Ārstēšana, Sāpes

Botulīns pret… migrēnu!

Foto - Shutterstock

Par botulīnu daudz dzirdēts skaistumkopšanas kontekstā: toksīnu izmanto, lai mazinātu ar mīmiku saistīto krunciņu veidošanos sejā. Tomēr botulīna toksīns noder arī citiem mērķiem, piemēram, smago un grūti ārstējamo galvassāpju – migrēnas – terapijā.

 

Jāpārliecinās par diagnozi

“Vispirms vajadzētu noskaidrot un pārliecināties, vai galvassāpēs tiešām vainojama migrēna,” iesaka Rīgas 2. slimnīcas un veselības centra Vivendi neiroloģe, algoloģe Daina Jēgere. “Pie migrēnas apstājamies, kad, rūpīgi izmeklējot, neatrodam nekādu citu iemeslu galvassāpēm. Migrēna tiek uzskatīta par slimību, kurā iesaistās ļoti daudz smadzeņu struktūru – gan asinsvadi, gan smadzeņu apvalki, gan dažādas neiroaktīvas vielas –, tāpēc mēdz veidoties īpatnējas reakcijas, kas izraisa galvassāpes. Bieži vien tas tiek pārmantots: nereti vecākiem vai citiem radiniekiem ģenētiski atrod tādus gēnus, kuru kombinācija spēj ierosināt migrēnu.”

Migrēnas lēkme ir atsevišķas galvassāpju epizodes uz vispārējā veselības fona. Vieniem tās uznāk tikai dažreiz mūžā, citiem bieži – vairākas reizes mēnesī. Taču ir arī pacienti (tādu gan ir diezgan maz), kuriem migrēna mēdz būt vairāk nekā 15 reižu mēnesī.

Ņemot vērā to, ka migrēnas galvassāpes ir stipras vai pat ļoti stipras, turklāt var ilgt līdz pat trim diennaktīm, nav nekāds brīnums, ka to laikā sasirgušais nespēj nedz strādāt, nedz būt pilnvērtīgs ģimenes loceklis.

Migrēnas lēkmes iedala epizodiskās un hroniskās. Epizodiskas migrēnas lēkmes var izpausties gan dažos gadījumos visas dzīves laikā, gan vairākas reizes mēnesī. Sirgstošajiem starp lēkmēm parasti nav galvassāpju vai citu traucējumu, taču, laikam ritot, daži piedzīvo aizvien biežākas lēkmes, turklāt tās var būt kombinācijā ar citām, piemēram, saspringuma jeb tensijas tipa, galvassāpēm.

Hroniskas migrēnas gadījumā galvassāpes mēdz būt 15 dienas triju mēnešu laikā. Tipiska ir pastāvīga sāpju impulsu veidošanās un pārvades nervu šķiedru sensibilizācija jeb pastiprināta uzbudināmība. Sāpju izraisīšanā piedalās centrālā nervu sistēma (īpaša loma ir smadzeņu stumbram) un perifērā nervu sistēma (trīszaru nervs un pakauša nervs). Pat nesāpīgi kairinātāji spēj radīt sāpes, un tās ir spēcīgākas un ilgākas.

 

Gan bezrecepšu, gan recepšu zāles

Migrēnas lēkmi iespējams saīsināt, lietojot zāles. Pēc dakteres Dainas Jēgeres vārdiem, kādam palīdz aptiekā nopērkamie pretsāpju medikamenti. Taču, ja ibuprofēns vai paracetamols pusstundas, stundas laikā lēkmi neaptur, jālieto speciālas pretmigrēnas zāles, kas aptiekā pieejamas pret recepti. Tās jādzer, ja lēkmes ir retas – zāles domātas konkrēta stāvokļa kupēšanai. Ja lēkmes ir ļoti biežas, problēmas var sagādāt izveidojusies atkarība no konkrētiem medikamentiem, proti, pacienti mēģina tikt vaļā no nepatīkamās sajūtas un lieto daudz dažādu pretsāpju zāļu.

Pirms ārstēšanas ir svarīgi rūpīgi izanalizēt pacienta sūdzības, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas veidu. Tāpēc pacientam ieteicams rakstīt dienasgrāmatu, kurā sajūtas jāpiefiksē un kura jāņem līdzi, dodoties pie daktera.

 

galv_celInjekcija zāļu vietā

“Latvijā patlaban ir ieviesta jauna metode hroniskas migrēnas ārstēšanai – onabotulīna toksīna injekcijas rekomendē īpaši biežu un smagu galvassāpju gadījumos,” stāsta Jūrmalas slimnīcas un veselības centra Vivendi neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune. “Botulīna toksīnu preparāti mēdz būt dažādi – tie atšķiras pēc molekulu izmēriem un izplatīšanās ātruma organismā, kā arī vielas plašuma audos. Hroniskas migrēnas gadījumā lieto onabotulīna toksīna A injekcijas. To ievada zem ādas, nevis muskuļu slānī. Toksīns neiedarbojas uz neiromuskulāro sinapsi (nerva un muskuļa savienojumu jeb impulsa pārvadiem no nerva uz muskuli), bet tā mērķis ir tieši saistīties ar nervu galiņiem.”

Onabotulīna toksīns ir attīrīta olbaltumviela, ko ražo baktērija Clostridium botullinum. Lietota mazos daudzumos medikamenta sastāvā, tā var būt noderīga. Nokļūstot nervu šķiedras galā, onabotulīns bloķē īpašu ķīmisko vielu – neiromediatoru – izdalīšanos nervu savienojumā. Tādējādi no perifērās nervu sistēmas uz centrālo nervu sistēmu un uz galvas smadzeņu stumbru izplatās mazāk sāpju impulsu, un migrēnas lēkmes ar laiku kļūst retākas un vieglākas.

Tikai onabotulīna toksīnam daudzos pētījumos ir apstiprināta metodika hroniskas migrēnas ārstēšanai – tās ir noteiktas devas un injekciju vietas, kādu nav citiem botulīna toksīniem.

Pēc abu dakteru teiktā, katrs pacients uz medikamentu reaģē atšķirīgi, taču ir pierādīts, ka onabotulīna toksīns mazina galvassāpju dienu un migrēnas lēkmju skaitu, saīsina lēkmes ilgumu, ļauj aktīvāk piedalīties ģimenes dzīvē, darbā, mācību un sociālajā jomā, palīdz ierobežot pretsāpju zāļu lietošanu, līdz ar to uzlabojas zarnu, kuņģa un aknu veselība.

Onabotulīna toksīns ir recepšu medikaments, ko izraksta tikai neirologs vai algologs. Injekcijas ārsts veic saskaņā ar plānu. Ja galvassāpes ir spēcīgākas noteiktā galvas daļā, ārsts tajā var izdarīt papildu injekcijas. Procedūra ilgst aptuveni 15 minūtes un tiek atkārtota ik pēc trim mēnešiem vismaz trīs reizes.

“Toksīnu – ārstniecisko un ārstējošo vielu – injicē noteiktos punktos,” skaidro daktere Daina Jēgere. “Pavisam ir 31 šāds punkts. Tie atrodas virs uzacīm, pieres daļā, deniņos, paurī un plecos.”

Onabotulīna toksīna injekcijas tiek veiktas tieši zem ādas un mazās devās, tāpēc risks, ka medikaments izplatīsies organismā, ir ļoti zems.

Lai izmantotu terapiju ar botulīna toksīnu, svarīgi ir precīzi noteikt hroniskas migrēnas diagnozi, kā arī uzraudzīt pacientu, lai novērtētu ārstēšanas efektu, tāpēc šīs injekcijas uzticēts veikt tikai speciāli apmācītam galvassāpju speciālistam algologam vai neirologam.

 

Vai būs blaknes?

Tāpat kā jebkurš medikaments, arī onabotulīns var izraisīt nevēlamas blakusparādības, taču to nav daudz un tās nav iespaidīgas. Tikai ļoti retos gadījumos blakņu dēļ nākas atteikties no ārstēšanas.

“Injekcijām tiek izvēlēti tādi punkti, lai nebūtu nelabvēlīgo reakciju, lai nerastos muskuļu parēzes un nenoslīdētu plakstiņi,” piebilst daktere Daina Jēgere. “Ja negatīvs efekts dažkārt tiek konstatēts, pēc kāda laika tas pāriet pats no sevis. Dūriena punkts pēc injekcijām mēdz būt nedaudz sāpīgs, tāpat iespējams muskuļu atslābums, bet visas šīs parādības ir pārejošas.”

 

Nekas nav mūžīgs

Pēc pirmo injekciju ievadīšanas jāpaiet vismaz desmit dienām, līdz pacients jūt migrēnas simptomu samazināšanos. Tomēr jau pēc pirmās procedūras uzlabojumu pamana nedaudz vairāk kā puse slimnieku. Pēc trim seansiem jūtams uzlabojumu piedzīvo vai lēkmes izzūd ap 70% slimnieku.

Lai pilnībā novērtētu rezultātu, jāparedz trīs ārstēšanas seansi (tie jāveic ik pēc 12 nedēļām). Ja dakteris konstatē, ka onabotulīna toksīns uz pacientu iedarbojas, turpmākās procedūras ieteicams atkārtot ik pēc trim mēnešiem.

Pēc abu dakteru teiktā, divām trešdaļām pacientu, kas saņēmuši šo terapiju, veselības stāvoklis manāmi uzlabojas vai lēkmju vairs nav. Slikti ir vienīgi tas, ka toksīna iedarbība, ja ārstēšanu neatkārto, pilnīgi izzūd pēc dažiem mēnešiem. Tas nozīmē: lai būtu rezultāts, injekcijas ik pēc laika jāatkārto, bet ne visi to var to atļauties.

“Būtu labi, ja vienreiz injicētu šo toksīnu un sāpes beigtos, – tad visi labprāt to darītu,” atzīst algoloģe Daina Jēgere.

 

Mūsu ekspertes:

Daina Jēgere, neiroloģe, algoloģe

Linda Zvaune, neiroloģe, algoloģe

Pievienot komentāru