Psiholoģija, Stress un depresija

Kas kopīgs izdegšanas sindromam un veģetatīvajai distonijai

Foto - Shutterstock

Latvijā katrs desmitais iedzīvotājs pēdējā mēneša laikā cietis no saspringuma un stresa, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Spriedzes līmeni darba vietā paaugstina gan apkārtējā vide un ap­stākļi, gan paša darbinieka personības iezīmes. Ilgstošs stress ar laiku var izraisīt izdegšanas sindromu – psihoemocionālu stāvokli, kuram raksturīgs garīgo un fizisko spēku izsīkums.

 

Izsmelti iekšējie resursi

Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” Veselīga dzīvesveida nodaļas vadītāja ergoterapeite Zane Liepiņa stāsta, ka izdegšanas sindromu visbiežāk izraisa pārāk augstu prasību izvirzīšana pret sevi, zema paškontrole un augsti darba standarti, kuriem laika gaitā darbinieks vairs nespēj tikt līdzi. Tas rada ne vien garīgu nogurumu, bet apdraud arī fizisko veselību, palielinot dažādu saslimšanu risku. Izdegšanas sindromam biežāk pakļauti medicīnas un sociālie darbinieki, skolotāji, glābēji un citu palīdzošo profesiju pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri iesaistīti savu tuvinieku aprūpē un veic to ilgstoši.

“Izdegšanai vairāk pakļauti cilvēki ar augstu atbildības izjūtu. Arī darbaholiķi un tie, kuri dažādu apstākļu dēļ ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, nesabalansējot savu dienas ritmu. Liela nozīme ir arī paša cilvēka nospraustajiem mērķiem. Augsti mērķi ir motivējoši, taču reizēm iedzen tādā kā apburtajā lokā – strādājot, lai īstenotu mērķi, vajadzīgi papildu ienākumi un, lai tos iegūtu, jāstrādā vairāk un vairāk,” novērojusi neiroloģe Elīna Malkiela.

Viens no izdegšanu veicinošiem faktoriem ir mobings – psiholoģiskā terora veids, kad viens vai vairāki darbinieki sistemātiski neētiskā un pat naidīgā veidā vēršas pret kādu savu kolēģi. Psihoemocionālu diskomfortu var radīt arī līdzīga priekšnieka rīcība (bosings).

Pacienti ar izdegšanas sindromu parasti sūdzas par galvassāpēm, sāpēm vai savilkumu plecu joslā, nogurumu, miega traucējumiem, kuriem nereti pievienojas tādi simptomi kā kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, asinsspiediena un pulsa svārstības. Jāņem vērā, ka ilgstošs stress veicina ne tikai dažādu hronisku kaišu saasināšanos, bet arī akūtas slimības. “Var parādīties apātija, nevēlēšanās kaut ko darīt, intereses trūkums, iekšēja trauksme un nemiers, koncentrēšanās, loģiskās domāšanas un atmiņas traucējumi. Cilvēks var būt nomākts vai, gluži otrādi, – viegli uzbudināms, konfliktēt ar kolēģiem. Ja no rīta vairs negribas doties uz darbu, tas var būt pirmais trauksmes zvans, kas liecina par izdegšanas sindromu,” norāda neiroloģe. Pētījumi liecina, ka izdegšanas sindroms var izplatīties gluži kā epidēmija. Ja kolektīvā ir darbinieks, kas cieš no šī sindroma, viņš var “inficēt” arī pārējos.

 

Nošķirt darbu no atpūtas

E. Malkiela teic, ka dažreiz izdegšanas sindroma mazināšanai pietiek ar atvaļinājumu, ieteicami arī veselības veicināšanas pasākumi, vides maiņa, piemēram, ceļojums: “Ikdienā jāievieš sporta aktivitātes, piemēram, joga vai fitness, nūjošana, peldbaseina apmeklējums, priekšroku dodot nodarbībām svaigā gaisā. Neēšana vai pārēšanās ir raksturīga izdegšanas sindromam, tādēļ ieteicama uztura speciālista konsultācija. Ne mazāk svarīga ir arī miega higiēna. Miegā jāpavada septiņas astoņas stundas, ilgāks vai īsāks miegs nebūtu ieteicams. Padarīt savu dzīvi labāku – banāls ieteikums, kuru var panākt ar sīkumiem: uzsmaidot sev spogulī, atrodot laiku sev, ar baudu iedzerot kafijas tasi ceļā uz darbu un domājot pozitīvi!”

Ergoterapeite Z. Liepiņa stāsta, ka, sadarbojoties ar pacientu, kurš cieš no izdegšanas sindroma, liela uzmanība jāpievērš nodarbju līdzsvara atjaunošanai. Tas var būt līdzsvars starp fiziskām, garīgām un sociālām aktivitātēm, brīvprātīgi izvēlētām vai obligātām, nogurdinošām un nomierinošām. “Mūsdienās lielai daļai sabiedrības par ikdienu kļuvusi vairāku uzdevumu veikšana vienlaikus, arī moderno tehnoloģiju lietošana palielina dzīves tempu un būtiski ietekmē nodarbju līdzsvaru. Izdegšanas sindromu un veģetatīvo distoniju var uzskatīt par pazīstamākajiem veselības traucējumiem, kurus lielā mērā izraisa nodarbju līdzsvara trūkums,” viņa saka.

 

Talkā nāk ergoterapija

“Pacientam pašam vajag saskatīt cēloņsakarības, kas rada izdegšanas sindromu. Tas tad arī būs galvenais terapeitiskais risinājums,” norāda Z. Liepiņa. Tas nozīmē, ka ergoterapeita vadībā tiek analizētas ikdienas nodarbes, mērot līdzsvaru starp pašaprūpi, produktivitāti, brīvo laiku un miegu, un bioloģisko ritmu vai “iekšējo pulksteni”, kas nosaka, kurā diennakts daļā cilvēkam ir daudz enerģijas, bet kurā – mazāk. To ietekmē arī paradumi un rutīna dažādu nodarbju veikšanā. Piemēram, pēc lidojumiem ar laika joslu maiņu daudziem rodas iekšējā pulksteņa un vides mijiedarbības traucējumi, kas apgrūtina funkcionēšanu un adaptāciju. Savukārt pavisam ikdienišķa situācija tā ir darbiniekiem, kuri strādā diennakts vai nakts maiņās. Ilgtermiņā viņiem var attīstīties izdegšanas sindroms, veģetatīvā distonija un rasties citas veselības problēmas.

Arī ergonomiskie riski darba vidē var būt viens no izdegšanas sindroma izraisītājiem. Turklāt jāvērtē ne tikai mēbeļu izvēle, izvietojums, gaisa temperatūra, ventilācija, apgaismojums, troksnis, bet arī organizācija – darba laiks, intensitāte un sociālā vide darba vietā. Tikpat būtiski ir darbinieka paradumi darba veikšanā. “Bieži vien atklājas, ka ikdienā paši ieviešam neveselīgus paradumus jeb tā saucamos laika zagļus, piemēram, biežas smēķēšanas vai kafijas pauzes, interneta sociālo tīklu profilu aplūkošanu, nekārtību elektroniskajā pasta kastītē, neorganizētību, izpildot darba pienākumus. Ikvienam raksturīgi savi laika zagļi. Lai gan katrs no tiem var kļūt par iemeslu izdegšanas sindromam, visbiežāk to tomēr izraisa vairāku faktoru klātbūtne un mijiedarbība straujajā dzīves ritmā,” saka ergoterapeite.

 

Ergoterapeites ieteikumi izdegšanas riska mazināšanai 

* Ieviest striktu dienas režīmu, piemēram, noturīgus gulētiešanas un celšanās paradumus (vienā un tajā pašā laikā), regulāras un pilnvērtīgas ēdienreizes, noteiktas darba stundas, kas ļauj organismam darboties vienmērīgi, saskaņā ar savu iekšējo pulksteni.

* Atpūtas un miega režīms sastāv no trim svarīgām sastāvdaļām. Pirmā – atpūta, kas veicina relaksāciju, enerģijas atjaunošanos un intereses atgūšanu par veicamajām nodarbēm. Otrā – gatavošanās miegam (paradumi, kā sagatavot vidi un ķermeni spirdzinošam miegam). Trešā – miegs, aizmigšana un noteikts gulēšanas ilgums, kas jāpieskaņo normālajam diennakts ritmam (saule aust, organisms mostas).

* Tā kā daudziem pacientiem ar izdegšanas sindromu ir miega traucējumi, nepieciešama arī miega speciālista palīdzība.

Pievienot komentāru