Ārstēšana, Sāpes

Dziedātāja Ieva Sutugova: „Grūti paredzēt, vai uzstājoties mani nemocīs briesmīgas sāpes”

Personiskā arhīva foto

– Ņemot vērā, ka daļai sabiedrības joprojām nav izpratnes, kas īsti ir migrēna, vai tev ir nācies sastapties ar neiecietīgu attieksmi no citu cilvēku puses?

– Protams, lielākoties mani redz uz skatuves – smaidīgu, priecīgu, laimīgu, tāpēc vienkārši netic tam, ka man ir kāda nopietna kaite. Taču viņiem nav ne jausmas, ka ir reizes, kad uz skatuves mēdzu uzkāpt ar pašiem pēdējiem spēkiem. Arī Fredijs Merkūrijs iedziedāja “The Show Must Go On” ar pirmo mēģinājumu jeb vienā teikā (mūziķu lietots termins, kad dziesmu ierakstā nodzied tik labi, ka tā nav jāpārraksta – Aut.), iedzerot degvīnu, lai gan tajā brīdī jau bija tuvu nāvei. Tas ir stāsts par gribasspēku un pēdējo resursu apkopošanu, nevis izlikšanos.

Runājot par līdzcilvēku attieksmi, es jau smejos – parasti meitenes stāsta draudzenēm par pirmo randiņu ar puisi. Par pirmo skūpstu. Par pirmo rītu kopā. Bet manā gadījumā pienāk pirmā reize, kad cilvēks redz, ka man ir migrēnas lēkme. Tā ir neatņemama manas būtības sastāvdaļa, ar kuru apkārtējiem vienkārši nākas saskarties – grib viņi to vai nē. Ar kādu jaunu draugu vai draudzeni, darba kolēģi utt. – tas pats. Šajā gadījumā dzimumam nav nozīmes. Vienu dienu, kad man bija kārtējā migrēna un es atcēlu kādu tikšanos, aizdomājos – lai tas cilvēks otrā pusē tev tiešām noticētu un justu līdzi, viņam būtu jāpieredz, kā tas ir, kad es eju cauri šīm ellīgajām sāpēm. Lielākoties cilvēki nezina, ka tajā mirklī, kad man pēkšņi ir sākusies migrēna un ir jāatceļ kādas darīšanas, man ir grūti tīri fiziski noturēt telefonu rokās, ir grūtības uzrakstīt pat īsziņu. Tie, kas ir redzējuši mani lēkmes laikā, zina, kā es elsoju, drebu, trīcu sāpēs, raudu, vemju utt. Un tie arī ir tie, kuri tiešām saprot, kam eju cauri un tic man uz vārda; zina, ka, ja es atceļu tikšanos, tad tam tiešām ir nopietns iemesls. Jo migrēnas laikā ir sajūta, ka tava galva tūlīt uzsprāgs. Viss ir tādās sāpēs, ka tu kliedz, raudi, esi histērijā.

Bija man reiz ļoti spēcīga migrēna, un, kad vienam cilvēkam, kas bija blakus, palūdzu, lai man padod zāles, viņš man jautāja: “Vai tev tiešām tās ir nepieciešamas?” Un tad es tā pavisam godīgi viņam atbildēju: “Tad, kad tev būs šausmīga caureja (jo caureju ir piedzīvojis gandrīz katrs no mums un zina, kā tas ir), es aiztaisīšu ciet tualetes durvis un teikšu – vai tev tiešām vajag uz tualeti? Viss taču ir tavā galvā! Sāc ar sevi!” Viegli ir to pateikt, bet gandrīz neiespējami – izdarīt, kad pats ej tam cauri.

– Migrēna ir trešais lielākais darba nespējas izraisītājs pasaulē vecumā līdz 50 gadiem. Vai arī tev ir nācies pielāgot savu darba grafiku, ņemot vērā slimības izpausmes?

– Šobrīd strādāju darbiņu, kas ir divas reizes nedēļā, vakaros. Vadu vokālo ansambli. Kādu laiku pastrādāju arī mūzikas skolā, kur darba grafiks bija pilna darba diena trīs reizes nedēļā. Bet, tā kā man, pat vadot ansamblīti divreiz nedēļā, ne vienmēr sanāk ierasties, jo reizēm mokos ar migrēnu, ātri vien sapratu, ka tāds pilnas slodzes darbs man noteikti neder. Tāpēc esmu priecīga, ka otra skolotāja, kas vada vokālo ansamblīti, ir mana draudzene, un vajadzības gadījumā viņa var mani aizvietot. Jā, tādos gadījumos es nevis tik daudz stresoju par notiekošo, bet gan vienkārši uzreiz sāku domāt, meklēt variantus – ko tad, ja nu… Tādējādi migrēna, protams, ievieš savas korekcijas ikdienā.

– Kādi būtu tavi pamatieteikumi citiem, kas cieš no migrēnas?

– Pirmkārt – noteikti dzeriet ļoti daudz ūdens! Lai kaut nedaudz skalotu ārā to visu ķīmisko zāļu saturu. Šo es vienmēr saku arī pati sev un iespēju robežās cenšos ievērot. Un, otrkārt – pirms zāļu lietošanas, it sevišķi, ja tas ir no paša rīta un vēl nav paēstas brokastis – kaut ko noteikti vajadzētu ieēst, kaut vai jogurtu, bet labāk jau kādu veselīgu putriņu. Tas tāpēc, lai kuņģī dabiskā veidā paspētu izveidoties tāds kā apvalciņš, kas kaut mazliet, bet tomēr – aizsargātu no zālēm kuņģa gļotādas sieniņas.
Kāpēc to saku? Jo arī man pašai nākas ciest no komplikācijām, kas rodas no biežās medikamentu lietošanas. Nu jau pirms kāda laika man atklāja gastrītu, un periodiski asu sāpju dēļ, kas vērojamas kuņģī, nākas paciemoties arī slimnīcā. Tāpat arī aknām un nierēm ir milzīga pārslodze dēļ bieži lietotajiem ķīmiskajiem medikamentiem. Tāpēc sevi ir kaut nedaudz jāpasaudzē, lai gan lielo sāpju dēļ tas nemaz nav tik vienkārši. Turklāt man ļoti garšo asi, sāļi un pikanti ēdieni.

– Sanāk, ka mums, kuriem ir migrēna, sevi ir ļoti jāierobežo?

– Jā un nē. Zāles man gandrīz vienmēr somiņā ir līdzi. Bet nav tā, ka tikai tāpēc, ka man varētu būt migrēna, es sev daudz ko aizliedzu. Ja ir kas tāds, ko man ļoti gribas, es mīlu sevi palutināt. Piemēram, tikko izlecu ar gumiju pirmo reizi mūžā. Un – jēēē – man pēc tam nemaz nebija migrēnas! Arī, runājot par ballītēm – es tomēr cenšos sev neaizliegt priecāties par dzīvi. Paņemšu līdzi zāles un vajadzības gadījumā iedzeršu. Dzīve taču ir tik ļoti īsa! To vajag baudīt!

Nesaprotu arī viedokli, ka migrēna ir jāizcieš bez zālēm. Jā, protams, zāles nav veselībai labvēlīgas, taču saprotiet arī mani – es nevēlos sevi regulāri pakļaut tik nenormālām sāpēm un mokām. Esmu baudu cilvēks. Man patīk visu izbaudīt – ēdienu, vīnu, ūdeņus, pirtis, dejas. Un reizēm es patiešām sev neko neaizliedzu, lai gan zinu, ka iespējamība, ka sāksies migrēna, būs ļoti liela. Paskat – mēs šodien sēžam, runājamies, dzeram tēju, dzīve ir skaista! Jo mums šodien nav galvassāpju! (Pasmaida) Un šādu dienu dēļ ir vērts dzīvot un priecāties par to!

– Esi ar šo slimību sadraudzējusies?

– Pēdējā laikā patiešām esmu atskārtusi, ka ar migrēnu esmu tā pamatīgi sadzīvojusi. Tik tālu, ka nemaz vairs nemeklēju kādas jaunas metodes un neatsaucos uz aicinājumiem – pamēģini to, pamēģini šito. Varbūt vajadzētu, nezinu. Savā ziņā esmu šo slimību pieņēmusi. Vienreiz paklausīju ieteikumam un pāris reizes apmeklēju jogas nodarbības. Nepatika, negribu vairs. Jo arī fiziskā pārslodze, karstums un statiskie vingrojumi var būt kā trigeris. Tātad arī joga tomēr neder visiem. Un tad vēl tie dakteru paredzējumi: tas varētu mainīties, pāriet tad, kad sāksies mēnešreizes… Kad šis posms jau bija garām, nākamais teksts, ko dzirdēju – varētu mainīties, kad būs bērni. Un tad menopauze. Un tā visu laiku… Pēc savas pieredzes gan saprotu, ka pastāv ļoti minimāls procents, ka tas tiešām mainīsies. Un es varu tikai palikt pie savas sadzīvošanas.

– Kad pirms intervijas komunicējām, ieminējies, ka tev nav ne jausmas, vai maz būtu saņēmusies un no tevis nāktu iniciatīva pastāstīt par savu migrēnas stāstu, ja nupat nebūtu iznākusi grāmata “Migrēna. Izlaušanās”. Kā tieši šī grāmata tevi iedvesmoja?

– Esmu pārliecināta, ka par šo slimību ir jāinformē pēc iespējas vairāk cilvēku. Un šī ir brīnišķīga grāmata, kas palīdz mums – tiem, kam ir migrēna – justies daudz saprastākiem. Jo, lai gan ģimene un tuvinieki zina, ka tu ej cauri kam mokošam, bet, ja cilvēks pats uz savas ādas nav to piedzīvojis, ir ļoti grūti to visu tā līdz galam izprast – gan fiziskos, gan psiholoģiskos aspektus. Šī grāmata sniedz tik ļoti precīzu un padziļinātu migrēnas cilvēka portretu un sniedz ieskatu tajā, kam mēs patiesībā ejam cauri. Lasītājs tiešām var paļauties uz to, kas šajā grāmatā ir rakstīts, kā nekā – arī pašai autorei jau kopš bērnības nākas ciest no migrēnas. Pat tiem, kuriem nav ne jausmas, kas ir migrēna un kā tā izpaužas – šī grāmata sniegs lielisku ieskatu! Tā būs ļoti noderīga arī migrēnas skartā cilvēka ģimenei, radiniekiem, draugiem un kolēģiem, tāpat arī tiem, kuri cieš no jebkuras citas hroniskas kaites un/vai galvassāpēm. Dažreiz es patiešām spēcīgi aizdegos par to, ka vēl joprojām liela daļa cilvēku uzskata, ka migrēna ir kaprīze un ka tās taču ir tikai parastas galvassāpes, kas piemeklē gandrīz ikkatru no mums. Ja kādam patiešām šķiet, ka migrēna ir tikai tāda izdomāta dāmu kaprīze, tad šo grāmatu “Migrēna. Izlaušanās” noteikti ir jāizlasa!

Vienā brīdī, lasot grāmatu, bija pat tāda sajūta, ka grāmatas galvenā varone ir kāda mana ārzemju draudzene, kura ļoti interesantā veidā un izsmeļoši stāsta, kā viņai dzīvojas ar migrēnu… Lasu, un vienā brīdī pat bija tāda sajūta, ka gribas viņai atbildēt. Ņemot vērā, ka nemaz tik bieži negadās, ka satieku cilvēku, kurš iet cauri kam līdzīgam un kurš reāli cieš no šīs slimības, es sapratu, ka tas būtu neizsakāmi vērtīgi – aprunāties ar citiem migrēniķiem, dalīties savos stāstos un apmainīties pieredzēm… Tāpēc ar prieku iesaistīšos kādā no migrēnas atbalsta grupiņām!

Aicinām uz tikšanos – ja arī tev ir migrēnas pieredze, vienalga – kāda, un tu vēlies neoficiālā gaisotnē pie tējas tases vienkārši atklāti parunāties, dalīties ar savu pieredzi un uzklausīt citu stāstus, tādējādi beidzot sajūtot to, ka neesi ar šo mokošo problēmu viens, piesakies! Ir tik noderīgi beidzot satikt arī citus “savējos”, nesastopoties ar skepsi, neiecietību un neizpratni.

Ja arī tu vēlies apmeklēt šādu bezmaksas migrēniķu satikšanos, kur viena no dalībniecēm būtu arī Ieva Sutugova, raksti mums uz: d.millere.balandina@gmail.com

30 Komentāri

  1. Arī man ir draudzene vārdā migrēna. Labums tikai viens-tā ļoti bieži neciemojas. Reizi mēnesī, citreiz pat divos mēnešos reizi. Vispirms ir mirgošana acīs un tad mēģinu ar to sarunāt – tikai ne šodien, tikai ne tagad….. Reizēm izdodas…., bet reti tā piekrīt neciemoties.

  2. Es ar visu migrēnu esmu izaudzinājusi četrus bēŗnus.Migrēna sākas ar pirmajām mēnešreizēm un beidzas ar pēdējām,vismaz manas ģimenes sievietēm tā ir noticis.bet ar katru paaudzi,migrēna paliek vieglāka,mana vecmāmiņa mocījās trīs dienas,bet manas meitas -3-6.stundas.

  3. Man lēkmes ilgušas ir trīs dienas. Reizēm paiet mēnesis kad ir miers, reizēm zāles jādzer katru dienu.Tā kā lēkmes nav prognozējamas kad var sākties cenšos nekur daudz nebraukt, neiet, majās var iekrist gultā, bet ja esi ārpus mājas tad ir vāks.

  4. Un gribas sāpošo galvu noskrūvēt.Ja izdodas aizmigt tā ir laime.Bet trakākās lēkmes ir ar rimbuļiem acīs.Paldies Dievam,trīsdienlēkmes nav bieži.

  5. zinu ,kas tas ir un esmu daudz vecāka par Ieviņu.Bija sajūta ,ka lasu par sevi.Tā nav slimība un nebendē ķermeni ar ķīmiju.Man bija visās kabatās un somās tabletes .Klausi to cilvēku kurš tev iedos adresi.Ja tiksi pie ļoti gudra netradicionāla ārstēšanas veida ,tad viss būs labi.Man ir 56 gadi,nu jau 7gadus nelietoju vispār nekādas zāles .Un ,slimība nav jāpieņem ,tā tu padodies.Tu esi gudra meitene .

  6. Manā pēdējā migrēnas lēkmē aizverot acis redzēju milzīgu Tv ekrānu sadalītu mazos kvadrātiņos , katrā kvadrātiņā nedabīgā grimasē sašķobīta cilvēka seja …..un tā varētu daudz turpināt , bet to varu pateikt droši – vismaz manā gadījumā pēc mēnešreižu beigšanās migrēnas beidzās . Pie lēkmēm nelīdzēja nekādas tabletes , vienīgi gulēšana , vislabāk tumsā . un protams mēģināšana pavemt , pēc kuras vismaz uz mazu brītiņu palika labāk .

  7. Man no bērnības līdz kādiem 22 gadiem bija ļoti līdzīgas galvas sāpes.Lasot pilnīgi likās ,tas ir par mani.Ciematā bija ieradies dziednieks Tiltiņš un es neko necerot vienkāši aizgāju pie viņa,pat neko neminēju par savām galvassāpēm.No tā brīža man galva nesāp.

  8. Arī mana draudzene jau no jaunības ir migrēna! Ir izaudzināti trīs dēli. Esmu ievērojusi, ka migrēna pie manis nāk pēc nervu sasprindzinājumiem un pārslodzes. Tad ir kā es smejos “pohas”. Bet ar gadiem esmu iemācījusies sadzīvot! Lietoju, gan migrēnas zāles Migard, jo uzskatu, ka labāk vienu pustableti vai tableti lēkmes laikā, nekā sauju ar dažādām tabletēm.

  9. Vajaga katru rītu kamēr vēl gultā esi uz riņķi 30 reizes masēt aizmugurē zem matiem kur sākas mugurkauls masēt!Man pārgāja un nu jau gadu nav!

  10. Iepriekš atvainojos publikai!
    Kādam vīram no rīta sāpēja galva pakausī, bet pēcpusdienā pārgāja uz pieres daļu.
    Virne speciālistu un beigās jāamputē sēklinieki. Vecais vīrs piekrita un sāpes pārgāja. Kādu reizi drēbnieks, piemērot bikses, jautā, kā jūs nēsājat pa labi vai pa kreisi. Vīrs saka, ka viņam vienalga. Drēbnieks atbild, ja viņš uzšūs nepareizas bikses, tad atkārtosies iepriekšējā vaina. Iemesls var būt ļoti negaidīts.

  11. Mani migrēna apciemo no 5 gadu vecuma, jau 45 gadus. Labākās zāles – citramons – 2 tabletes, der arī ibumetīns vai līdzīgas, ja nav citramona. Iemeslu jau zinu – stress. Ar gadiem mācos būt mierīgāka izjūtās, asi nereāģēt uz notikumiem- būt “pofigistiskāka”. Reiz viena terapeite teica- nekas, pacieties, uz vecumu mazāk sāpēs. Tā arī ir, jo es gudrāka – ir pieredze, mācos sevi saprast un sev palīdzēt. Ļoti labi palīdz vienmērīga, bet diezgan liela fiziskā slodze – trenniņi vai arī fizisks darbs (vienmērīgs). Ja ir regulāra fiziska slodze, galvassāpes var neparādīties pat 3 mēnešus. Ja sevi nežēliju un pakļauju stresam – tad var nedēļu monotoni sāpēt pēc kārtas (ar visu zāļu dzeršanu).

  12. Man migrēnas sākās ar pubertāti, tādēļ tīri loģiski būtu, ka ar menopauzi beigtos. Parasti migrēna ir vienas dienas ietvaros. Grūtniecības laikā gan bija migrēnas pa 3-4 dienām vairākas reizes mēnesī, aizmigšana un gulēšana nepalīdzēja. Sākumā nelietoju zāles, domāju – tā būs labāk mazulim. Bet tad mamma lika aizdomāties par to, cik labi mazais var justies, ja es šādi mokos. Tāpēc atsāku lietot citramonu, ļoti centos noķert migrēnas sākuma momentu.

    Vienu reizi pirms apmēram trim gadiem smagi mocījos ar migrēnu, bijām ar ģimeni ceļojumā un man nebija iespējas nekur nolīst maliņā un gulēt. Vīrs gandrīz ar varu lika izdzert “Solpadain” (migrēniķi sapratīs, ka ir pieriebies izmēģināt jaunas zāles, jo vairs netici, ka kaut kas var palīdzēt) un man bija patiess šoks, kad galvassāpes pēc apmēram pusstundas pārgāja!!! Cenšos gan šīs zāles dzert tikai tad, kad ir patiešām slikti – lai nepierodu.

  13. Nu Ieviņai varu ieteikt tikai pārtraukt uzstāties,jo tas ir milzīgs stress un uzbudinājums.Saprotu,ka padodas un patīk,bet veselība tomēr ir pirmajā vietā.Pati raksta,ka jau pavisam maza sāka uzstāties. Bērnībā tā uzstāšanās ir vēl traumatiskāka.Vecākiem nevajadzētu mocīt bērnus,jaa redz,ka mazais baidās vai nejūtas labi.Ambīciju dēļ sabojā bērnam dzīvi.Ari tagad modē dzenāt bēŗnus pa visādiem pulciņiem-tā ari ir pārslodze un stress. Saliekot visu pa plauktiņiem no rakstītā un kopā ar savu pieredzi varu teikt-prom no skatuves ! Uzreiz paliks vieglāk.

    1. Ja viņa pārtrauks uzstāties, tad migrēna piemeklēs nomāktības, ka sevi nerealizē, dēļ. Radošiem cilvēkiem nedarīt to, kas aicina, ir traģēdija.

  14. Ieviņ, pamēģini Cinie (migrēnas recepšu zāles). Jau septiņus gadus migrēnu atvairu un pārtraucu ar šīm zālēm. Līdz 44 gadu vecumam mocījos pat nedēļu garās lēkmēs, kā arī bailēs no jaunām lēkmēm. Esmu gan bērnu zīdījusi, gan eksāmenus kārtojusi gan uz darbu gājusi, gan ekskursijā braukusi u. c. novēmusies un līdz spēku izsīkumam ar ārprātīgām galvas sāpēm. Izmēģinātas bija visas augšminētās un neminētās metodes un zāles no vājākām (citramons) līdz stiprākajām krietnās devās. Laimīgi ir tie, kas to nekad nav izjutuši un nesaprot. Nevienam nenovēlu šīs mokas.

  15. Pie migrenas ir vainigi sasaurinatie galvas asinsvadi.Pasam jauniba bija.Kad saku dzert trombo ass un ginkobilobu ar magniju 2reizes diena jau pirmaja menesi pargaja.Tagad man 69 un par migrenu esmu sen jau aizmirsis.

  16. Es tev Ieviņ ieteiktu ar homeopātiju sāk ārstēties,ļoti laba metode!!!Ieteiktu dr.Koškinu,tikai pie viņas jābrauc uz Jelgavu.Pati esmu izārstēju vairākas vainas,pārbaudīta vērtība ,galvenais pacietību un tam visam ticēt.Sākumā aizbrauc uz konsultāciju un daktere visu pateiks ko var darīt un ko nevar!

  17. Es arī zinu šīs sāpes…esmu gulējusi uz gultas vairākas dienas, jo vienkārši nevarēju piecelties no sāpēm ( īpaši pēc stresaina laika, jo strādāju vēlētā amatā). Tad dr. katru dienu spricēja un pēc tam pārgāja.
    Manuprāt, migrēna rodas no stresa.
    Man palīdz šādās sāpēs – spazmalgons.
    Un es nedrīkstu darīt darbus, kur ilgstoši galva ir uz priekšu, pa laikam vajag to atliekt un izkustināt, lai asinsvadi nenosprostojās.To man ieteica amerikāņu ārste Stokholmā, pie kuras aizveda Meitiņa. Nesen pat nokļuvu slimnīcā…
    Ieviņ, lai veicās!

Pievienot komentāru