Ārstēšana, Citas slimības

Vakcinējies vai mirsti! Tomēr arī mediķi šaubās par vakcināciju

Foto - Shutterstock

Bez jokiem – nebūtu vakcinācijas, daudzu infekcijas slimību iznākums iespējams arī letāls. ASV pētnieki izskaitļojuši, ka bez vakcīnu potēm no bērnudārza līdz vidusskolai izdzīvotu tikai puse bērnu. Kāpēc tad ir cilvēki, kas no tām joprojām atsakās? Par šo un citiem ar vakcināciju saistītiem tematiem pagājušajā nedēļā Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā domnīcā sprieda Latvijas vadošie infektologi.

 

Vakcinācija pret rotavīrusu – saslimstība divreiz mazāka

Arī Latvijā savulaik veiktas aplēses, kāda būtu dzīve bez vakcinācijas – apmēram 30 tūkstoši cilvēku ik gadu saslimtu ar smagām infekcijas slimībām. Šodien vispārliecinošāk šādu iespējamību apliecina vakcinācija pret rotavīrusu, kas mūsu valstī kā bezmaksas programma bērniem sākta 2015. gadā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, Latvijā, uzsākot vakcināciju pret rotavīrusu, saslimšana un arī hospitalizācija jau pēc gada saruka uz pusi un pat vairāk. Vēl 2015. gadā ar rotavīrusu enterītu slimnīcā nonāca pāri par diviem tūkstošiem bērnu vecumā līdz trim gadiem, bet 2016. gadā šis cipars nokrities līdz 804 pacientiem.

Rotavīruss lielākoties piemeklē zīdaiņus un mazus bērnus. Infekcija izsauc biežu vemšanu un caureju, organisms strauji atūdeņojas, apdraudot mazuļa dzīvību, tāpēc visbiežāk ārstēšana notiek slimnīcā. Ja kvalitatīva un neatliekama veselības aprūpe nav iespējama, rotavīruss var beigties ar nāvi. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) statistika liecina, ka ik gadu uz zemeslodes šī slimība lielākoties trūcīgajās valstīs nogalina aptuveni 450 tūkstošus bērnu vecumā līdz pieciem gadiem,

Vakcinācijas pozitīvās sekas Latvijā pārliecinājušas lielu daļu vecāku – šā gada pirmajā pusgadā ar pirmo poti vakcinēti 92% bērni pirmajā dzīves gadā, pērn tie bija 86,9%, trešā pote šogad sasniegusi 77,3%, pērn – tikai 15,7%. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rīkotajā aptaujā no 400 vecākiem, kuru bērns bija ārstējies no rotavīrusa hospitalizēti, neviens netika iebildis pret vakcināciju. “Cilvēks baidās no tā, ko ir piedzīvojis, tāpēc visas mammas un tēti uzskatīja, ka vakcinācija ir pirmais un pareizais izvēles veids,” norāda Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope.

Vakcinācija pret rotavīrusu notiek pilienu veidā. Pētījumi un klīniskā pieredze pierādījuši, ka vakcīna ir droša. To izmanto vairāk nekā 70 pasaules valstīs.

 

Pasargāt meitu no dzemdes kakla vēža 

Cita aina parādās ar vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas Latvijā kā valsts apmaksāta primārā profilakse pret saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi uzsākta 2010. gadā. Vakcinācija tiek veikta meitenēm 12 gadu vecumā. Līdz 2016. gadam pirmo poti saņēmušas 32693 meitenes, lai gan vakcinācijai pakļautas ir vairāk nekā 53098. Vakcinācijas aptvere pa šiem gadiem ir samazinājusies.

Dzemdes kakla vēzis, kā rāda SPKC statistika, Latvijā ir otrs visbiežāk diagnosticētais audzējs pēc krūts vēža sievietēm vecumā līdz 45 gadiem un trešais izplatītākais nāves cēlonis pēc krūts un plaušu vēža. 99% audzēju izraisa ilgstoša cilvēka papilomas vīrusa infekcija ādas un gļotādas dziļākajos slāņos. Ar to var inficēties sadzīves kontaktu un dzimuma sakaru ceļā, prezervatīvs pilnībā nepasargā, jo vīruss izplatās, pat tikai saskaroties ārējiem dzimumorgāniem.

PVO pētījumi liecina, ka ap 50 – 80% sieviešu inficējas ar papilomas vīrusu, taču ne visi rada ļaundabīgas sekas. Līdz pat 70% gadījumos infekcija neatstāj negatīvu ietekmi uz veselību. Vācu zinātnieks Haralds cur Hauzens ar pētījumiem pierādīja, ka cilvēka papilomas vīrusa onkogēnais tips izraisa dzemdes kakla vēzi, 2008. gadā viņam par šo atklājumu piešķīra Nobela prēmiju medicīnā.

Vakcīna pasargā no inficēšanās ar biežāk sastopamajiem un bīstamākajiem papilomas vīrusa genotipiem, taču ar to vien nepietiek, lai novērstu letālu iznākumu – arī vakcinētām sievietēm regulāri jāveic dzemdes kakla pārbaude. Lai gan Latvijā speciālistu vidū domas dalās, vai nepieciešama valsts mēroga vakcinācija, domnīcas dalībniecēm šaubu nebija – tā ir vēl viena iespēja pasargāt savas meitas nākotnē no dzemdes kakla vēža.

“Šo vakcīnu tā īsti varēsim novērtēt tikai pēc 20 vai pat 50 gadiem, kad redzēsim, cik būtiski samazināsies papilomas vīrusa izraisītie audzēji. Šobrīd galvenā ziņa, ka Latvijā nevakcinēto pret papilomas vīrusu ir daudz un puse sieviešu ar dzemdes kakla vēzi nomirst,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Statistika ir nežēlīga – vidēji gadā tiek reģistrētas 244 dzemdes kakla vēža slimnieces un 117 nāves gadījumi.

 

Šaubās mediķi, vecākos – arī neziņa 

Vakcinācijas atteikumu skaits bez jau iepriekš pieminētā papilomas vīrusa pieaudzis arī no potes pret vējbakām un pneimokokiem. Iemesli ir dažādi. Kā rāda SPKC 2015. gada pētījums, pat pašiem primārās veselības aprūpes speciālistiem nav pilnīgas pārliecības par vakcinācijas izmantošanu bērniem. Gandrīz puse no aptaujātajiem (48,7%) apgalvo, ka viņi šaubās vai bažījas, vai drīzāk šaubās par vakcināciju pret gripu, 41,9% – vējbakām, 31,1% – cilvēka papilomas vīrusu, 15,6% – pneimokoka vīrusu infekciju. Šīs vakcinācijas viņi uzskata par mazāk svarīgām, taču pamatot savu viedokli, piemēram, cilvēka papilomas vīrusa gadījumā, 18,2% aptaujāto pat nespēj. SPKC secinājums – veselības aprūpes speciālisti vairāk šaubās par jaunākajām, t.i., pēdējos desmit gados ieviestajām vakcīnām.

Bērnu vecāku lielākā daļa vai puse par bīstamākajām infekcijas slimībām uzskata tuberkulozi, difteriju, B hepatītu, ērču encefalītu, stingumkrampjus, saraksta lejasdaļā atrodas cilvēka papilomas vīruss, rotavīrusa infekcija. Par vairākām infekcijas slimībām daudziem vecākiem vispār nebija viedokļa, vai tās apdraud viņu bērnu, piemēram, trešdaļa neko nevarēja pateikt par cilvēka papilomas vīrusu, teju piektdaļai tumša bilde joprojām ir pneimokoku infekcija un pat poliomielīts, 12,4% – neko nezina par stingumkrampju apdraudējumu.

Izpratne par vakcināciju atšķiras pilsētās un lauku reģionos – SPKC skaitļi rāda, ka tieši pilsētnieki biežāk atsakās no vakcinācijas.

Medicīnas vēsture liecina, ka šaubas par vakcīnām ir pastāvējušas kopš to atklāšanas. Edvarda Džennera 1796. gadā uzsākto vakcināciju pret bakām izsmēja karikatūras, kurās vakcinētie līdzinās govīm, jo vakcīnu angļu ārsts bija ieguvis no pūslīšiem, kas atradās uz govs tesmeņa. Mūsdienās pret bakām vairs nepotē, jo pasaulē nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums.

“Kāpēc cilvēki vēl šodien baidās no vakcinācijas? Viņi nav piedzīvojuši slimības un to blaknes, vairāk uzklausa draugu un kaimiņu stāstus, cik briesmīga bija reakcija pēc potes, vai ar atteikšanos no vakcinācijas vēlas atšķirties no pārējās sabiedrības,” spriež I. Grope un secina, ka gan sabiedrībai, gan ārstiem joprojām trūkst pietiekamas informācijas, lai pieņemtu pareizos lēmumus. Nepieciešama izglītošana, sākot jau no skolas sola, un informācijai jānāk no profesionāļiem.

 

Uzziņa

• Vakcinācija mūsdienās ierobežo vai novērš 30 smagas un dzīvībai bīstamas slimības.

• Neviena cita sabiedrības veselības iniciatīva, izņemot tīru dzeramo ūdeni, nav izglābusi tik daudz dzīvību kā vakcinācija.

• Vakcinācija pasaulē ik gadu no nāves pasargā divus līdz trīs miljonus cilvēku un no invaliditātes – 750 tūkstošus bērnu.

• Vakcīnas ir visvairāk pētītais medikaments 20. – 21. gadsimtā.

• Pasaules Veselības organizācija seko līdzi desmit jaunu vakcīnu izstrādei. Notiek darbs ar vakcīnām pret aterosklerozi, smēķēšanu u.c.

Rīgas Stradiņa universitātes domnīcas “Ieraugi nezināmo – inovatīvā vakcinācija” informācija

 

MV3info_2_11

4 Komentāri

  1. nu tad pēc 50 gadiem, kad papilomas vīrusa vakcīnas efektivitāte (vai tās trūkums) būs apstiprināta ar zinātniskiem datiem, tad arī vakcinēsim savas mazmeitas un mazmazmeitas

  2. Kamēr LV mūs močī par papilomas vakcīnu, vairākās valstīs tā ir aizliegta kā nepietiekami izpētīta un ar smagām blaknēm. ASV ir diezgan daudz letālu iznākumu un nopietnas tiesas prāvas. Vispār jau tā sākotnēji tika izmēģināta uz apmēram 700 meitenēm un ļoti īsu periodu. Iespaidīgs pētījums, lai vakcinētu miljoniem un gadiem….
    Kāpēc par to nestāsta visādi citādi ļoti cienījamās dakteres? Vai viņas var to atspēkot?

Pievienot komentāru