Liekais svars, Uzturs

Tikt vaļā no pirmajiem 23 kilogramiem. Madaras Sīmanes pieredze

Foto - Anda Krauze

Ar lieko svaru Madara Sīmane cīnījusies kopš 12 gadu vecuma. Neēda pēc sešiem vakarā, dzēra daudz ūdens, ievēroja visas populārās diētas, neilgu laiku zaudēja svaru, bet atguva to ar uzviju. Tuvojoties 30. dzimšanas dienai, sašķobījās veselība, jaunā sieviete bez aizelšanās un atpūtas vairs nespēja uzkāpt līdz otrajam stāvam, viņai konstatēja arī anēmiju, tāpēc nāca atskārsme – lai situācija nekļūtu vēl ļaunāka, jārīkojas kardināli. Pirms divarpus mēnešiem Madarai veica kuņģa samazināšanas operāciju. Šo soli viņa ne mirkli nenožēlo, jo tagad jūtas labi un svars ir ievērojami samazinājies.

Pirms operācijas meklējot informāciju par šo operāciju, Madara pārliecinājās, ka latviešu valodā tās ir nepiedodami maz. Latvijā daudzi cieš no liekā svara, bet nezina par iespēju ar šādas ķirurģiskas manipulācijas starpniecību to samazināt, tāpēc ir gatava dalīties savā pieredzē.

 

Paradumu maiņa

“Liekais svars mums ģimenē ir iedzimts – visi, izņemot suni, ir apaļīgi,” vērtējoši saka Madara. Līdz 12 gadu vecumam viņa dzīvoja privātmājā, daudz laika pavadīja ārā, spēlējot ar kaimiņu bērniem paslēpes, aklās vistiņas, pēdējais pāris šķiras un citas rotaļas. Bija kārtīga fiziskā slodze. Atceroties tālaika ēšanas paradumus, jaunā sieviete saka: “Nesēdēju mājās un nelocīju iekšā visu pēc kārtas. Ēdu veselīgi, turklāt ēdienreizes bija regulāras.”

Situācija mainījās, kad Madara ar mammu pārcēlās uz dzīvokli. Jaunajā vietā draugu nebija, tāpēc izpalika fiziskas aktivitātes, toties pavisam tuvu bija veikali, kas iepriekšējā dzīvesvietā nebija tik viegli sasniedzami. Šiem diviem apstākļiem summējoties, svars strauji pieauga. “Limonādi un kolu nedzēru ne tad, ne tagad, bet našķus gan ēdu – kā jau visi bērni.”

Mamma daudz strādāja, tāpēc par maltītēm vajadzēja gādāt pašai. Meitene gatavoja lielākoties makaronus, jo tie ļoti garšoja, daudz labāk par kartupeļiem. Ēdienreizes kļuva neregulāras – paēda, kad ienāca prātā vai māca izsalkums.

Drīz vien liekas svars kļuva par apgrūtinājumu. Apaļīguma dēļ viņa iedzīvojās kompleksos, tā dēļ apcēla vienaudži, saukāja par resno. “Citi sociālajos tīklos liek fotogrāfijas pilnā augumā, es – tikai portretu, jo tā ir mana ķermeņa tievākā daļa. Fotografējos tikai no viena sāna, jo tā izskatos labāk, precīzāk, tievāka,” neslēpj Madara. “Dažreiz domas par lieko svaru pabīdīju malā, bet tas jau tikai pašapmāns, ka viss ir kārtībā. Liekais svars mani vienmēr traucēja.”

Jaunā sieviete piebilst, ka pēdējā laikā ir krasi mainījusies attieksme pret korpulentajiem. Tagad parādās modeles ar ļoti sievišķīgām auguma aprisēm. “Tiek izcelta šo sieviešu pievilcība. Iepriekš cilvēki centās ar apģērbu maskēt savu apaļumu, bet patlaban vairs tik ļoti nekautrējas un neslēpjas. Mainījusies arī apkārtējo attieksme pret apaļīgajiem – vairs netiek tā apsmieti kā agrāk.”

 

Svari – lielākais bieds

Svara nomešana viņai īpaši aktuāla kļuva tad, kad sākās ballīšu laiks, gribēja labi izskatīties. Izmēģināja daudz ko: neēda pēc sešiem vakarā, atteicās no maizes, dzēra daudz ūdens, ķērās pie populārajām Stokholmas, Dikāna, viena produkta un vēl kādām diētām. “Lai kuru no tām izmantoju, liekais svars, ko izdevās nomest, drīz vien atgriezās, turklāt ar uzviju. Pārņēma bezcerība, domāju: kāda jēga mocīties, ja zinu – tagad es ielīdīšu tajās biksēs, bet pēc trim mēnešiem vairs neizdosies.”

Vislielāko svara zaudējumu izdevās panākt, ievērojot Dikāna diētu, dzerot daudz ūdens un neēdot pēc sešiem vakarā. Viņa zaudēja deviņus kilogramus, tomēr prieks par to bija īss, jo svars pēc neilga laika atlēca atpakaļ.

“Līdz šim svari man bija lielākais bieds, kāds vien pasaulē var būt. Uzkāpt uz tiem šķita mokoši, jo, ieraugot skaitļus, parasti bija jāraud.”

Bet kāda ir Madaras pieredze, ievērojot Stokholmas diētu, ko tagad plaši reklamē? “Man ir lielas aizdomas, ka tie varētu būt īpaši cilvēki, kuriem izdodas nomest svaru, izmantojot šo diētu. Ir jāiegulda tik daudz laika, lai katrai dienai sagādātu konkrētos produktus. Kopsummā ir arī diezgan dārgi. Cilvēks domā: ja tievēšu, būs jāpērk mazāk produktu, būs mazāk izdevumu, bet patiesībā, ievērojot jebkuru diētu, izdevumi par produktiem pieaug trīskārt. Ir vajadzīgs kaut kas no produktu dārgākā gala, piemēram, laši un tamlīdzīgi, kas vidusmēra cilvēkam ir par dārgu, lai iekļautu ikdienas maltīšu sarakstā.”

Vaicāju, vai Madara konsultējās ar kādu uztura speciālistu vai rīkojās, paļaujoties tikai uz sevi. “Vairāk skatījos, kā ar liekā svara zaudēšanu veicas draudzenēm. Vadījos pēc principa – ja viņām izdevās, man arī izdosies. Lielākoties pieredzēju, ka nekas tā īsti neizdodas.”

 

Lūst mati, plaisā nagi

Vaicāju, cik ilgi viņa ievēroja diētas, vai to drīkst darīt neierobežoti ilgi. “Mēs esam apsēsti ar cenšanos notievēt, tāpēc diētu ievērojam ilgāk, nekā vajadzētu. Man šķiet, tā mēs nodarām sev kaitējumu. Kādu laiku organisms pacieš, ka pietrūkst nepieciešamo minerālvielu un vitamīnu, bet tad var sākties veselības problēmas. Draugi, kuri ievēro diētas, stāsta, ka dzelzs līmenis samazinās, šķeļas nagi, lūst mati, pārņem nogurums un nespēks.”

Madara tievēšanas laikā papildus neuzņēma ne vitamīnus, ne minerālvielas. “To trūkumu organismā uzrādīja analīzes pirms kuņģa samazināšanas operācijas. Vajadzēja iziet daudzas pārbaudes. Veicot pilnu asinsainu, uzzināju, ka man ir anēmija – mazasinība. Domāju, šajā slimībā iedzīvojos no diētām. Šķita, ka man ir pavasara nogurums, bet izrādījās daudz nopietnāk.”

Ievērojot diētu, Madara jutusies iedzīta stūrī, jo atļauti ir tikai noteikti produkti. Citi pusdienās ēd visu, bet viņai jāvelk no somas divas vārītas olas. Ir ierobežota maltītes izvēle, un vēl jātiek galā ar apkārtējo uzmanību, jo bieži vien tiek raidīti neizpratnes pilni skatieni. Un cik ilgi var ēst vārītas olas, nelietojot garšvielas un ierobežojot sāli?! “Viss ir tik diētisks un nebaudāms! Tāpēc nav brīnums, ka pēc diētas pirmais, par ko sapņo, ir neveselīgs ēdiens,” nepatīkamo pieredzi atceras Madara.

Kad atsāk ēst, kā ierasts, protams, ir sirdsapziņas pārmetumi, jo ir iztērēts daudz laika un nervu, arī naudas. “Nezinu, cik lielam jābūt gribasspēkam, lai nepadotos kārdinājumam. Bet ne jau man vienīgajai bija grūti noturēties. Draudzenes un paziņas, kas arī tievēja, stāstīja, ka zaudētie kilogrami drīz vien atnāk atpakaļ, bieži vien ar uzviju. Veiksmes stāstus, ka svaru būtu izdevies noturēt, nav gadījies dzirdēt.”

Viens no svara pieauguma iemesliem ir mazkustīgs dzīvesveids. Arī Madara strādā birojā, garas stundas aizrit pie datora. Neizdodas ievērot regulāras ēdienreizes. No rīta aizskrien uz darbu, nepaēdusi brokastis, bieži vien izpaliek arī pusdienas, un vakariņas ir vienīgā un pamatīgā ēdienreize. “Ja ēd vienreiz dienā un tā ir pamatīga maltīte, turklāt nesporto, liekais svars tikai aug un aug,” viņa konstatē.

Madara uzskata – ja Rīgā veselīga uztura ēstuvju būtu tikpat daudz kā ātro ēstuvju, būtu vieglāk ievērot veselīgas ēšanas principus.

 

 

Krūtis – pirmās, vēders – pēdējais

Tievējot pirmās apjomu zaudē krūtis, mazāki kļūst vaigi, sarūk dubultzods, notievē pirksti, bet viduklis un vēders visilgāk notur savas pozīcijas. “Pēc diētām es jutos vieglāka, bet vizuāli lielas pārmaiņas neredzēju,” Madara atsauc atmiņā ne tik senus notikumus. “Taču sajūtas pēc diētu ievērošanas nav salīdzināmas ar to, kā jūtos tagad, pēc operācijas.”

Veikt kuņģa samazinājuma operāciju viņu iedrošināja draudzenes pozitīvā pieredze, kura zem ķirurga skalpeļa gūlās pirms gada savā mītnes zemē. “Es biju pieņēmusi tādus ķermeņa apmērus, ka bija grūti ne vien uzkāpt otrajā stāvā, bet pat elpot. Pirms operācijas svēru 120 kilogramus, kas manam 1,63 metrus garajam augumam ir daudz. Arī mans ķermeņa masas indekss bija augsts – 42,5.”

30. jūnijā Siguldas slimnīcā Madarai veica kuņģa samazināšanas operāciju, ko dēvē par kuņģa piedurkni (gastric sleeve – angļu valodā). Viņu operēja divi šajā jomā zinošākie ārsti – bariartrijā specializējies ķirurgs Juris Žarinovs, kurš strādā arī Rīgas 1. slimnīcā, un Siguldas slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Oļegs Kozlovskis. “Cik man zināms, Latvijā šādas operācijas prot veikt pieci ārsti,” saka Madara.

Pirms operācijas noteikti jākonsultējas ar ķirurgu, jāzina savs ķermeņa masas indekss jeb ĶMI, jāveic pilna asinsaina, plaušu rentgens, endoskopija, kā arī jāzaudē vismaz astoņi kilogrami liekā svara. “Operācijas laikā nepieciešams pacelt aknas. Ja tās ir smagas un taukainas, to ir grūti izdarīt, tāpēc ķirurgs var netikt klāt kuņģim,” skaidro Madara.

Konstatētās anēmijas dēļ nedēļu pirms operācijas ik dienu vajadzēja doties uz stacionāru, lai ar sistēmas starpniecību uzņemtu trūkstošo dzelzi. Arī pēc operācijas viņai jāturpina lietot dzelzs preparātus. “Pēc kuņģa piedurknes operācijas organisms spēj labāk uzņemt tam nepieciešamās uzturvielas, arī dzelzi,” stāsta jaunā sieviete

Iepriekšējā dienā pirms operācijas Madara internetā noskatījās video par tās norisi. “Iestājoties ķirurģijas nodaļā, nebija nekāda uztraukuma, jo zināju, kas notiks. Es pat atteicos no māsiņas piedāvātās nomierinošās tabletes.”

Šādas operācijas var ilgt no 40 minūtēm līdz pāris stundām. Viņu operēja 45 minūtes. “Operāciju veica laparoskopiski caur pieciem maziem caurumiņiem vēderā. Pēc tās ļoti strauji atguvos, jau pēc trim stundām staigāju, jokojos ar māsiņām, piezvanīju arī tuviniekiem, lai izstāstītu, kā jūtos. Nekādu komplikāciju un sāpju nebija.”

Slimnīcā viņa pavadīja divas dienas. Uz mājām drīkstēja doties tad, kad varēja izdzert pietiekami daudz ūdens. “Pēc operācijas bija uzdevums izdzert mazu glāzīti ūdens aptuveni 30–40 minūtēs.”

 

Tik daudz enerģijas kā nekad

Madara atzīst, ka patlaban jūtas lieliski. Ir daudz enerģijas, nenogurst arī pēc garām pastaigām, vairs nemoka bezmiegs, vairojusies pašapziņa un dzīvesprieks.

Bet kā ir mainījusies ēdienkarte? “Pirmo nedēļu pēc operācijas drīkstēju lietot tikai šķidrumu – sulas, ūdeni, buljonu. Otrajā nedēļā sāku ēst šķidras putriņas un bēbīšu burciņēdienus. Trešajā nedēļā drīkstēju pāriet uz ļoti mīksti vārītiem dārzeņiem, bet vēl pēc nedēļas atgriezos pie parasta ēdiena, ievērojot to, ka nedrīkst ēst neko ļoti asu, stipru, cietu un ceptu.”

Tagad Madarai ir četras piecas maltītes dienā. No rīta ap septiņiem viņa apēd vienu vārītu/ceptu olu vai graudu tostermaizi ar siera šķēlīti, pēc 30–40 minūtēm izdzer ūdeni kopā ar vitamīniem un minerālvielām – dzelzi, selēnu, kaļķi, B, D un C vitamīnu. Tie noteikti jālieto, jo ar uzturu nav iespējams uzņemt organismam vajadzīgajā daudzumā.

Ap pulksten 11–12 apēd grieķu jogurtu, kam samazināts cukura daudzums, bet bagātīgi pievienotas olbaltumvielas, vai arī notiesā augļu/dārzeņu salātus. Pusdienās ap pulksten 13–14 cenšas apēst olbaltumvielām bagātus produktus, piemēram, tvaicētu lasi vai vistas fileju, vai liellopu aknas kopā ar salātiem.

“Pēc operācijas kuņģa tilpums ir tikai 150 mililitru, tāpēc vienā ēdienreizē nevar uzņemt daudz ēdiena. Akcentēju tās uzturvielas, kas man vajadzīgas. Turklāt man dienā jāizdzer  aptuveni divi litri ūdens. Tas ir grūti, jo pagaidām nevaru ēst un dzert vienlaikus. Pēc maltītes jāpagaida aptuveni pusstunda un tikai tad drīkstu dzert.”

Pārnākot no darba, Madara parasti uzvāra zupu, jo neko smagu negribas. Citkārt sagatavo proteīna kokteili ar pienu un augļiem. Lieto proteīnu, kas domāts cilvēkiem, kuri vēlas veselīgi notievēt. Kopumā ēdienkartē ir pupas, zirņi, brokoļi, burkāni, kolrābji, augļi un ogas, arī siers, zivis, garneles, vistas fileja. “Drīkstu ēst visu, ko gribu, taču interesanti, ka pēc operācijas daudz kas vairs negaršo. Piemēram, nemaz nekārojas biezpiena, toties garneles, ko iepriekš neēdu, tagad regulāri ir manā ēdienkartē.”

Trijos mēnešos, kas pagājuši pēc operācijas, jaunā sieviete zaudēja 23 kilogramus svara. Būtu vēl vairāk, bet šajā laikā iekrita dzimšanas dienas ballītes.

“Es itin nemaz nejūtu izsalkumu,” apgalvo Madara. Lasot, kādi vēl veselības uzlabojumi novēroti pēc kuņģa samazināšanas operācijas, viņa uzzināja, ka aptuveni 50% sieviešu visā pasaulē, kam iepriekš liekā svara dēļ neiestājās grūtniecība, izdevies tikt pie pēcnācēja. “Bērniņa radīšana pagaidām nav manos plānos, bet šis fakts noteikti izceļams kā liels ieguvums.”

Madara spriež, ka lielas porcijas un daudz ēst vairs nevarēs. “Ja atgriežas pie lielām porcijām, kuņģis var mazliet pastiepties, taču tas nekad nesasniegs oriģinālo izmēru.”

Zinot, kāda ir dzīve pēc operācijas, viņa šo manipulāciju iesaka visiem, kuri nolēmuši mainīt savu dzīvi un domāšanu.

“Daudzi bija neizpratnē, kāpēc esmu gatava visai Latvijai stāstīt, ka man ir veikta kuņģa samazināšanas operācija. To darīt mudināja informācijas trūkums. Jā, raksta, cik šāda operācija maksā, kur to veic, bet nestāsta, kā pacients jūtas pirms un pēc kuņģa samazināšanas, ko ēd un ko neēd, cik ātri zūd svars un tamlīdzīgi. Iespējams, daudzi tāpat kā es būtu gatavi veikt šo operāciju, bet baidās. Tagad es domāju, kāpēc šo soli nespēru agrāk.”

6 Komentāri

  1. Madara savā stāstā ir izstāstījusi lielu daļu Latvijas sieviešu cīņu ar lieko svaru. Mana dzīve arī atbilda Madaras stāstītajam- liekais svars, diētas, Svara vērotāji, dietologi, sportošana utt. Svars krita un auga klāt vēl vairāk līdz 39 gadu vecumā strādājot sēdošu darbu uzaudzēju 130 kg. Tad Latvijā bija parādījušās pirmās bariatriskās kuņģa samazināšanas operācijas. Ilgi pētīju un nolēmu uzlikt kuņģa saiti, jo tā ir vienīgā atgriezeniskā operācija, kad tavs orgāns- kuņģis, noņemot saiti atkal ir tāds pats. Trīs gadus atpakaļ tā arī izdarīju, noņēmu saiti un man ir man pašas kuņģītis bez izmaiņām, ko diemžēl Madara vairs nevarēs atjaunot. Šo es rakstu dēļ tā, ka šīs operācijas ir nopietns solis. Diemžēl par to no kā jāatsakās un kas jāievēro visas dzīves garumā, netiek minēts, bet tas ir ļoti svarīgi! Es zinu pietiekami daudzas, kas veikušas līdzīga tipa operācijas, nu neteikšu, ka ar gadiem visas ir stāvā sajūsmā, diemžēl viņas vairs izmainīt neko nevar, papildus tēriņi vitamīniem un diemžēl arī svars nav gājis nost kā solījuši ārsti. Toties akcentu vēlos likt uz to, ko Madara raksta -mazas porcijas, vismaz četras piecas reizes dienā, diemžēl es to iemācījos izejot lielo riņķa danci no diētām līdz operācijai un ticiet vai nē, bet savādāk svaru nedabū nost. Lai Jums veicas, mīliet sevi, ēdiet to labāko ko vēlaties, bet tikai mazām porcijām- tiešām dūrītes lielumā!

Pievienot komentāru