Dzīvesveids, Padomi

Dabas un darba dziedinošajā ritmā kemphila ciematā, kur jēgpilni dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām

Foto - Matīss Markovskis

Zaļais dzīvesveids patlaban ir tāda kā modes lieta. Taču tā nav tikai citāda ēšana vai plastmasas maisiņu ignorēšana. Tās ir attiecības – ar cilvēkiem, dabas likumībām, visu dzīvo. Māka aiz fiziskā, sataustāmā saredzēt garīgo un dvēselisko. Apziņa, ko vērts sevī kopt un veidot. Sajust, ka zeme ir dzīva būtne, ka govs nav tikai ražošanas līdzeklis. Tāda ir Latvijas kemphila ciemata Rožkalni ikdiena. Viesojamies Burtnieku novada Rencēnu pagastā.

Nokļūstot neparastākā vietā, kur cilvēki izvēlējušies no sabiedrības vairākuma atšķirīgu dzīvesveidu, allaž sev vaicāju – vai es tā varētu? Vai dzīvotu lauku nošķirtībā un vienlaikus būtu atbalsts cilvēkiem, kuriem Dievs devis citādu pasaules uztveri? Vai prastu ar īpašu attieksmi kopt zemi un lopus, uzticēties dabas ritmiem? Lūkojos uz nodibinājuma Rožkalni valdes priekšsēdētāju Ievu Zundu un esmu pateicīga par mirdzumu viņas acīs, kas nav zudis arī pēc daudzu gadu darba īpašajā kopienā.

Rožkalni ir kemphila ciemats, saimniecība ar humānu un sociāli terapeitisku ievirzi – šeit jēgpilni dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām, mācīšanās grūtībām. Ar viņiem kopā kā ģimenē mitinās kemphila darbinieki.

Pasaulē ir vairāk nekā 100 kemphila centru, kas darbojas pēc līdzīgiem principiem – Eiropā pat 20 valstīs, vēl Amerikā un Kanādā, Āfrikā un Indijā. Pirmo lauku saimniecību, kur pagājušā gadsimta vidū aizsākās šis humānais darbs, sauca Camphill, tāpēc kustībai dots šāds vārds. Ciemata dzīve rit saskaņā ar antroposofiju, ko pasaulei pagājušā gadsimta sākumā dāvāja austriešu domātājs Rudolfs Šteiners. Tā ir pamatā biodinamiskajai lauksaimniecībai, arī Valdorfa pedagoģijai un antroposofajai medicīnai.

 

Būt noderīgam

“Kad ar pašražotajiem sieriem bijām pārtikas izstādē Riga Food, daudzi vaicāja, kur var nopirkt mūsu produkciju. Teicu, ka pēc tā īpaši necenšamies, jo tas nav mūsu bizness, bet gan dzīvesveids,” saka Ieva Zunda.

Ieva un viņas vīrs Arnis saimnieko Rožkalnos jau septiņus gadus. “Atbraucu mazliet pārdomāt dzīvi un paliku,” Ieva pasmaida. Pirms tam viņa strādāja Valdorfa pedagoģijas bērnudārzā Rīgā. Arnis bija profesionāls mūziķis, un viņa mākslinieciskā ievirze ļoti noder. Ģimenē ir pieci bērni, lielie jau savā dzīvē, te dzīvo tikai divi mazākie. Bet visi ir kopā lielajā ciemata ģimenē.

Patlaban te dzīvo desmit jaunieši, tā dēvētie ciemnieki, un seši darbinieki, atbalsta personāls. Vēl ir brīvprātīgie, kuri atbrauc uz laiku. Burtnīcu ražotnē satiekam Natellu no Pēterburgas un Sonju no Norvēģijas. Viņas strādā kopā ar jauniešiem, mēra un griež stingras papīra loksnes. Top pasūtījums, burtnīcas, kas nonāk Valdorfa skolās.

“Kemphilā visi ir līdzvērtīgi, katrs dara to, kas vajadzīgs un noder visiem. Pie mums nonāk jau pieauguši jaunieši . Pēc skolas beigšanas viņu ceļš ved uz sociālās aprūpes iestādi, daļa nokļūst psihiatriskajā slimnīcā. Varbūt tikai daži atgriežas ģimenē, bet arī tur visbiežāk nejūtas noderīgi. Sabiedrība šos cilvēkus izveido par patērētājiem, neviens no viņiem nav radis strādāt. Radinieki atbrauc šeit un brīnās, ka viņu nevarīgais jaunietis tik daudz spēj paveikt,” stāsta Ieva. Rožkalnos jaunieši var nodrošināt sevi ar darbu, ar ēdienu, ģimeniskumu, jūtas pieņemti, viņiem uzticas.

Dzeram tēju pie apaļa saimes galda. Ievai līdzās sēž Mārtiņš. Puisis nedaudz noguris, jo vakar Valmierā centīgi startējis starptautiskajās sporta spēlēs Mēs varam, kurās pulcējas jaunieši ar īpašām vajadzībām. Mārtiņš šeit dzīvo jau četrus gadus, labi saimnieko, palīdz virtuvē, ir ļoti kārtīgs. Ja nebūtu nonācis kemphilā, dzīvotu pansionātā, turklāt slēgtajā nodaļā, jo tika uzskatīts par nevaldāmu.

 

Ritmā, nesteidzīgi

“Mūsu elpošana ir ritmiska tāpat kā pulss, sirdsdarbība. Dzīvošana saskaņā ar dabas ritmiem spēcina ķermeni, dvēseli un garu. Kemphila dzīvē ritms ir ļoti svarīgs, nepieciešams mūsu jauniešiem. Viņiem jāzina, kas un kad notiek. Ja ievēro ritmu un režīmu, jūtas drošībā.

Mums nav televizora, ikdienā neskan mūzika. Daudzi mūsdienu cilvēki grib, lai visu laiku fonā kaut kas skanētu, darbotos televizors, dators. Taču tikai klusumā cilvēks var būt pats ar sevi,” uzsver Ieva.

Tas nenozīmē, ka viņi dzīvo atšķirtībā. Bieži ierodas cilvēki no dažādām pasaules malām, notiek pasākumi. Sestdienas vakarā tiek izrunāts nedēļas laikā notikušais ne tikai Rožkalnos, bet arī Latvijā un citur pasaulē. Viņi muzicē, radoši darbojas, iestudē ludziņas. “Līdzās zemes un kūts darbiem vajadzīga kultūra, māksla. Ja pacel savu dvēseli garīgi, zemes spēki tevi nepaņem par daudz. Mākslai kemphilā ir arī terapeitiska nozīme.”

Ciematā visu izaudzē paši, cik vien tas iespējams. Šoruden necerēti labi padevušies sīpoli un rutki. Ir piecas govis, ko slauc tikai ar rokām. Ieva saka – diez vai kāds terapijas veids var dot to, ko spēj dzīvnieks, kad to kop.

Pienu pārstrādā: sien sieru, gatavo biezpienu, sviestu un jogurtu. Lielisko biezpienu dabū arī vistas, lai būtu vērtīgas olas. Paši gādā malku, darbojas virtuvē. “Sestdienās cepam maizi un klājam īpašu galdu. Svarīgi ne tikai tas, cik veselīgi ēd, bet arī kā to dari. Šodienas skrējienā daudzi ēd mašīnā, pa ceļam, steigā. Es domāju, ka no šādas attieksmes rodas daudzas slimības. Mēs gribam to darīt rimti, baudīt ēdienu nesteidzīgi. Iededzam sveci, noskaitām galda lūgšanu.”

 

Godbijība tīrumā

“Mēs tāpat kā bioloģiskās saimniecības neizmantojam sintētiski ražotus minerālmēslus un pesticīdus, taču uz dabas norisēm raugāmies dziļāk, ievērojot kosmisko ietekmi. Mācāmies saprast, kas ir aiz redzamā, sataustāmā. Lai kā cilvēks gribētu būt varens, viņš nevar pastāvēt bez mijiedarbības ar planētām. Par to runā antroposofija un arī biodinamiskā lauksaimniecība, ko īstenojam.

Laukus apstrādājam, ņemot vērā kosmisko spēku un Zemes enerģijas mijiedarbību, planētu ritmu ietekmi uz augiem un dzīvniekiem. Šādi saimniekojot, zeme var atjaunoties, kļūt spēcīgāka. Raža nav tikai matērija, tas ir arī dzīvīgums, netveramā daļa, kas padara produktu ēšanas vērtu. Ej pie kūts un zemes darba nevis kā patērētājs, bet sadarbības partneris, ar godbijību. Attieksme ir ļoti svarīga,” uzskata Ieva.

Viņai ir sajūta, ka pēdējā laikā daba sadusmojusies uz cilvēku. Vasara bija slapja, ražu grūti novākt. Sāpīgi bija redzēt, kā konvenciālie jeb tradicionālie lauksaimnieki novāktos graudus apsmidzināja ar ķīmiju, lai tie saglabātos. “Padomājiet, kādu maizi visi šoziem ēdīs! Redzu, cik daudzi laukos izmanto ķimikālijas, pat bišu vairs nav. Par laimi, mūsu zemi atdala meža joslas, tikai tā varam glābties.”

Dabai draudzīgas ir arī Rožkalnu ūdens attīrīšanas ietaises. Tā ir dabiska ūdens pašattīrīšanās, dīķu sistēma, kur nonāk visi saimniecības notekūdeņi. Vienuviet sakrājas kanalizācijas biezumi, bet šķidrums plūst tālāk, cauri nākamajam dīķim, kur ir gan granīta šķembas, gan īpaši augi – meldri, kalmes un niedres. Ap to saknēm mitinās baktērijas, kas noārda bioloģiski aktīvas vielas, veicinot ūdens dzīvīgumu. Pēc tam ūdens virpuļo cauri astoņnieka formas kaskādei, ko pasaulē pazīst ar nosaukumu flowform. Tādējādi tas bagātinās ar skābekli un turpina attīrīties. Dabā atpakaļ nonāk pavisam tīrs un dzīvīgs ūdens.

 

Ragi un karaliene govs

Ieva ved mūs skatīt saimniecību. Lūk, tējas namiņš, kur top augu maisījumi, uzlējumi. No garšaugiem, kas izaug īpaši iekoptās dobēs, gatavo piedevu ēdienam – sālim piejauc lupstāju, pētersīli, nātri, raudeni vai mārsilu. Jaunieši paši vāc tējas. Arī pļavā un mežā iešana ir terapija, augs dziedē ar smaržu, spēku.

Kādā kastē salikti govs ragi. Tie vajadzīgi biodinamiskajam preparātam, ar ko bagātina zemi. Ragu preparātu gatavo septembra beigās, Miķeļa dienā – savāc mēslus no govs, kura gaida teļu, tos pilda govs ragos. Tad ierok zemē un atstāj visu ziemu. Govs ragi esot īpašs maņas orgāns, antena, kas spēj piesaistīt kosmiskos spēkus. Pavasarī ragus izrok un no satura gatavo bioloģiski dinamisku izsmidzināmo preparātu. Ņem pavisam nedaudz, apmēram pāris tenisa bumbiņu lielumu, liek mucā ar lietusūdeni un dinamizē, ritmiski maisa. To dara stundu pēc noteiktas sistēmas, turklāt pieslēdzot apziņu.

“Tas ir līdzīgi, kā gatavojot homeopātiskās zāles, – no mazumiņa dabū spēku. Bioloģiski dinamiskie preparāti uzjunda zemē dzīvības procesus, palīdz tiem notikt dinamiskāk. Ragu preparātu smidzina uz tikko apsēta lauka, tas spēcina zemi ar kalciju, palīdz stiprināt augu saknes. Savukārt silīcija preparāts, kas top līdzīgi, vien izmantojot silīcija kristāla pulveri, palīdz stiprināt augu virszemes daļu un nogatavināt augļus. No malas droši vien izskatās jokaini, kad mēs visi sastājamies lauka malā, rokās spaiņi un slotiņas, ejam un tās vicinām, izsmidzinot preparātu.”

Biodinamiskā saimniekošana ietver arī citas atšķirīgas nodarbes. Īpašu spēka veidojumu, piemēram, govs ragā gatavotu preparātu, kombinē ar citu noteikti formētu dabas daļu, piemēram, ozola mizu, pelašķi, nātri. Kompostā liek septiņus augus, un katrs no tiem pārstāv atbilstošu planetāro spēku, planētu.

 

Tikt līdz būtībai

“Artišoks ir liels brīnums, šogad to izaudzējām pirmo reizi,” saka Ieva, kad esam ienākušas siltumnīcā. Augs izskatās kā milzu dadzis ar robainām lapām, to viducī ieriesies zieds – prāvs čiekurs. Interese par artišoku radusies, kad visi kopā lasījuši Gētes pasaku Zaļā čūska un brīnumskaistā lilija, no tās veidoja ludziņu, un jaunieši to iestudēja. Gribējuši saprast, kāpēc Gēte izvēlējās šo augu. Tātad jāzina, kāds tas izskatās dabā. Uzturā lieto ziedu, līdz galam neatvērušos rozeti. To veido cita citai cieši piekļāvušās plēksnītes.

Ieva skaidro, ka šādi arī cilvēks loba sevi pa plēksnītei, kamēr tiek līdz dziļākajai būtībai. “Gēte runā arī par sīpolu un kāpostgalvu, tie veidoti līdzīgi kā artišoks. Tikai šeit dzīvojot, es sapratu, cik nozīmīgi ir tikt līdz dziļākajai jēgai. Man ir pavisam citādi sakārtojušās vērtības. Spēcīgāka kļuvusi sajūta par to, kam ir vērts veltīt savas dzīves laiku.”

 

Graudaugs katrai dienai

Antroposofija skaidro, ka katra no planētām dažādi iedarbojas uz augiem, līdz ar to ietekmē atšķirīgas īpašības. Katru dienu mums ir nepieciešama citāda enerģija, un palīdzēt var dažādas labības kultūras, graudaugi, kam ir liela nozīme dvēseliskajos un garīgajos procesos. Konkrētai nedēļas dienai atbilst kāds planetārais spēks.

Svētdiena – plēkšņu kvieši. To veidols tiecas uz Sauli – pilns pašapziņas. Plēkšņu kvieši panāk izlīdzinājumu starp dažādām orgānu sistēmām. Palīdz sakopot spēkus topošajai nedēļai.

Pirmdiena – rīsi. Saistība ar Mēness spēkiem. Rīsu rosinošais spēks un dzīvīgums kuplina enerģijas, kas nepieciešamas, lai sāktu darba nedēļu.

Otrdiena – mieži. Marsa ietekmē mieži stiprina gribasspēku un sparu. Sniedz dinamisku enerģiju.

Trešdiena – prosa. Merkura ietekmē šā graudauga spēks pozitīvi iedarbojas uz maņu orgāniem, paspilgtina uztveri. Sociāla diena, veicina sasaisti citam ar citu. Rožkalnos notiek visu iemītnieku sapulce.

Ceturtdiena – rudzi. Rudzu zemējošais spēks Jupitera ietekmē stiprina domāšanu. Tā ir stabilitāte. Ciematā no rudziem gan neko īsti negatavo, parasti šajā dienā maltītē ir dārzeņi.

Piektdiena – auzas. Emocionāli rosinošā iedarbība īpaši vajadzīga bērniem. Auzu spēks Veneras ietekmē dod dvēselei un ķermenim spēku un enerģiju, ļauj pamanīt dzīves skaistumu un harmoniju. Auzu putru šeit ēd katru rītu. Graudaugs dod daudz siltuma.

Sestdiena – kukurūza. Lai uzturs būtu daudzveidīgs, tā dod vērtīgu pienesumu. Ar Saturna starpniecību kukurūza palīdz cilvēkam gūt jaunu enerģiju. Ļauj nedēļas notikumu atskatā vieglāk saskatīt kopsakarības.

* Izmantoti arī doktorāta Mārtiņroze interneta materiāli.

 

 

Pievienot komentāru