Ēšana, Uzturs

Strīdīgais piens: kurš mazāk kaitē videi, kurš labāks veselībai

Piens2

Pasaulē ir 270 miljoni piena govju, to skaits pastāvīgi pieaug, un mēs patērējam arvien vairāk piena produktu. Tāpēc otra produktu grupa ar lielāko ietekmi uz vidi ir tieši piena produkti. Piena produkti un to ražošana rada 5 % no visas mūsu kopējās ietekmes uz klimatu.

Arī Latvijā piena produktu ražošana ir otrs lielākais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju avots – 2013. gadā piena lauksaimniecība radīja 30 % no visām lauksaimniecības emisijām. Turklāt pieaug lielo piena fermu skaits – gandrīz puse no visām Latvijas piena govīm dzīvo tieši tādās. Līdz ar to palielinās arī piena ražošanas radītais emisiju apjoms, jo lielās fermas rada lielāku ietekmi uz klimatu nekā daudzas mazās atsevišķi. Tāpat Latvija ieņem trešo vietu Eiropā pēdējās paaudzes antibiotiku lietošanā lauksaimniecībā.

Piena lauksaimniecība arī rada ūdens piesārņojuma risku, ja kūtsmēsli netiek pienācīgi apsaimniekoti, savukārt lopbarības audzēšana – lielu mēslojuma un pesticīdu patēriņu.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotajam pienam ir salīdzinoši mazāka energoietilpība, jo tiek patērēts mazāk resursu, taču nepieciešamas lielākas zemes platības un ilgāks laiks, lai iegūtu to pašu piena daudzumu. Bioloģiskajam pienam ir mazāka ietekme uz klimatu, taču tas, tāpat kā konvencionālais, ietekmē smoga rašanos un eitrofikāciju – ūdenstilpju aizaugšanu.

Tradicionāli piens mums šķiet veselīgs un dabisks produkts, kas vajadzīgs katram. Tomēr pēdējos gados tiek apšaubītas gan piena spējas stiprināt kaulus, gan ir izteikti minējumi par piena produktu saistību ar vēža rašanos. Kā jebkuri apgalvojumi par konkrētu pārtikas produktu grupu saistību ar atsevišķām slimībām, arī šie ir grūti izpētāmi un nav pierādīti, tāpēc mēs iesakām kritiski skatīties uz jebkuriem skaļiem apgalvojumiem un tos izvērtēt pašiem.

Ir skaidrs, ka pienā esošās piesātinātās taukskābes ir tās pašas, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku, tāpat pastāv risks, ka ar piena starpniecību cilvēka organismā nonāk pesticīdu atliekvielas un citas bīstamas taukos šķīstošas vielas. Vēl viens apdraudējums veselībai, kas saistīts ar pienu, ir tajā sastopamā toksiskā viela aflatoksīns M1, kas nāk no piesārņotas dzīvnieku barības. Tā gan visbiežāk sastopama trešās pasaules valstīs.

Taču pienā ir arī cilvēka organismam būtiskie polinepiesātinātie tauki, un Ņūkāstlas universitātes pētījumi rāda, ka bioloģiski ražotais piens pēc sastāva nozīmīgi atšķiras no konvencionāli ražota piena – tas satur augstāku kopējo omega-3 taukskābju koncentrāciju, tai skaitā par 50 % vairāk garo ķēžu omega-3 taukskābes, kas ir īpaši labvēlīgas organisma veselībai. Pētnieki to skaidro ar govju ēdienkarti – barošanos ganībās un siena un skābsiena uzņemšanu. Patērējot puslitru bioloģiskā piena, cilvēks var uzņemt 16 % no ieteicamās omega-3 taukskābju dienas devas.

 

Raksts no bukleta “Zaļais Ceļvedis”, kurš bez maksas saņemams Zaļās brīvības birojā

Pievienot komentāru