Ārstēšana, Citas slimības

Džentlmeņa komplektā – prostatas pārbaude

Foto - Shutterstock

Katru gadu Latvijā prostatas vēzi atklāj ap 1000 vīriešiem, pērn – 1079. Diemžēl katru gadu tas paņem ap 360 vīriešu dzīvību, no kurām daudzas varētu glābt, ja vien būtu veiktas veselības pārbaudes. Regulāra prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeņa noteikšana un vizīte pie urologa ir “džentlmeņa komplekts”, kuram jābūt ikviena četrdesmitgadnieka obligāti veicamo darbu sarakstā.

 

Ar analīzi vien nepietiek

“Katram vīrietim jāzina, ar ko slimojuši viņa ģimenes stiprā dzimuma pārstāvji gan pa tēva, gan mātes līniju. Ja ģimenē kāds jau slimojis ar prostatas vēzi, risks saslimt ir lielāks, tādēļ šiem vīriešiem regulārās veselības pārbaudes jāveic jau no 40, bet pārējiem – no 45 gadu vecuma,” saka “Veselības centra 4” urologs Dainis Ģīlis. Cik plašai jābūt regulārai veselības pārbaudei? Pirmkārt, jānosaka prostatas specifiskā antigēna līmenis. Tā ir asins­analīze, kuru var veikt arī ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Otrkārt, nepieciešama urologa apskate. Tās laikā pacients tiek izmeklēts ar tā saucamo digitāli rektālo metodi: ar pirkstu caur taisno zarnu iztaustot priekšdziedzeri, speciālists nosaka tā formu, izmērus, attiecības ar apkārtējiem orgāniem, kā arī iespējamās struktūras izmaiņas. Kopā ar PSA analīzes rezultātiem tā sniedz vispusīgu priekšstatu par šī dziedzera veselības stāvokli. Atbilstošā vecuma vīriešiem šāda pārbaude jāveic reizi gadā, ja vien urologs nav ieteicis to darīt biežāk vai retāk.

Dažreiz vīrieši PSA analīzi mēdz pārvērtēt, uzskatot to par sava veida profilaktisku prostatas vēža pārbaudi. Ja antigēnu līmenis asinīs ir normāls, tātad viss kārtībā, ja paaugstināts – tas liecina par ļaundabīgu audzēju. Vai tas atbilst patiesībai? “Prostatas specifisko antigēnu līmenis asinīs var būt paaugstināts urīnceļu infekcijas, prostatīta vai kādu citu iemeslu dēļ. Pēc PSA analīzes rezultātiem vien nevar secināt, vai vīrietim ir prostatas vēzis. Obligāti nepieciešama arī apskate,” uzsver D. Ģīlis. Bieži vien izrādās, ka pacienta satraukums par paaugstināto antigēnu līmeni bijis veltīgs un, ārstējot urīnceļu kaiti, tas atkal atgriežas normas robežās. Taču arī labas PSA analīzes nebūt negarantē, ka vīrietim nav audzēja.

Ja urologa apskate un analīzes rezultāti vieš aizdomas par ļaundabīgām izmaiņām, urologs nosūta pacientu uz papildu izmeklējumiem, piemēram, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Prostatas vēža diagnozi apstiprina biopsija, kuras laikā no dažādām prostatas vietām tiek paņemti mikroskopiski audu paraugi laboratoriskai analīzei.

 

Ar vecumu saistīta slimība

Prostatas vēzis norit nemanāmi. No slimības sākuma līdz pirmajiem simptomiem var paiet vairāki gadi, tādēļ lielākā daļa vīriešu tiem nepievērš pienācīgu uzmanību. Taču arī tad, ja parādās simptomi – urinācijas traucējumi, diskomforta sajūta mazajā iegurnī –, vīrieši bieži vien neiet pie ārsta, uzskatot, ka vainīgs vecums vai muguras problēmas. Lai gan bieža urinācija naktīs vai asiņu piejaukums urīnam var būt iekaisuma vai labdabīgas prostatas palielināšanās, nevis ļaundabīga audzēja izpausmes, pilnīgi droši to var pateikt vienīgi speciālists.

“Arī tad, ja priekšdziedzerī tiek atklāts ļaundabīgs audzējs, nav jākrīt panikā, jo dažreiz nav nepieciešama tūlītēja ārstēšana, pietiek ar regulāru novērošanu,” mierina urologs. Audzēja ārstēšanas metodes un rezultāts lielā mērā atkarīgs no tā, cik agresīvs un ielaists ir ļaundabīgais process. Par tā agresivitātes pakāpi liecina biopsijas rezultāti, bet, papildus veicot magnētiskās rezonanses vai citus izmeklējumus, var spriest par audzēja izplatību – vai tas skāris tikai prostatu vai arī citus audus.

Jo jaunāks pacients, jo lielāka iespēja, ka ļaundabīgais process būs agresīvs, jo vecāks – jo lēnāk var progresēt slimība. Gluži tāpat kā labdabīga prostatas palielināšanās, arī prostatas vēža attīstība saistīta ar vecumu. Jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespēja, ka priekšdziedzerī radīsies labdabīgas vai ļaundabīgas izmaiņas. Urologs stāsta, ka 65 gadu vecumā ap 65% vīriešu atklāj prostatas vēža šūnas, bet pēc 80 gadiem – līdz pat 90%. Taču tas nenozīmē, ka dzīves laikā attīstīsies šī ļaundabīgā slimība.

Daudzi vīrieši raizējas par to, kā prostatas vēža ārstēšana ar ķirurģiskām metodēm vai staru terapiju ietekmēs viņu dzīves kvalitāti, intīmās attiecības. “Mūsdienās daudzos gadījumos prostatas vēža operācijas iespējams veikt saudzējoši, saglabājot erekcijas kvalitāti un samazinot sarežģījumus, piemēram, urīna nesaturēšanu,” atzīst Dainis Ģilis. Pats galvenais – sekot līdzi savai veselībai, regulāri veikt nepieciešamās analīzes un pārbaudes un, ja atklāts prostatas vēzis, nevilcinoties sākt ārstēšanu.

 

Simptomi, kurus nedrīkst ignorēt

Urinācijas traucējumi: sāpes urinācijas laikā, asiņu piejaukums urīnā.

Bieža un apgrūtināta urinācija, nespēja nolaist urīnu.

Erekcijas traucējumi.

 

Izmantojiet arī iespēju līdz 17. novembrim uzdot jautājumu urologam-onkologam Egilam Vjateram.

Pievienot komentāru