Ājūrvēda, Netradicionāli

Ājurvēdas ārsts par ūdens likumiem: kādu dzert no rīta, kādā dušā iet; bet nelej karstu uz galvas!

Foto - Laura Grīnvalde

“Lai runātu par ūdeni, vispirms jāsaprot, kas tas ir,” – tāda ir mūsu konsultanta, ājurvēdas eksperta Sohana Viira Singha pārliecība. Viņam ir taisnība – tas liek uz šo šķietami pazīstamo un vienkāršo vielu palūkoties citām acīm un ar tam pienākošos cieņu. Senā medicīnas zinātne uzskatīja ūdeni (Jala) par dzīvību (Jeevanashrayan) ikvienam. Ūdenim piemīt spēja dziedināt dažādas kaites, un arvien biežāk to atzīst arī mūsdienu medicīna.

 

Arī karsts ir vēss

Ja lūkojamies caur ājurvēdas prizmu, pirmām kārtām jānosaka elementa (stihijas) daba. Ūdens daba ir vēsa, bet ne tradicionālajā nozīmē. Respektīvi, vēsa daba ir arī karstam ūdenim. Šis vēsums nozīmē, ka ūdens mums dod sirdsmieru un attīra mūs. “Cilvēka ķermenī ūdens veido aptuveni 70%,” stāsta Sohans. “Arī mūsu brīnumskaistajā pasaulē ūdens veido apmēram 70%: sauszeme ir 30%, pārējais – ūdens. Ūdens ir dzīvības pamatu pamats, bez tā nekas nespēs pastāvēt! Ja kaut kur ir dzīvība, tātad tur ir arī ūdens.” Un, kaut gan par šiem 70% dzirdam ne pirmo reizi, tas tomēr liek aizdomāties.

“Mēs sanskritā ūdeni saucam par Džala (Jala). Džala ir ūdens dievs. Kad norisinājās pasaules radīšana, Džalam tika dots uzdevums palīdzēt cilvēkiem attīrīties un būt priecīgiem. Ķerdamies pie sava pienākuma, Ūdens–Džala teica, ka mēģinās izdarīt visu, kas viņa spēkos, bet, ja cilvēki viņam nesekos, tā būs šo cilvēku, nevis viņa karma.” Par to arī būs šis raksts – kā sadraudzēties ar ūdeni un uzlabot ja ne gluži karmu, tad vismaz pašsajūtu.

Jebkam, kas aug šajā zemē, nepieciešams ūdens. No dzimšanas līdz nāvei. Ūdenim ir daudz izmantošanas iespēju. Caur ūdeni var izdziedināt daudzas slimības. Ūdens mums var būt gan svētība, gan inde, ja to neizmantojam pareizi, brīdina ājurvēdas dakteris. “Ājurvēdas ieskatā ūdens ir šķidrums, kas vislabāk var palīdzēt ķermeni atbrīvot no toksīniem. Ja šim nolūkam pareizi izmanto ūdeni, var pat iztikt bez jebkādām zālēm. Ja ūdeni lieto pareizā veidā un pareizās devās, zarnās, aknās un nierēs nebūs toksīnu, nierakmeņu. Ūdens ir cilvēka draugs un dziednieks.”

Sohans piebilst, ka ūdens būs arī tas, kas pasaules eksistencei pieliks punktu, – kā tas dzīvību aizsāka, tā arī pasauli attīrīs. Pašlaik mēs dzīvojam Kali jugas ērā – cikla pēdējā periodā. Tas gan ir garš, un saskaņā ar vēdisko ciklu skaitīšanu mēs nepiedzīvosim mirkli, kad ūdens Zemi attīrīs no civilizācijas. Bet ne par to šis stāsts.

Pareizi izmantojot ūdeni, mēs varam izvairīties no daudzām slimībām, piemēram, no gremošanas traucējumiem, artrīta un paaugstināta asinsspiediena, varam novērst dusmas, agresivitāti un citus nevēlamus dvēseles stāvokļus. Taču vispirms jāzina, cik daudz ūdens ir mūsu ķermenī. Formula jo vairāk ūdens dzeram, jo labāk, pēc ājurvēdas speciālista domām, nemaz tik pareiza nav. Daži cilvēki nemaz nedrīkst dzert pārāk daudz ūdens, jo tādējādi var tikt pie tūskas, nevis pie slaiduma.

Ķermenī ir pieci elementi – Uguns, Ūdens, Zeme, Gaiss un Ēteris. Šo elementu kombinācijas veido ķermeņa tipu. Atkarībā no ķermeņa tipa ājurvēdas ārsti var noteikt, kā katram cilvēkam jālieto ūdens – cik daudz, kāda veida (gāzēts vai negāzēts), kad un kādā temperatūrā.

 

Citronūdens un duša pirms brokastīm

Pieceļoties no rīta, vajadzētu izdzert divas vai trīs glāzes silta ūdens (ja ir astma, bronhīts, saaukstēšanās, gļotas vai tamlīdzīgi, tam der pievienot nedaudz melnā sāls, melno piparu un mazliet citrona sulas). Var sākt ar pusglāzi, pakāpeniski daudzumu audzējot līdz vēlamajam. Pēc tam ieteicams pastaigāties, kaut vai pa dzīvokli. Pastaigu var aizvietot ar īpašiem vingrojumiem. Ja tādi nav zināmi, labāka ir pastaiga, taču – uzmanību! – ar ļoti vaļīgām (nesasprindzinātām, it kā mīkstām) potītēm un pēdām. Pēc tam vēlama auksta duša (pirms brokastīm), it īpaši, ja ir grūti kontrolējamas emocijas, problēmas ar toksīniem vai paaugstināts asinsspiediens, ko parasti izraisa stress. Hipertonijas gadījumos noder vēsa, pat ļoti auksta duša mugurkaulam. Ājurvēdas speciālisti mēdz izmantot arī ledus potli masāžu – masē ar sainīšiem, kuros ielikts ledus. Tādējādi daudzas kaites cilvēki varot izdziedināt, nelietojot zāles, ietaupot naudu un saudzējot veselību. Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, astma, gļotas, infekcija vai līdzīgas saslimšanas, ieteicams vismaz piecas dienas maziem malciņiem dzert karstu ūdeni ar citronu, melnajiem pipariem un ingveru vai dzert ājurvēdisko tēju. Jau pēc trim dienām jutīsies labāk, sola Sohans. Ja tamlīdzīgu veselības problēmu nav, var ieiet vidēji remdenā vai siltākā dušā.

Uzmanību! Ājurvēdas dakteris iesaka nekad neliet karstu ūdeni uz galvas. Tas traumē nervu sistēmu un kavē asiņu pieplūdi smadzenēm. Sohans piebilst, ka arī fēnu nekādā gadījumā nav ieteicam lietot, jo tas uzkarsē galvu: saskaņā ar ājurvēdu pie galvas drīkst būt silts vai auksts, bet ne karsts.

 

Ēdam neuzdzerot

Piemērotas temperatūras dušā jāiet katru dienu! Pēc dušas ir labi izdzert vienu vai divas glāzes istabas temperatūras ūdens. Jau pēc dažiem mēnešiem nepatīkamās izjūtas pagaisīs un veselība normalizēsies.

Tad ir brokastis. Cilvēki brokastu maltītēs bieži dzer tēju vai kafiju, kas, izrādās, ir ļoti slikti. Nav ieteicams neko dzert 48 minūtes (jā, akurāt tik precīzu laiku nosauc Sohans!) pirms vai pēc ēdienreizēm. Kālab tā? Ēdienu pārstrādā organisma Uguns elements. Kad mēs uzdzeram kumosam, mēs tobrīd darbīgajai ugunij uzlejam ūdeni. Kas notiek, kad ugunij uzlej ūdeni? Vari iedomāties pats! Tā nodziest. Ūdens iespaidā ēdiens nepārstrādājas līdz galam un rada, piemēram, sliktā holesterīna izgulsnējumus. Ja tiešām gribas kaut ko dzert, brokastīm ieteicama svaigi spiesta sula.

Ja jau pieskārāmies ēdienreizēm, piebildīsim, ka arī pusdienās un vakariņās nevajadzētu aizrauties ar ūdeni, kafiju, tēju. Pusdienās var dzert kefīru vai jogurtu. Savukārt īsi pirms miega noder glāze svaiga, karsta piena (var ar kādu kriksīti kardamona, kurkumas vai ingvera – vienu no šīm trim garšvielām). Pulvera pienu gan ne! Aukstu pienu var izmantot, taču ļoti retos gadījumos.

Ūdens attīra ne tikai ķermeni un ādu, bet arī auru, tās enerģiju, mūs nomierinot. Ir grūti būt mierīgam, ja esi tālu no ūdens. Tāpēc cilvēkam ir tendence apmesties tuvāk ūdenim. Lai nomierinātos, pietiek kaut vai ar pastaigu gar jūru. Ļoti svarīgi ir regulāri, pat vairākas reizes dienā aukstā ūdenī noskalot seju, rokas un pēdas. Papildus to var darīt pirms un pēc ēdienreizēm, jo mierīgā ķermenī ēdiens labāk pārstrādājas. Tas var arī palīdzēt līdzsvarot ķermeni pat pēc ātro uzkodu ēšanas. Ievēro – rokas jāmazgā no pirkstu galiem līdz elkoņiem, kājas – no pirkstiem līdz ceļgaliem.

Ja jau ēšanas laikā ūdeni dzert nav ieteicams, kāpēc tad zupas drīkst un pat vajag ēst? Sohans atbild – ūdens prot draudzēties ar citām vielām. Ja vienā litrā piena ieliesi piecus litrus ūdens, tas joprojām būs balts un pienains. Ja ūdens ir ēdiena daļa, sajaukts ar ēdienu, tas problēmas nerada. Zupas ļoti ieteicams ēst vakariņās – sausas un cietas maltītes vietā.

Tieši tāpat arī arbūzā ūdens nav ūdens – tas ir daļa no arbūza. Sohans piebilst, ka arbūzu ieteicams ēst ar melno sāli un melnajiem pipariem, lai vieglāk sagremot sastāvējušos sulu, turklāt nav ieteicams ēst vienlaikus gan arbūzu, gan meloni.

 

Maziem malciņiem un sēdus

Cilvēkiem ir slikts ieradums izdzert visu dzēriena glāzi uzreiz. Sohans iesaka – ūdeni vēlams dzert sēdus un pa malciņam, jo tad šķidrums aizies siekalās, kas, kā zināms, palīdz sadalīt ēdienu. Svarīgi ir sakošļāt katru kumosu vismaz 32 reizes, līdz ar to samazinās darba apjoms gremošanas sistēmai. Ēšanas laikā nav ieteicams darīt neko ko citu. “Dzīvnieki ēdot dara tikai to, bet mēs ejam, runājam, braucam, skatāmies televizoru. Tas traucē gremošanai!” Sohans piebilst, ka ēdiens var aizvietot medikamentus, taču ne katrs ēdiens der visiem ķermeņa tipiem.

Diemžēl mēs paši vairākumā gadījumu nevaram noteikt, kāds ūdens daudzums ir mūsos salīdzinājumā ar ķermenim ieteicamo. Jāpiebilst, ka dažiem cilvēkiem dabiskais ķermeņa apmērs ir lielāks, nekā pierasts uzskatīt par normālo, līdz ar to tas, kas vienā gadījumā tiktu uzskatīts par lieko svaru un tuklumu, citam var būt pavisam normāls izmērs un nekādā veidā neliecina par slimību vai neveselīgu dzīvesveidu. Tāds vienkārši ir konkrētā cilvēka ķermeņa tips! Bieži šādi par sevi domā sievietes. Dažas vingrojot var tikt vaļā no dažiem kilogramiem, bet, kolīdz fiziskās aktivitātes pārtrauc, svars drīz vien atjaunojas. Ļoti iespējams, tas arī ir konkrētā cilvēka ķermeņa normālais svars! Bieži vien apjomīgāki (bet veseli!) ir kaphas tipa cilvēki. Un šāds tips nav slikts – šiem cilvēki ir ļoti laba imūnsistēma, viņi spēj būt daudz mierīgāki, ar lielāku kontroli pār emocijām, priecīgāki, viņiem patīk gulēt un klausīties mūziku.

Izņemot īpašus gadījumus, ne tikai ūdeni, bet arī citus dzērienus nedrīkst dzert tieši no ledusskapja: ķermeņa normālā temperatūra ir 36,6 °C, un asinsrite to cenšas uzturēt, bet, ja iedzer kaut ko aukstu, visa asinsrite fokusējas uz kuņģi un palīdz salto šķidrumu uzsildīt. Tas savukārt rada problēmas visā organismā, jo tobrīd ne visās ķermeņa daļās cirkulācija ir vienāda. Sohans nevienam neiesaka dzert aukstu ūdeni lielās devās. Ja gribas dzert aukstu, vismaz brītiņu paturi malku mutē, lai ūdens uzsiltu.

Visbeidzot – vārītam ūdenim nav pozitīva efekta, no dziednieciska aspekta tas uzskatāms par mirušu, taču, ja ūdens kvalitāte ir šaubīga, protams, labāk to uzvārīt.

 

Ūdens likumi

  • Dzer siltu.
  • Dzer maziem malciņiem.
  • Nedzer ēdienreižu laikā, bet pirms un pēc tām.

 

Ūdens loma piecu elementu saspēlē

Visu dzīvo un nedzīvo veido atomi. Piecu pamatelementu saspēli var izskaidrot, par piemēru ņemot atomu.

  • Ēteris (Aakash) ir telpa, ko aizņem protoni un neitroni, tur rotē arī elektroni.
  • Gaiss (Vayu) pārstāv kustības spēku, ar ko elektroni kustas ap kodolu.
  • Uguns (Agni) pārstāv atoma latento enerģiju, kā arī atbrīvoto enerģiju, kad atoms sašķeļas.
  • Ūdens (Jala) dod saplūsmes spēku, kas ļauj protoniem, neitroniem un elektroniem palikt saiknē.
  • Zeme (Prithvi) ir atoma cietās daļiņas (elektroni, protoni un neitroni).

 

Ūdens organismā ājurvēdas skatījumā

Jala (ūdens) ir šķidrs, lipīgs, vēss, mīksts, kompakts, smags un mitrs pēc dabas. Ūdens veido ķermeņa šķidrumus – urīnu, plazmu, limfu – un ir lielākā daļa no ķermeņa svara. Ķermeņa šķidrumi plūst starp šūnām un caur asinsvadiem, pārnēsājot barības vielas, atkritumus un hormonus.

Ūdens pārstāv garšas uztveri, un tā maņu orgāns ir mēle. Asociētais orgāns ir ģenitālijas, kam cieša saistība ar mēles funkcijām. Bez ūdens ne mēle, ne ģenitālijas nespēj veiksmīgi darboties. Ar ūdens enerģiju saistītā čakra svadhistana atrodas ģenitāliju apvidū.

 

ajurveda

 

Mūsu eksperts: ājurvēdas ārsts Sohans Viirs Singhs

 

 

 

 

 

 

 

logo-36

4 Komentāri

  1. “Visbeidzot – vārītam ūdenim nav pozitīva efekta, no dziednieciska aspekta tas uzskatāms par mirušu, ”
    Par šo gan varētu padiskutēt. No sen seniem laikiem mūsu ziemeļu tautu senči ir dzēruši karstas tējas no dažādām zālītēm un augiem. Un bieži vien ārstnieciskos nolūkos. Un arī šobrīd šī tradīcija ir un labi palīdz. Tākā visu cieņu god. Singham, bet……..

Pievienot komentāru