apārstēt mutes dobuma vainas, bet mums tas ir viens no pirmās palīdzības līdzekļiem saaukstēšanās gadījumā: uzpilina uz cukurgraudiņa un nosūkā 2–3 reizes dienā. Jāatzīst, ka šim līdzeklim klāt ir deva nostalģijas, jo to vecāki izmantoja, kad biju maza. Līdzīgi kā lakricas sīrupam vai pretklepus mikstūrai, arī propolisam ir bērnības garša.

Boboboss. Pilsētā pārvietojos ar divriteni, tāpēc nereti apdauzu kājas. Pirms vairākiem gadiem kāds paziņa, pamanījis uz manām kājām zilumus, iedeva iesāktu bobobosa tūbiņu. Ziede sastāv no aromātiskajām eļļām un ir domāta pušumu, kukaiņu dzēlienu un zilumu apkopšanai: dezinficē un veicina ādas atjaunošanos. Kad uzziež uz ādas, izveidojas tāda kā plēvīte un patiešām šķiet, ka dzīst ātrāk. Ziede nav taukaina, ļoti labi uzsūcas, turklāt patīkami smaržo. Pietiek ar rīsa graudiņa lieluma pilieniņu, tāpēc mazo tūbiņu izmantoju ilgu laiku. Cenšos, lai šis līdzeklis vienmēr būtu krājumos. Pērku internetā vai ārzemju braucienos, jo pie mums šis zīmols nav atrodams.

 

logo-36

Pievienot komentāru