Ārstēšana, Sāpes

Dziedātāja Ieva Sutugova: „Grūti paredzēt, vai uzstājoties mani nemocīs briesmīgas sāpes”

Personiskā arhīva foto

Ir rudenīgi vējaina diena. Ar Ievu satiekamies mājīgā kafejnīcā pie karstas tējas krūzes. Viņa, kā vienmēr – pozitīva, enerģiska, smaidīga, atvērta un sirsnīga. Šķiet, citādu viņu nemaz neesam pieraduši redzēt – gan TV ekrānos, gan koncertos. Ieva smaida, smejas un priecājas par dzīvi pat tad, kad neiet viegli – un tas ir viņas trumpis! Tieši tāpēc mums, kas seko līdzi Ievas gaitām, nemaz neienāktu prātā doma, ka jau kopš bērnības talantīgajai dziedātājai periodiski nākas piedzīvot mokošas sāpes. Šobrīd, vienlaicīgi ar grāmatas “Migrēna. Izlaušanās” nākšanu klajā, arī Ieva beidzot ir gatava tā pavisam atklāti runāt par šo slimību, un portālam Veselam.lv sniedzot plašāku ieskatu arī savā aizskatuves dzīvē, kas ne vienmēr ir viegla, bezrūpīga un kontrolējama.

Patiesībā ir pat grūti paredzēt, vai konkrētajā dienā sanāks uzstāties ar labu pašsajūtu, vai arī – mokoties briesmīgās sāpēs. Turklāt nereti Ievai nākas saskarties arī ar neticīgiem acu skatiem un skepsi, pat no skatuves kolēģiem – “Tu taču pirms pāris stundām, guļot uz dīvāna, gandrīz vai miri nost, bet tagad skraidi, it kā nekas nekaitētu. Ko tu mums te fantazē?” Taču, ja zāles laicīgi un veiksmīgi iedarbojas, tā tas patiešām var būt. Kāpēc daļa cilvēku vēl joprojām domā, ka migrēna ir tikai kaprīze un kāda ir patiesā dzīve ar šo slimību – par to sarunā ar Ievu.

– Muzikālās gaitas tev ir ļoti aktīvas. Šī gada sākumā iznāca pirmais solo albums “Stāsti”. Nupat atgriezies no Luksemburgas, kur Lāčplēsa dienā kopā ar Mārtiņu Braunu muzicējāt latviešiem. Tavs ampluā ir arī mazliet roķīgāks, izpaužoties Harija Zariņa 60. gadu jubilejas tūrē, kā arī šobrīd cītīgi gatavojies gadumijas koncertu sērijai “Melodiju serpentīns”. Grūti pat iedomāties – kā to visu iespējams savienot ar migrēnas lēkmēm? Vai migrēna tev ir kopš bērnības?

– Migrēna man sākās ļoti agrā vecumā. Lai gan pirmās lēkmes neatceros, jo biju vēl pavisam maziņa, mamma stāstīja, ka tajā laikā man tika novērotas biežas un stipras galvassāpes, vidēji trīs reizes mēnesī. Tā kā jau kopš trīs gadu vecuma dziedu un no četru gadu vecuma piedalos konkursos – stress, pārdzīvojumi, nepaēšana laikā utt. – tas viss kopā diemžēl pavēra iespēju migrēnai izpausties. Protams, pagāja kāds laiciņš, kamēr nonācām līdz ārsta slēdzienam, ka tā tiešām ir migrēna. Un nu jau pagājuši vismaz 20 gadi, kā šī slimība ir kļuvusi par daļu no manas dzīves. Šobrīd tās ir apmēram četras lēkmes mēnesī, citreiz retāk, citreiz biežāk, un paredzēt tās ir gandrīz neiespējami. Interesanti, ka nevienam citam mūsu ģimenē migrēna nekad nav bijusi.

– Tā kā arī man ir migrēna jau vairāk nekā padsmit gadus, es zinu, cik svarīgi ir izslēgt arī kādas citas – vēl nopietnākas kaites. Vai arī tu esi dzīvojusi bailēs – un ja nu man ir kaut kas ļoti slikts?

– Protams! Pirmo reizi mamma mani veda uz magnētisko rezonansi Rīgā, kad vēl biju maza. Neko sliktu neatrada, man tikai izrakstīja kapsulas, no kurām nebija nekādi uzlabojumi un kuras mana ģimenes ārste nosauca par vecu tantu vēnu zālēm. Tā mēs atgriezāmies pie vecajām metodēm, pamatā lietojot citramonu. Visu bērnību tā arī nodzīvoju. Interesanti, ka tad, kad jau mācījos vidusskolā Rīgā, vienu dienu sāku lasīt grāmatu “P. S. Es tevi mīlu”. Izlasīju tieši vienu rindkopu, momentā aiztaisīju grāmatu ciet, noliku malā un tajā pašā mirklī pierakstījos pie daktera atkal uz magnētisko rezonansi. Tas tāpēc, ka grāmata sākās ar to, ka vīrietis ilgus gadus domājis, ka viņam ir migrēna, bet patiesībā bija smadzeņu audzējs. Ha! Nu bet protams, Ieva! (Smaida un smejas)

Kad saņēmu pārbaužu rezultātus, devos pie ārsta. Dakteris bija kungs gados, ar brillītēm. Sēdējām pie galda, un viņš cītīgi lasīja manas pārbaužu izrakstu lapas. Tad sekoja visai baiss mirklis – viņš lēnām nolika mapi atpakaļ uz galda, noņēma brillītes un smagi nopūtās… Un tad teica: “Nu… Laikam jāsaka, kā ir…” Tajā brīdī mana dzīve vienā sekundes simtdaļā apgriezās kājām gaisā – jau biju norakstījusi domās savas mantas, izdomājusi, kas man būs mugurā, nu, tu jau saproti… Mugura bija slapja, auksta un karsta reizē. Kādu brīdi tā nekustīgi uz viņu skatījos. Sekundes, klusuma pārņemtas, vilkās kā stundas. Un tad dakteris teica: “Nu, nav nekā. Nevaram neko atrast. Tas ir ļoti raksturīgi migrēnas pacientiem. Jums vienkārši jāiemācās ar to sadzīvot. Kā ir, tā jādzīvo”. Pēc tam uz magnētisko rezonansi vairs neesmu bijusi.

Bet uzskatu, ka jebkuram, kuram ir neskaidras izcelsmes galvassāpes, noteikti būtu jādodas pie ārsta, lai pārbaudītu, vai galvassāpēm nav kāds nopietns fizioloģisks iemesls. Šāda veida simptomus nevajadzētu atstāt bez uzraudzības. Esmu pat lasījusi, ka ir veseli septiņi veidi, kā migrēniķiem var sāpēt galva. Man, piemēram, migrēna nekad nav izpaudusies pakauša daļā. Tāpēc katrs gadījums būs īpašs un unikāls. Tajā pašā laikā jāapzinās – ja cilvēkam tiek diagnosticēta migrēna – tā nav kaite, kam var kaut ko ķirurģiski izoperēt un viss būs labi. Nebūs tā, ka tev slimnīcā iedos brīnumtabletīti un pēc tam būsi pilnībā vesels. Tas ir pavisam cits stāsts.

– Migrēna tiek uztverta kā visnotaļ noslēpumaina kaite tieši dēļ tā, ka katram tā var izpausties citādāk. Vai tev ir izdevies atrast medikamentus, kas palīdz tieši tavā gadījumā?

– Ar zālēm nav tik vienkārši, jo, lietojot tās bieži, pamazām sāk veidoties pieradums. Man ir bijis dažādu zāļu periods. Esmu pamēģinājusi arī migrēnas speciālās zāles, bet tās vairs nelietoju. Lai cik traki tas arī neizklausītos, ar medikamentiem ir līdzīgi, kā sekot modei – tu redzi pa TV jaunas tabletes un nopērc pamēģināt, it sevišķi, ja esošās īsti labi vairs nepalīdz. Personīgi man ir ļoti svarīgi notvert pareizo brīdi, līdz kuram jāpaspēj iedzert tablete. Ja zāles ieņemu vēlāk, tad varu dzert tableti pēc tabletes, bet diemžēl nekas nelīdz. Tad tikai jālūdz Dievs, lai varu kaut kā aizmigt, cerot, ka – no rīta pamostoties – sāpes būs atkāpušās.

Un kas tikai nav mēģināts! Kafija ar citrona sulu. 50g stiprais alkohols. Iedomājies to skatu – ienāk kafejnīcā meitene, kas izskatās uz gadiem 14, un prasa – man, lūdzu, Henesiju 50g! (Smejas) Pieļauju, ka skats ir diezgan kolorīts. Ja notrāpu pareizajās minūtēs (vienalga – tableti vai 50g), reizēm – hops! – patiešām atlaiž. Dažreiz palīdz arī espresso. Bet jārēķinās, ka, nākamreiz, darot tieši to pašu, ne vienmēr palīdzēs.

– Kas vēl ietilpst tavā migrēnas simptomu buķetē?

– Visbiežāk man ir arī slikta dūša un vemšana. Kad izvemjos, uz brīdi paliek mazliet vieglāk, ir tāda mini atelpa no sāpēm, un tajā mirklī vismaz varu mēģināt aizmigt. Reizēm izdzeru lielu ūdens glāzi vai lieku pirkstus mutē, lai tikai varētu izvemties. Tāpat migrēnas lēkmes laikā man ir ārprātīgi karsti, ka šķiet, ka uzvārīšos. Reizēm pēc sliktas dūšas turpat vannasistabā arī palieku gulēt uz vēsajām flīzēm. Kopumā man ir migrēna bez auras, bet mani lielākie kairinātāji ir skaņa un gaisma. Un manā profesijā tā taču ir ikdiena! Esmu pamanījusi – pat ja sāpju man vēl nav, bet jūtu, ka kāds gaismas stariņš vai lampa sāk traucēt, saprotu, ka tuvojas migrēna. Un tad gaisma kļūst patiešām neizturama. Sveces liesmiņa tumsā vai kāda maza lāzera gaismiņa – tās patiesībā ir visniknākās. Un tad vēlos tikai klusumu, tumsu un mieru. Ak, jā – vēl arī smaržas ir spēcīgs kairinātājs jeb trigeris, tāpat arī ilga kājās stāvēšana.

– Vai atceries savu ilgāko lēkmi, kad nekas nav palīdzējis?

– Ir bijušas vairākas reizes, kad es jau turu rokās telefonu un grasos zvanīt ātrajai palīdzībai, bet līdz šim savos 26 gados ne reizi neesmu izsaukusi ātros dēļ migrēnas. Vēl nesen man bija viena lēkme, kad nekas nelīdzēja. Atceros, ka no rīta bija pasākums, un tad sāku just (lai gan ir reizes, kad lēkme jau pāris minūtēs aiziet līdz lielajām sāpēm), ka migrēna tā riebīgi un sāpīgi velkas garumā. Iedzēru tableti, pagāja stundas, tad vēl stundas… Biju jau gatava darīt jebko, lai tikai paliktu vieglāk. Ņēmu nākamo tableti, bet arī tā nepalīdzēja. Aizbraucu pēc tam uz laukiem un uzreiz gāju gulēt. No rīta pamostoties, sāpes joprojām nebija mani atstājušas, turpināju mocīties. Tikai pašā vakarā lēnām sāka atlaist. Un, lai gan biju gulējusi visu dienu, pēc lēkmes jutos tik iztukšota, ka saņēmos aiziet tikai mazliet kaut ko uzkost un devos atpakaļ gulēt. Pēc migrēnas es vienmēr jūtos pilnībā izsmelta, it kā nedēļu pēc kārtas būtu krāvusi malku. Tās es mēdzu saukt par “migrēnas paģirām” – kad migrēna palēnām virzās prom… Ja šis mirklis sakrīt ar to, ka ir jābrauc koncertēt, viss notiek tā mazliet pa miglu – es savācu matus, vienalga kā. Uzvelku kaut ko mugurā, vienalga – ko, galvenais, lai būtu ērti. Par kosmētiku varu aizmirst. Lietoju lēcas, arī tās vēl ir jāieliek. Un tad maz pamazām sāku apkopot atlikušos spēkus, lai varētu uzstāties, kas nebūt nav viegli.

Runājot par to, kā es uztveru ārpasauli migrēnas lēkmes laikā, – man ir pilnīgi vienalga, ko citi par mani padomās. Kosmētika un pucēšanās noteikti nav manā migrēnas dienas kārtībā. Un pat tad, ja seja būtu uzkrāsota, tur vienalga varētu redzēt sāpju šausmas. Vēl – kad ir ļoti slikti, man ir ļoti grūti iztaisnot muguru (protams, uz uzstāšanās mirkli es to cenšos no sevis izspiest), esmu visa sažmiegusies. Tāpēc vissliktākais, ko var izdarīt, kad man ir migrēna, pateikt – nu iztaisno taču muguru, pēc kā tu izskaties!

– Ir kādas darbības, no kurām centies izvairīties, jo zini, ka tās tev var izraisīt lēkmi?

– Lai kā man garšotu džins ar toniku, apzinos, ka nedrīkstu jaukt stipro alkoholu kopā ar gāzētiem dzērieniem. Tāpat ikdienā cenšos pasargāt sevi no dažādām spiedienu (nejaukt ar paaugstinātu asinsspiedienu, jo tas man vienmēr ir normā, pat lēkmes laikā) kāpinošām lietām. Piemēram – karsta vanna, vīns, šampanietis, pirts, sporta zāle utt. Lai gan nav tā, ka es neko no tā nedaru, tomēr cenšos ieturēt pēc iespējas lielāku distanci starp šīm darbībām. Arī histēriska spiešanās, dejošana un jebkura cita fiziska slodze, kas noslogo ķermeni, man var izraisīt migrēnas lēkmi. Tāpēc no šādām kombinācijām es labāk izvairos, jo manam organismam tas ir pārāk liels stress.

– Man ir bijis periods, kad es sev nepārtraukti jautāju – kāpēc tieši man ir šī slimība? Vai arī tu esi aizdomājusies par to, kādi varētu būt iemesli?

– Nekad neesmu domājusi – kāpēc tieši man… Un neesmu meklējusi cēloņus. Vairāk esmu interesējusies par to – kādas ir iespējas un ko es varu iesākt, lai man nebūtu jācieš šīs mokas? Reiz kāds puisis-astrologs ieskatījās manā individuālajā astroloģiskajā kartē un norādīja uz to, ka tā ir nervu sistēma, mana pārlieku lielā emocionalitāte, kas ir ļoti ērta un labvēlīga platforma migrēnas izpausmēm. Jā, es patiešām esmu ļoti jūtīga un emocionāla personība, turklāt tas izpaužas dažādos veidos, ne tikai tajā, ka bieži raudu un pārdzīvoju. Es varu arī ātri saniknoties, sadusmoties, sarāties, uzplaiksnīt utt. Mana nervu sistēma patiešām ir ļoti vētraina, kas manu organismu nereti izsit no līdzsvara. Astrologs man tā arī pateica: “Ar sevi ir nemitīgi jāstrādā. Viss, kas ar tevi notiek, ir kā ugunsdzēsēja šļūtene. Ja tu neiemācīsies šo šļūteni turēt, ar lielo spiedienu tā tevi paraus līdzi. Tāpēc tev ir jāiemācās to turēt spēcīgi un pārliecinoši”.

Lai gan emocionalitāte un ugunīgā personība ir viens no lielākajiem trigeriem manā gadījumā, reizēm varu būt pavisam mierīga, atslābusi un ar labu garastāvokli, bet pēkšņi kāds gaismas stars vai kāds cits spēcīgs kairinātājs vienalga paver durvis migrēnas lēkmei. Piemēram, izejot no tumšas telpas gaismā, kur dur acīs saule vai cita veida gaisma un kas liek acu zīlītēm ātrā tempā sašaurināties un paplašināties. Dažreiz lēkme jau 15 minūšu laikā ir klāt. Vai arī klusa kāpņu telpa, kur pēkšņi spalgā balsī sāk riet mazais sunītis. Tie ir tādi kairinātāji, kas liek manam ķermenim un nervu sistēmai būt spriedzē. Tāpat gadās, ka pa nakti mierīgi guļu tumsā, viss ir kārtībā, bet no rīta jau pieceļos ar migrēnu. Tā kā tas ne vienmēr ir paredzami.

– Ja pirms koncerta tev ir sākusies migrēna – ko tu iesāc?

– Ak, Dievs, cik gan koncerti nav bijuši ar migrēnu! Cik tiešraides nav bijušas tādas, ka es guļu, guļu, guļu, un tad man paziņo – Ieva, nākamā dziesma tava! Tad es kaut kā pieceļos, man vēl pieķemmē matus, skatās, vai nav kas nogulēts. Apkopojot pēdējos spēkus, aizeju, nodziedu, atnāku atpakaļ un bezspēkā nokrītu. Nav jau citu variantu! Protams, ir variants neiziet uz skatuves, bet klausītāji gaida un viņiem tas ir notikums. Tāpēc man ir jāizdara viss, kas ir manos spēkos, lai šo pasākumu neizjauktu. Nevēlos pievilt cilvēkus. Man pat ir bijis tā, ka draudzenes pēc uzstāšanās mani apģērbj – ar visu krūšturi, krekliņu, zeķubiksēm, jo es vienkārši esmu atkritusi dīvānā – sāpju nomocīta, gandrīz vai bezsamaņā. Histēriski raudu, jo sāpes ir nežēlīgas, grūti pat aprakstīt. Un katrs elpas vilciens, acs pamirkšķināšana, ikkatra mazākā, pat mikroskopiskākā kustība tikai vēl vairāk šīs sāpes pastiprina.

– Kādas ir tavas lielākās bailes, saistībā ar šo diagnozi?

– Man māsai ir dvīnītes. Vienā reizē, kad viņas auklēju, man bija ārprātīgi stipra migrēna. Viena mazulīte pamodās, sāka raudāt, otra uzreiz arī. Atceros to skatu – sēžu uz lielās vingrošanas bumbas, kas domāta grūtniecēm, uz vienas rokas viena mazā, uz otras otra. Uz bumbas šūpojos, mēģinu viņas nomierināt, bet mazulītes vienalga histēriski kliedz. Un arī es pa vidu raudu un elsodama skaļā balsī saku: “Lūūūdzu, beidziet raudāt. Tantei galviņa sāp”. Un tā mēs visas trīs histēriski raudājām. Pēc šī notikuma es vairāk sāku domāt par to – kā būs, kad man pašai būs bērni? Nebiju aizdomājusies arī par to, kā būs grūtniecības laikā, jo nav ne jausmas – lēkmes samazināsies, pazudīs vai, tieši otrādi – paliks biežākas? Par to, protams, ir bail. Tāpat uztraucošas ir pārdomas – kā es varēšu par mazuli parūpēties brīžos, kad pati mocīšos ārprātīgās sāpēs? Šie jautājumi dažbrīd uzaust prātā, protams. Bet ticu, ka tiksim ar visu galā!

Ir bijušas reizes, kad esmu pārdzīvojusi migrēnu arī bez tabletēm. Bet tas ir neizsakāmi mokoši, ir sajūta, ka tu vienkārši slēdzies ārā no ārprātīgām sāpēm, turklāt nezini, cik ilgi tas vilksies un vai spēsi ar to tikt galā. Un diez vai, ka grūtniecības laikā manai pašsajūtai tas nāktu par labu. Bet, protams, ja nebūs citu iespēju, būs jāiet tam cauri.

30 Komentāri

  1. Arī man ir draudzene vārdā migrēna. Labums tikai viens-tā ļoti bieži neciemojas. Reizi mēnesī, citreiz pat divos mēnešos reizi. Vispirms ir mirgošana acīs un tad mēģinu ar to sarunāt – tikai ne šodien, tikai ne tagad….. Reizēm izdodas…., bet reti tā piekrīt neciemoties.

  2. Es ar visu migrēnu esmu izaudzinājusi četrus bēŗnus.Migrēna sākas ar pirmajām mēnešreizēm un beidzas ar pēdējām,vismaz manas ģimenes sievietēm tā ir noticis.bet ar katru paaudzi,migrēna paliek vieglāka,mana vecmāmiņa mocījās trīs dienas,bet manas meitas -3-6.stundas.

  3. Man lēkmes ilgušas ir trīs dienas. Reizēm paiet mēnesis kad ir miers, reizēm zāles jādzer katru dienu.Tā kā lēkmes nav prognozējamas kad var sākties cenšos nekur daudz nebraukt, neiet, majās var iekrist gultā, bet ja esi ārpus mājas tad ir vāks.

  4. Un gribas sāpošo galvu noskrūvēt.Ja izdodas aizmigt tā ir laime.Bet trakākās lēkmes ir ar rimbuļiem acīs.Paldies Dievam,trīsdienlēkmes nav bieži.

  5. zinu ,kas tas ir un esmu daudz vecāka par Ieviņu.Bija sajūta ,ka lasu par sevi.Tā nav slimība un nebendē ķermeni ar ķīmiju.Man bija visās kabatās un somās tabletes .Klausi to cilvēku kurš tev iedos adresi.Ja tiksi pie ļoti gudra netradicionāla ārstēšanas veida ,tad viss būs labi.Man ir 56 gadi,nu jau 7gadus nelietoju vispār nekādas zāles .Un ,slimība nav jāpieņem ,tā tu padodies.Tu esi gudra meitene .

  6. Manā pēdējā migrēnas lēkmē aizverot acis redzēju milzīgu Tv ekrānu sadalītu mazos kvadrātiņos , katrā kvadrātiņā nedabīgā grimasē sašķobīta cilvēka seja …..un tā varētu daudz turpināt , bet to varu pateikt droši – vismaz manā gadījumā pēc mēnešreižu beigšanās migrēnas beidzās . Pie lēkmēm nelīdzēja nekādas tabletes , vienīgi gulēšana , vislabāk tumsā . un protams mēģināšana pavemt , pēc kuras vismaz uz mazu brītiņu palika labāk .

  7. Man no bērnības līdz kādiem 22 gadiem bija ļoti līdzīgas galvas sāpes.Lasot pilnīgi likās ,tas ir par mani.Ciematā bija ieradies dziednieks Tiltiņš un es neko necerot vienkāši aizgāju pie viņa,pat neko neminēju par savām galvassāpēm.No tā brīža man galva nesāp.

  8. Arī mana draudzene jau no jaunības ir migrēna! Ir izaudzināti trīs dēli. Esmu ievērojusi, ka migrēna pie manis nāk pēc nervu sasprindzinājumiem un pārslodzes. Tad ir kā es smejos “pohas”. Bet ar gadiem esmu iemācījusies sadzīvot! Lietoju, gan migrēnas zāles Migard, jo uzskatu, ka labāk vienu pustableti vai tableti lēkmes laikā, nekā sauju ar dažādām tabletēm.

  9. Vajaga katru rītu kamēr vēl gultā esi uz riņķi 30 reizes masēt aizmugurē zem matiem kur sākas mugurkauls masēt!Man pārgāja un nu jau gadu nav!

  10. Iepriekš atvainojos publikai!
    Kādam vīram no rīta sāpēja galva pakausī, bet pēcpusdienā pārgāja uz pieres daļu.
    Virne speciālistu un beigās jāamputē sēklinieki. Vecais vīrs piekrita un sāpes pārgāja. Kādu reizi drēbnieks, piemērot bikses, jautā, kā jūs nēsājat pa labi vai pa kreisi. Vīrs saka, ka viņam vienalga. Drēbnieks atbild, ja viņš uzšūs nepareizas bikses, tad atkārtosies iepriekšējā vaina. Iemesls var būt ļoti negaidīts.

  11. Mani migrēna apciemo no 5 gadu vecuma, jau 45 gadus. Labākās zāles – citramons – 2 tabletes, der arī ibumetīns vai līdzīgas, ja nav citramona. Iemeslu jau zinu – stress. Ar gadiem mācos būt mierīgāka izjūtās, asi nereāģēt uz notikumiem- būt “pofigistiskāka”. Reiz viena terapeite teica- nekas, pacieties, uz vecumu mazāk sāpēs. Tā arī ir, jo es gudrāka – ir pieredze, mācos sevi saprast un sev palīdzēt. Ļoti labi palīdz vienmērīga, bet diezgan liela fiziskā slodze – trenniņi vai arī fizisks darbs (vienmērīgs). Ja ir regulāra fiziska slodze, galvassāpes var neparādīties pat 3 mēnešus. Ja sevi nežēliju un pakļauju stresam – tad var nedēļu monotoni sāpēt pēc kārtas (ar visu zāļu dzeršanu).

  12. Man migrēnas sākās ar pubertāti, tādēļ tīri loģiski būtu, ka ar menopauzi beigtos. Parasti migrēna ir vienas dienas ietvaros. Grūtniecības laikā gan bija migrēnas pa 3-4 dienām vairākas reizes mēnesī, aizmigšana un gulēšana nepalīdzēja. Sākumā nelietoju zāles, domāju – tā būs labāk mazulim. Bet tad mamma lika aizdomāties par to, cik labi mazais var justies, ja es šādi mokos. Tāpēc atsāku lietot citramonu, ļoti centos noķert migrēnas sākuma momentu.

    Vienu reizi pirms apmēram trim gadiem smagi mocījos ar migrēnu, bijām ar ģimeni ceļojumā un man nebija iespējas nekur nolīst maliņā un gulēt. Vīrs gandrīz ar varu lika izdzert “Solpadain” (migrēniķi sapratīs, ka ir pieriebies izmēģināt jaunas zāles, jo vairs netici, ka kaut kas var palīdzēt) un man bija patiess šoks, kad galvassāpes pēc apmēram pusstundas pārgāja!!! Cenšos gan šīs zāles dzert tikai tad, kad ir patiešām slikti – lai nepierodu.

  13. Nu Ieviņai varu ieteikt tikai pārtraukt uzstāties,jo tas ir milzīgs stress un uzbudinājums.Saprotu,ka padodas un patīk,bet veselība tomēr ir pirmajā vietā.Pati raksta,ka jau pavisam maza sāka uzstāties. Bērnībā tā uzstāšanās ir vēl traumatiskāka.Vecākiem nevajadzētu mocīt bērnus,jaa redz,ka mazais baidās vai nejūtas labi.Ambīciju dēļ sabojā bērnam dzīvi.Ari tagad modē dzenāt bēŗnus pa visādiem pulciņiem-tā ari ir pārslodze un stress. Saliekot visu pa plauktiņiem no rakstītā un kopā ar savu pieredzi varu teikt-prom no skatuves ! Uzreiz paliks vieglāk.

    1. Ja viņa pārtrauks uzstāties, tad migrēna piemeklēs nomāktības, ka sevi nerealizē, dēļ. Radošiem cilvēkiem nedarīt to, kas aicina, ir traģēdija.

  14. Ieviņ, pamēģini Cinie (migrēnas recepšu zāles). Jau septiņus gadus migrēnu atvairu un pārtraucu ar šīm zālēm. Līdz 44 gadu vecumam mocījos pat nedēļu garās lēkmēs, kā arī bailēs no jaunām lēkmēm. Esmu gan bērnu zīdījusi, gan eksāmenus kārtojusi gan uz darbu gājusi, gan ekskursijā braukusi u. c. novēmusies un līdz spēku izsīkumam ar ārprātīgām galvas sāpēm. Izmēģinātas bija visas augšminētās un neminētās metodes un zāles no vājākām (citramons) līdz stiprākajām krietnās devās. Laimīgi ir tie, kas to nekad nav izjutuši un nesaprot. Nevienam nenovēlu šīs mokas.

  15. Pie migrenas ir vainigi sasaurinatie galvas asinsvadi.Pasam jauniba bija.Kad saku dzert trombo ass un ginkobilobu ar magniju 2reizes diena jau pirmaja menesi pargaja.Tagad man 69 un par migrenu esmu sen jau aizmirsis.

  16. Es tev Ieviņ ieteiktu ar homeopātiju sāk ārstēties,ļoti laba metode!!!Ieteiktu dr.Koškinu,tikai pie viņas jābrauc uz Jelgavu.Pati esmu izārstēju vairākas vainas,pārbaudīta vērtība ,galvenais pacietību un tam visam ticēt.Sākumā aizbrauc uz konsultāciju un daktere visu pateiks ko var darīt un ko nevar!

  17. Es arī zinu šīs sāpes…esmu gulējusi uz gultas vairākas dienas, jo vienkārši nevarēju piecelties no sāpēm ( īpaši pēc stresaina laika, jo strādāju vēlētā amatā). Tad dr. katru dienu spricēja un pēc tam pārgāja.
    Manuprāt, migrēna rodas no stresa.
    Man palīdz šādās sāpēs – spazmalgons.
    Un es nedrīkstu darīt darbus, kur ilgstoši galva ir uz priekšu, pa laikam vajag to atliekt un izkustināt, lai asinsvadi nenosprostojās.To man ieteica amerikāņu ārste Stokholmā, pie kuras aizveda Meitiņa. Nesen pat nokļuvu slimnīcā…
    Ieviņ, lai veicās!

Pievienot komentāru