Bērni, Bērnība

Seši pasaku sižeti un vieta fantāzijai, lai atklātu, kas notiek bērna sirsniņā

Autore: Kamilla Kortsa (Camillia Courts). Foto no kulturologia.ru

Daudz informācijas par bērnu mēs iegūstam, vērojot viņu, viņa spēlēšanos, komunikāciju, uzvedību. Tomēr bieži vien vissvarīgākais – iekšējā pasaule – paliek apslēpts. Kā bērnu ietekmē apkārtējie notikumi, kādus secinājumus no tiem viņš izdara par dzīvi un par sevi? Ko jūt, kas viņu satrauc? Ja pajautāsi viņam tieši, bērns neprasīs atbildēt. Ne tāpēc, ka viņš kaut ko slēpj, vienkārši viņš vēl nepārvalda runāšanu tādā līmenī, lai spriestu par emocijām un pārdzīvojumiem, lai izskaidrotu savu impulsu iemeslus. Pat ne katrs pieaugušais to var izdarīt. Tā savā grāmatā “Šodien es dusmojos. Pastāsti man pasaku” skaidro psiholoģe Jevgēnija Čeha.

Viņa iesaka šādos gadījumos izmantot pasakas. Tās mīl un saprot visi bērni, jo viņiem piemīt tēlainā domāšana. Izmantojot tēlu valodu, ar bērnu var sazināties ļoti dziļā līmenī. Turklāt komunikācija bērnam saprotamā – pasaku – valodā, jau ir pati par sevi terapeitiska. Jūs gaida apbrīnojama kopīgas radīšanas pasaule, pasaules, kurā pārvar visus šķēršļus.

Paņēmiena būtība ir šāda: pastāsti bērnam nelielu fragmentu no pasakas. Aprakstot pasaku ģimeni, ievies personāžus, kuri atbilst jūsu ģimenei: kas ir mamma un tētis, cik bērnu ir ģimenē, kāds ir viņu dzimums. Varēsi patrenēt savas radošās spējas, jo vajadzēs ne tikai vienkārši stāstīt pasaku, bet stāstīšanas gaitā to pārveidot un turpināt bērna izvēlētajā virzienā. Tad uzdod bērnam jautājumu: “Kā tu domā, ka notika tālāk?”

Divi svarīgi punkti. Pirmkārt, bērnam nevajadzētu sajust, ka tu mēģini no viņa kaut ko uzzināt. Svarīgi izvēlēties pareizo brīdi. Varbūt ir vērts gaidīt, kamēr viņš pats lūdz izstāstīt pasaku, it īpaši, ja tavā ģimenē tā pieņemts. Otrkārt, nekomentē bērna atbildes. Mēģini tās detalizēti atcerēties, pēc tam pierakstīt un padomāt par to nozīmi. Un nestāsti uzreiz visas pasakas: pašam galva sajuks un bērns nogurs.

Pievērs uzmanību tam, kā bērns pasaku klausās. Ja viņš uztraucas, pārtrauc stāstījumu un piedāvā negaidītas beigas; ja atbild steidzīgi, pazeminot balsi, sarkst vai nobāl, vai atsakās atbildēt uz jautājumu – tas var liecināt par tēmas nopietnību viņam.

Pasaku piemēri dažādām dzīves situācijām

Pasaka par pulksteni

“Reiz sensenos laikos kādā tāltālā valstī dzīvoja viens pulksteņmeistars. Savā dzīvē viņš bija izgatavojis daudzus pulksteņus. Bet tos, kuri viņam patika vislabāk, viņš atstāja sev. Tā viņa mājā nokļuva vesela pulksteņu ģimene: Pulkstenis ar svārstu, Pulkstenis ar dzeguzi un neliels (nelieli) Modinātājs (Modinātāji) (uzskaiti jūsu ģimenes locekļus). Pulkstenis ar svārstu bija vissvarīgākais, jo pēc viņa laiku pārbaudīja pats pulksteņmeistars. Pulkstenis ar svārstu vienmēr steidzās uz darbu, viņam bija jāskaita sekundes, minūtes, stundas. Pulkstenis ar dzeguzi arī bieži bija aizņemts – dzeguzei bija jāpienes visas jaunākās ziņas dzeguzēm no citām mājām, kā arī jāpārrauga māja. Un, starp citu, neviens neatbrīvoja viņu no darba – skaitīt laiku.

Mazajam Modinātājam reizēm bija garlaicīgi un pat skumji… Kā tu domā, kāpēc mazais Modinātājs reizēm bija bēdīgs? Kādu dienu… ”

Kāda sanāca pasaka? Varbūt Modinātājs izdarīja ko postošu, lai novērstu abus lielos pulksteņus no viņu darbiem un rūpēm? Vai sižets risinājās pavisam citādi? Tas labi, jo nozīmē, ka bērnam nav īpašu problēmu ar uzmanības trūkumu.

Pasaka “Grūtie laiki”

“Reiz mežā dzīvoja zaķi. Zaķis-tēvs, zaķene-mamma un zaķēns-dēls (meita). Kādu dienu zaķu tētis teica zaķu mammai: “Zini, ir pienākuši grūti laiki. Es ilgi domāju, kā izdzīvot. Un izdomāju. Tagad mēs… ” Kā tu domā, ko zaķu tēvs teica?

Šī fantāzija ļauj mums saprast, kā bērns jūtas ģimenē, kā arī uzzināt, kā viņš uztver ģimenes problēmas.

Pasaka “Dārznieks un krūmiņš”

“Vienā dārzā dārznieks iestādīja nelielu krūmiņu. Dārznieks ļoti priecājās par savu mazo krūmu, regulāri to laistīja, apčubināja. Un vēl viņš laiku pa laikam apgrieza krūmu, lai izveidotu tam skaistu formu. Krūmiņam zari ātri vien atauga uz visām pusēm. “Cik nekārtīgi,” teica dārznieks un atkal apgrieza krūmu. Tad kādā jaukā dienā… ” Kā tu domā, kas notika tajā dienā?

Šajā pasakā mūs interesē, vai bērns ir pakļauts spiedienam, pārmērīgai kontrolei, nospiedošai iniciatīvai. Pasakā tas var izpausties kā protests, krūmiņa sacelšanās.

Pasaka “Krauklis”

“Aiz trejdeviņām zemēm kādā valstī dzīvoja karalis ar karalieni. Un bija viņiem dēls (meita) princis (princese). Tā viņi dzīvoja, bēdas nepazina. Un te, par nelaimi, lidoja pār viņu karalisti melnais krauklis. Viņš ieraudzīja princi (princesi) dārzā spēlējoties, satvēra un aiznesa uz savu karalisti. Sāka princis (princese) lūgties kraukli: “Ļauj man iet, es esmu labs (laba).” Un krauklis teica: “Labi, atlaidīšu tevi tikai ar vienu nosacījumu. Ja nosauksi man trīs savas labākās īpašības un es tev noticēšu, tad atlaidīšu… ” Kā tu domā, kādas savas labās īpašības nosauca princis (princese)?

Ar šīs pasakas palīdzību vari uzzināt, kāds ir bērna pašvērtējums, vai viņš ir pārliecināts par sevi. Vai bērns domā, ka viņš ir labs, skaists, gudrs, spēcīgs? Iedrošini bērnu, kurš nespēj pateikt par sevi ko labu. Princese (princis) taču ir jāglābj. Pēc veiksmīgas īpašību nosaukšanas krauklis aiznes princesi (princi) mājās.

Pasaka “Apburtais princis (princese)”

“Kādā karaļvalstī dzīvoja princis (princese). Bet viņa dzīve nebija jautra, jo viņš (viņa) bija apburts (-a).” Kā tu domā, par ko viņu nobūra?

Šajā pasakā runājam par vainas sajūtu. Vai bērns jūtas vainīgs pagātnes rīcībā? To dzirdēsi bērna stāstā. Šajā gadījumā jāuzdod sev jautājums: vai incidents nebija izsmelts? Bērns netika sodīts un nesaņēma piedošanu?

Pasaka “Dzērves”

“Reiz dzīvoja dzērvju ģimene: tēvs, māte un mazais dzērvēns. Dzērvēns bija mazs, bet jau iemācījies lidot. Viņš jau varēja aizlidot uz kaimiņu dīķi un ļoti lepojās ar sevi. Vienu dienu tēvs teica: “Ir pienācis laiks, mums jāpošas ceļā.” “Kurp?” – brīnījās dzērvēns. “Uz siltajām zemēm,” tēvs atbildēja, “jo te jau kļūst auksts, drīz iestāsies ziema un mēs nosalsim.” “Bet es baidos. Es nedomāju, ka esmu ļoti labi iemācījies lidot tik tālu, ” dzērvēns sacīja. “Neuztraucies tu esi pietiekami pieaudzis, lai to paveiktu,” sacīja māte. Un viņi lidoja. Ceļš bija tāls, bet dzērvēns tiešām to pārvarēja. Un kad viņi atlidoja uz jaunu vietu… ” Kā tu domā, kas notika tur?
Šī pasaka palīdzēs uzzināt, kā bērns pielāgojas dažādiem jaunumiem, pārmaiņām savā dzīvē.

 

No J.Čehas grāmatas “Šodien es dusmojos. Pastāsti man pasaku”

Avots: vospitaj.com

Pievienot komentāru