Ārstēšana, Vēzis

Melanoma – ne tikai uz ādas!

Shutterstock ilustrācija

Par melanomu – ļaundabīgu ādas audzēju, kas attīstās no pigmenta šūnām jeb melanocītiem un ko parasti saista ar ultravioleto staru (UV) nelabvēlīgo ietekmi, – runā ļoti daudz, it īpaši pavasarī un vasarā, kad izskan aicinājumi sargāt ādu no saules stariem, lai izvairītos no saslimšanas. Taču katram desmitajam no sasirgušajiem melanoma tiek konstatēta nevis uz ādas, bet citās ķermeņa vietās – dažādās acs struktūrās, retāk citu orgānu un sistēmu gļotādās, teiksim, deguna ejās un blakusdobumos, rīklē, mutes dobumā, gremošanas orgānos, urīnizvadsistēmā, dzimumorgānos un pat smadzeņu apvalkos.

 

Ar tieksmi izveidot metastāzes

“Jebkurš ļaundabīgais audzējs ir bīstams tāpēc, kas tas var veidot metastāzes,” uzsver onkoloģe, habilitētā medicīnas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa. “Metastāzes ir audzēja šūnu grupas, kas aizceļojušas no audzēja rašanās vietas uz citām ķermeņa daļām. Tās var izplatīties pa organisma dobumu virsmām, pa limfvadiem vai pa asinsvadiem – ar asiņu plūsmu, ja audzēja šūnas nokļuvušas asinsritē.”

Jebkura audzēja sliktumu nosaka tā metastazēšanās potenciāls. Piemēram, tādi ādas audzēji kā bazalioma vai plakanšūnu vēzis reti izplatās citos orgānos, toties melanoma mēdz ieviesties gan limfātiskajā sistēmā (metastāzes limfmezglos, arī attāli), gan asinsritē. Pēdējās jeb tā sauktās hematogēnās metastāzes melanomas pacientiem var attīstīties plaušās, aknās, smadzenēs, kaulos un citos orgānos. Turklāt pastāv korelācija starp noteiktiem sākotnējā audzēja bioloģiskajiem rādītājiem (dziļums, izčūlojums, šūnu mitotiskā jeb vairošanās aktivitāte) un metastazēšanās varbūtību. Diemžēl, jo dziļāk ielaista melanoma, jo mazāk iepriecinoša prognoze.

Neādas melanomas attīstība parasti noris straujāk un agresīvāk, tāpēc to ir grūtāk atklāt. Tas arī ir galvenais iemesls lielākai mirstībai nekā no ādas melanomas.

 

Bīstama tieši pārsauļošanās

Par melanomu parasti dzirdēts, ka tā veidojas uz ādas, īpaši vietās, kas pakļautas saules iedarbībai. Uz jautājumu, kāpēc tā parādās citviet, daktere Dace Baltiņa atbild: “Pretstatā bazaliomām un plakanšūnu vēžiem melanomas nebūt neattīstās saulei atklātās ķermeņa daļās, kaut gan insolācijas nozīme to izcelsmē ir pierādīta. Patlaban daļēji to izskaidro ar konkrētām mutācijām, ko ierosina ultravioletais starojums. Tāpat melanomu izcelsmē svarīga ir ultravioletā apstarojuma intensitāte un ilgums. Melanomas gadījumā bīstamas ir pārsauļošanās epizodes, it īpaši bērnībā un pusaudžu gados, kamēr bazaliomu un plakanšūnu vēža gadījumos nozīme ir dzīves laikā uzkrātajam jeb kumulatīvajam apstarojumam. Tas izskaidro, kāpēc bazaliomas un plakanšūnu ādas vēži attīstās pamatā vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet neādas melanomas mēdz parādīties jebkurā vecumā, ieskaitot pusaudžus. Tas ir biežākais audzējs jauniem cilvēkiem līdz 30 gadiem. Gļotādu melanomas, lai gan tipiskākas mūža otrajā pusē, sastopamas arī agrīnā vecumā. Ļoti agresīvas ir bezpigmenta melanomas, kuras bieži atklāj novēloti, jo neiedomājas, ka šie veidojumi var būt nāvējoši, – parasti tos tikai ilgstoši novēro un neveic mikroskopisku pārbaudi.

Vienīgais oficiāli atzītais profilakses paņēmiens ir izvairīšanās no tiešiem saules stariem un solāriju neapmeklēšana. Savukārt, uzturoties saulē, obligāti jālieto aizsargkrēmi, bet vislabāk ir nēsāt ķermeni un galvu sedzošu apģērbu. Diemžēl citu droši pierādītu metožu nav.”

 

Shutterstock ilustrācija
Shutterstock ilustrācija

Acs melanoma

Viena no biežākajām neādas melanomām sastopama acīs (5% no visiem gadījumiem). Parasti tā ir tikai vienā acī, bet ļoti retos gadījumos abās acīs.

Pēc dakteres Daces Baltiņas vārdiem, acs melanoma biežāk attīstās cilvēkiem ar gaišu acu krāsu un lielākā vecumā. Tāpat nozīme ir lielam displastisko (atipisko) dzimumzīmīšu skaitam uz ādas, pigmenta plankumiem plakstiņu apvidū.

Pacients visvairāk sūdzas par brūnganu pieaugošu plankumu acs saistenē (acs baltumā), zīlītes deformāciju, redzes asuma pavājināšanos, mirgojošiem punktiem, miglošanos, diskomforta vai graušanas sajūtu. Tikai tad cilvēks dodas pie oftalmologa vai biežāk pie optometrista piemeklēt jaunas brilles. Dažkārt attīstās redzes lauku izkrišana, kad noteiktos leņķos parādās neredzamā zona.

Melanomai pieaugot un sākot spiest uz acs struktūrām, var attīstīties glaukomai līdzīgi simptomi (sāpes, acs ābola piesārtums, miglošanās). Veroties spogulī, ne vienmēr tumšāko pigmenta plankumu iespējams ieraudzīt pašam. Tikai ļoti rūpīga oftalmoskopiska izmeklēšana ļauj saskatīt patieso ainu, jo melanoma var slēpties arī dziļākās acs struktūrās. Tāpēc ļoti svarīgi ir regulāri apmeklēt acu ārstu vai optometristu, pat ja nav īpašu sūdzību.

Visbiežāk acs melanoma attīstās varavīksnenē (priekšējā vai aizmugurējā tās daļā), tīklenē vai cīpslenē, retāk – saistenē (gļotādā ap acs ābolu) vai plakstiņu iekšējā virsmā. Šādos gadījumos biopsija parasti nav nepieciešama, jo ārsts diezgan precīzi var noteikt aizdomīgā veidojuma dabu, veicot oftalmoskopiju un ultrasonogrāfiju. Lai novērtētu acs melanomas izplatību, izmanto datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Pozitronu emisijas tomogrāfija (tā sauktā PET/CT) visprecīzāk ļauj novērtēt iespējamo izplatību citviet ķermenī, jo acs melanoma mēdz metastazēt plaušās, aknās, kaulos un arī smadzenēs.

“Pamata ārstēšanas metode ir operācija – lāzeroperācija vai visas acs izņemšana,” precizē onkoloģe. “Otra iespēja ir stereotaktiskā apstarošana. Diemžēl citu droši pārbaudītu metožu nav. Latvijā ir neliela pieredze, pēc operācijas vai apstarošanas ordinējot onkolītiskās viroterapijas zāles.”

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe Gaļina Šarkova piebilst, ka slimnīcā šāda melanoma ik gadu tiek diagnosticēta aptuveni 20 pacientiem. Tās izcelsme nav skaidra – iespējams, vainojama iedzimtība, acī esoša dzimumzīme, kas ar gadiem mēdz pārveidoties par melanomu.

Uz jautājumu, kā acs melanomu var pamanīt, daktere Gaļina Šarkova atbild: “Lielākoties pirmās sūdzības ir par redzes pasliktināšanos, it sevišķi, ja melanoma atrodas centrālajā acs dibena daļā. Tādās situācijās pacienti, it īpaši tie, kuri uzrauga savu veselību, parasti ļoti ātri atnāk pie acu ārsta. Lielākā vecumā biežāk šķiet, ka vainojama varētu būt katarakta, un viņi nesteidzoties pierakstās pie oftalmologa, gaida, kad pienāks rinda. Taču acs melanomas gadījumā svarīga ir katra diena – jo pacients ātrāk atnāks, jo lielākas cerības uz efektīvāku ārstēšanu.”

Kaut gan uzskata, ka, slimību konstatējot, acs jāizņem, tomēr mūsdienās, pēc dakteres Gaļinas Šarkovas vārdiem, cenšas to saglabāt. Mazu melanomu (līdz 3 mm) var piededzināt ar speciālu termolāzeru, bet līdz 8 mm biezu melanomu apstaro ar rutenija vai joda radioaktīvajiem aplikatoriem. Lai apturētu audzēja attīstību, reizēm starošanu atkārto pat vairākas reizes. Ir arī jauna metode – radioķirurģiska ārstēšana ar kibernazi (to izmanto, ja nav iespējama parastā staru terapija). Īpaši smagos gadījumos izņem acs ābolu.

“Visbiežāk pacienti pirms ārstēšanas vēlas zināt, vai viņiem saglabāsies redze. Varu pateikt vienīgi to, ka viss atkarīgs no audzēja atrašanās. Ja melanoma ir acs centrālajā daļā, nav iespējams saglabāt labu redzi, jo audzēja vietā pēc starošanas terapijas izveidosies atrofisks perēklis – it kā atmirusi daļa. Respektīvi, ja tīklenē ir rēta, tajā vietā redze ir zudusi. Savukārt, ja melanoma ir nevis acs centrālajā daļā, bet gan citur, pēc starošanas terapijas varētu būt dažādi sarežģījumi, piemēram, asinsizplūdums, un tad redze pavisam pavājināsies,” paskaidro ārste.

Kam jāpievērš uzmanība? Ja pēkšņi pasliktinās redze, ja vienam vai otram radiniekam bijusi, piemēram, ādas melanoma, pie acu ārsta vajadzētu iet biežāk, vismaz reizi gadā. Ja ārstam būs aizdomas, pacients tiks nosūtīts uz acu centru Stradiņa slimnīcā.

Acs melanoma ir mazāk ļaundabīga, jo, atrodoties acī, tai apkārt ir biezs apvalks un tas nedod iespēju tik ātri metastazēties. Taču liela melanoma var izplatīties citos orgānos.

 

Ja tā sastopama gļotādā

Kā apgalvo onkoloģe Dace Baltiņa, gandrīz pusē gadījumu gļotādu melanomas attīstās galvas un kakla daļā – deguna ejās, blakusdobumos, mutē, rīklē. Mazāk nekā ceturtā daļa šādu audzēju ieperinās taisnajā zarnā un tūplī. Sievietēm mēdz būt dzimumorgānu melanomas – parasti tās attīstās maksts ieejā, makstī, dzemdē, dzemdes kaklā. Visretāk ir sastopamas urīnceļu un dažādu gremošanas trakta orgānu melanomas.

Gļotādu melanomas parasti ir agresīvas, turklāt grūti atklājamas, jo ilgstoši nav nekādu simptomu. Tipiskākā sūdzība ir asiņošana, un melanomu atrod, pacientu izmeklējot un domājot par cita veida audzēju šajā apvidū.

Daktere min arī kādu gadījumu no savas prakses: “Nesen 27 gadus vecai sievietei tika konstatēta dzemdes kakla melanoma. Tas nav tipiski šajā vecumā, jo gļotādas melanoma biežāk atrod cilvēkiem pēc 60 gadiem. Sievietei bija asiņošana, viņa aizgāja pie ginekologa, kurš paņēma biopsiju. Tika konstatēts, ka sievietei ir nevis tipisks dzemdes kakla audzējs, bet gan melanoma. Sievieti izoperēja – atstāja olnīcas, bet dzemdi izņēma. Tagad viņa jau divus gadus lieto onkolītiskās viroterapijas zāles, un vismaz pašlaik, par laimi, recidīvu nav.”

 

Klupšanas akmens – ārstēšana

“Parastā tiek veikta operācija veselo audu robežās,” atzīst onkoloģe Dace Baltiņa. “Melanoma ir mazjutīga pret apstarošanu, tāpēc šo metodi izmanto galvenokārt metastāžu un simptomu ierobežošanai. Retās izplatības dēļ citu pierādījumos balstītu terapijas veidu nav.

Melanoma diemžēl pieder audzējiem, kas ļoti vāji reaģē uz klasisko ķīmijterapiju. Ir bijuši mēģinājumi melanomu ārstēt arī ar hormonu līdzekļiem, taču bez pārliecinoša efekta. Pasaulē nav atzītas arī profilaktiskas terapijas pēc radikālās operācijas, kaut gan zināms, ka metastāžu risks pastāv, it īpaši izčūlojušām melanomām (to pierāda izmeklējums mikroskopā). Atbilstoši Amerikas un Eiropas vadlīnijas šiem pacientiem piedāvā vien novērošanu vai dalību klīniskā pētījumā, lai arī labi zināms, ka metastāžu stadijā melanoma vairs nav izārstējama. Latvijā pacientiem iespējams pēc operācijas saņemt onkolītiskās viroterapijas zāles, kas attālina vai pat novērš metastāžu attīstību. Taču, kad jau attīstījušās metastāzes, nekas, kas vien šodien visā pasaulē būtu pieejams, īsti nepalīdz, pat par sevišķi lielu naudu ne. Dārgie inovatīvie līdzekļi, kuriem nereti tiek vākti ziedojumi, jo to izmaksas tiešām ir ļoti lielas, var pagarināt dzīvi, bet ne pilnībā izārstēt, un ir būtiski to saprast.”

 

Mūsu ekspertes:

Dace Baltiņa, onkoloģe

Gaļina Šarkova, oftalmoloģe

logo-36

Pievienot komentāru