Acis, Ārstēšana

Pienācis laiks lasāmbrillēm. Pazīmes, profilakse un treniņš ar zīmuli

Foto - Shutterstock

Sasniedzot pusmūžu, daudzi apjauš, ka redze vairs nav tik skaidra kā jaunības gados, vai arī pēc optometrista apmeklējuma saņem rekomendāciju iegādāties brilles lasīšanai. Šāda atklāsme šķiet nedaudz biedējoša, un kāds pat sāk prātot – varbūt kaut kas nav kārtībā? Taču uztraukumam nav pamata – redzes pavājināšanās ir dabisks process, kas piemeklē gandrīz katru.

Jaunībā acs lēca ir elastīga un spēj ātri un efektīvi pielāgoties skatienam tālumā un tuvumā. Skatoties tālumā, lēca ieņem plakanu formu, attēls krīt uz tīklenes, un acs iegūst skaidru attēlu. Paskatoties tuvumā, attēls pārvietojas aiz tīklenes, acs lēca maina savu formu un kļūst biezāka, tādējādi pielāgojot attēlu tā, lai tas kristu uz tīklenes un atkal būtu skaidrs (var teikt, ka tā strādā kā plusu briļļu lēca). Taču, pārkāpjot pusmūža slieksnim, acs lēca pamazām zaudē elastību, un problēma rodas tieši ar skatienu tuvumā – lēca vairs nespēj ieņemt tādu formu, lai attēlu padarītu pilnībā skaidru. Redzes pasliktināšanas pusmūžā nav patoloģija vai slimība – tas ir dabisks process, no kā nav jābaidās un ko var viegli koriģēt ar pozitīvām briļļu lēcām.

Simptomi: pirmās sūdzības ir acu nogurums, intensīvi strādājot tuvumā, sliktā apgaismojumā, vakaros. Var pastiprināties galvassāpes.

 

Lēcas vairs negrib klausīt

Acs lēca mainās visas dzīves laikā, bet pēc 40–45 gadiem ir sasniegts laiks, kad lēcas šķiedras novecojot ir novirzījušās uz lēcas centrālo daļu. Tāpēc tā vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju bez papildu palīdzības. Mainās arī lēcas ķīmiskais sastāvs – gadiem ejot, tā vairs nespēj piesaistīt pietiekamu ūdens daudzumu, tāpēc zaudē elastību un kļūst blīvāka, kas traucē ieņemt nepieciešamo formu. To izjūt kā redzes pasliktināšanos tieši tuvumā, lasot grāmatas vai strādājot ar datoru. Biežākās izpausmes ir neliela miglošanās, kā arī saspringums acīs. Tas liecina, ka ir laiks doties pie speciālista un turpmāk ikdienas darbos talkā ņemt brilles lasīšanai jeb tā sauktās tuvuma brilles.

Kad ir sākusies pusmūža redzes pasliktināšanās un brilles jau iegādātas, jāņem vērā, ka ik gadu redze mainās un tagadējās acenes derēs tikai kādu laiku. Pārsvarā redzes pārmaiņas ir samērā niecīgas – 0,25 dioptrijas gadā, un to var pat nemanīt. Pēc diviem gadiem pārmaiņas ir ap 0,5 dioptrijām, un tas jau ir jūtams lielums, kas ievērojami apgrūtina lasīšanu un citus ikdienas darbus. Šā iemesla dēļ optometristi rekomendē ik pēc diviem gadiem pārbaudīt redzi un, ja nepieciešams, nomainīt briļļu lēcas.

Redzes pasliktināšanās pakāpeniski sāk samazināties un beidzas aptuveni pēc 60 gadu vecuma. Maksimālā robeža, ko var sasniegt starp tuvumu un tālumu, ir 2,5–3 dioptrijas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem jaunībā bijusi prefekta redze, vecumdienās, iespējams, būs jānēsā +2,5 dioptrijas stipras brilles. Bet tiem, kam jaunībā bijusi ne pārāk laba redze tālumā un bijušas brilles, piemēram, ar -2 stiprumu, lasīšanas brilles būs vai nu ar stiprumu +0,5, vai arī acenes nemaz nevajadzēs. Savukārt cilvēkiem ar pozitīvam briļļu lēcām var nākties vecumdienās nēsāt krietni biezākas lēcas – jau esošajiem plusiem klāt summēsies novecojot iegūtie.

 

Dators un sauss gaiss kaitē

Katram redzes īpatnības ir citādākas, tāpēc redze var pasliktināties ātrāk, pirms iestājas pusmūža gadi, vai vēlāk, virs 50 gadu vecuma. Arī redzes pavājināšanās tuvumā var notikt lēnāk vai ātrāk – dažiem straujāk, bet citiem ļoti lēni. Tikpat atšķirīgas var būt prasības pēc lasāmbrillēm – tie, kuriem darbā redze tuvumā nav tik būtiska, šādas acenes tik drīz nebūs vajadzīgas, bet biroju darbiniekiem vajadzība būs izteiktāka. Ir novērots, ka lasāmbrilles visdrīzāk vēlas iegādāties tie, kam jaunībā redze bijusi prefekta, – mainoties redzei tuvumā, uzreiz jūtamas pārmaiņas, un attēla apmiglojums ievērojami apgrūtina darbu un lasīšanu.

Jāņem vērā, ka līdztekus fizioloģiskajām pārmaiņām redzi un arī pašsajūtu kopumā var ietekmēt dažādi ikdienas apstākļi. Lielisks piemērs ir darbs tumšā telpā ar datoru – lai gan aplams ir mīts, ka tas bojā redzi, taču tas rada lielu slodzi acīm un tās muskuļiem. Kontrasts starp tumšu telpu un datora gaismu ļoti nogurdina acis, turklāt darbā ar datoru izpaliek mirkšķināšana pietiekamā daudzumā. Tas padara acis sausākas. Regulāra acu nogurdināšana kombinācijā ar sausu gaisu un pastiprinātu datora lietošanu veicina sausās acs sindromu. Tas izpaužas kā izteikta graušanas sajūta acīs, dedzināšana, apsārtušas acis un asarošana – acis cenšas kompensēt zaudēto mitrumu. Pret sausās acs sindromu palīdz acu mitrinošie līdzekļi, omega-3 taukskābes un citi ārstēšanas līdzekļi.

 

Pusmūža bieds – katarakta

Pēc 50 gadu vecuma nedienas ar redzi var papildināt lēcu apduļķošanās jeb katarakta, kas ar laiku var progresēt. Kataraktu ierosina vairāki faktori – ģenētika, neveselīgs dzīvesveids, smēķēšana, bieža alkohola lietošana, saules iedarbība. Taču ne vienmēr šie faktori veicina kataraktu – daži cilvēki līdz pat sirmam vecumam strādā laukos tiešā saules gaismā un nekad nenēsā saulesbrilles, bet no kataraktas ne miņas. Diemžēl tā gadās ļoti reti.

Kataraktas pirmās pazīmes ir redzes pasliktināšanās krēslas apstākļos, gan skatoties tuvumā, gan tālumā. Vēlāk bieži un netipiski mainās korekcija tuvumā un arī tālumā. Var parādīties grūtības izšķirt ceļa zīmes, pastiprināties jutība uz gaismu, izbalē krāsas. Tiklīdz šī kaite sāk ietekmēt ikdienas dzīvi, jādodas pie acu ārsta. Mūsdienās kataraktas operācijām ir samērā mazs komplikāciju risks, tomēr daudzi izlemj to neveikt un ar kataraktu sadzīvo. Šāda operācija ātrāk būs īpaši nepieciešama tiem, kuriem jāstrādā ar sīkām detaļām, piemēram, ķirurgiem, metinātājiem, mehāniķiem vai juvelieriem. Tas tāpēc, ka lēcas apduļķojums izkliedē gaismu un sīku detaļu saskatīšana izvēršas par īstām mokām.

 

Profilakse acu veselībai

Organismā viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc acis būs pateicīgākas, ja cilvēks rūpēsies par vispārējo veselību. Spilgts piemērs ir cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens: ja slimība uzliesmo, pasliktinās redze. Diabēta pacientiem ir arī lielāks risks ātrāk veidoties katarakta.

Svarīga profilakses sastāvdaļa ir saulesbrilles ar ultravioleto staru filtru. Tie nelabvēlīgi ietekmē lēcu struktūru un arī tīkleni, veicinot kataraktas attīstību. Saulesbrilles jānēsā ne tikai vasarā, bet arī ziemā, jo sniegā vēl vairāk atspīd saules stari. Īpaša piesardzība jāievēro ziemas aktīvās atpūtas cienītājiem, jo īpaši slēpojot vai snovojot kalnos: augstienēs ultravioletie stari ir spēcīgāki nekā jebkur citur.

 

Treniņš ar zīmuli

Ja acīm ir pārāk liels saspringums, ir darbs ar datoru un reti izdodas pavērst skatienu tālumā, acu muskuļi nogurst, kļūst saspringuši un attālumu maiņa kļūst apgrūtināta. Lai saspringumu atslābinātu, ir dažādi acu treniņi, kurus noteikti vēlams izmēģināt, pirms to veikšanas konsultējoties ar optometristu. Speciālists zinās, kādi treniņi ir nepieciešami konkrētā cilvēka acu un redzes īpatnībām. Treniņi tomēr nemazinās vajadzību pēc lasāmbrillēm.

Viens no optometristu iecienītākajiem acu treniņiem ir zīmuļa gala tuvināšana acīm. To var izmēģināt ikviens – ņem zīmuli un tuvina tā galu degunam, līdz attēls izskatās izplūdis, tad paliek zīmuli nedaudz atpakaļ, līdz attēls atkal būs skaidri saskatāms. Pēc tam maina skatienu uz kādu tālāku detaļu un atkal paskatās uz zīmuļa galu, paskatās tālumā un atkal uz zīmuli. Treniņš nodarbina acu muskuļus un lēcas maiņu no tāluma uz tuvumu, kas būs labs treniņš arī tad, ja jau ir lasāmbrilles.

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Ņem vērā!

Ja pusmūžā redze ir sākusi slinkot, nav vērts mocīties un ar šo problēmu sadzīvot. Regulāra miegšanās rada vēl lielāku saspringumu acīm. Bez lasāmbrillēm ir arī citas alternatīvas, kā palīdzēt redzei, – kontaktlēcas, progresīvās brilles, speciālas biroja brilles.

 

Mūsu eksperte:

Elizabete Eldmane, Outlet Optika optometriste

logo-36

Pievienot komentāru