Ārstēšana, Sāpes

Septiņus gadus sāp galva? Visdrīzāk, nekas bīstams

Foto - Shutterstock

Sāp galva. Teikums, kuru daži pasaka vien pāris reižu dzīvē, bet citiem tas ir kā mūžīgais pavadonis. Galvassāpes var liecināt gan par dažām slimībām, gan būt kā atsevišķa saslimšana – migrēna.

Ne visas galvassāpes ir bīstamas

Ja galva iesāpas vienreiz, nebūtu pārlieku jāuztraucas. Varbūt šodien lāgā neesat ēdis, varbūt miega bijis par maz vai par ilgu gulējāt, par maz uzņēmāt šķidrumu, sastresojāties, iedzērāt lieku glāzi vīna un tamlīdzīgi.

“Vācijā veikts pētījums, kas parādījis – galvassāpes visbiežāk moka pirmdienās, un tas saistīts ar brīvdienu dzīvesveidu, kurā bijis par daudz alkohola kopā ar desiņām,” pasmaida neiroloģe un sāpju ārste, veselības centra Vivendi Galvassāpju centra vadītāja Daina Jēgere.

Galva bieži mēdz sāpēt, ja ir muskuļu savilkums skaustā, tautā to dēvē par osteohondrozi. Kakla muskuļi ir stīvi, sāpīgi, sāpes atbalsojas arī galvā. Risinājums gan ir vienkāršs – jāvingro.

Sekundārās galvassāpes var būt kādas citas kaites sekas, piemēram, ja ir izdegšanas sindroms, deguna blakusdobumu iekaisums, augsts vai zems asinsspiediens, depresija, somatoforma veģetatīva disfunkcija, hroniskā noguruma sindroms, asinsspiediena izmaiņas. Turklāt vienam cilvēkam var būt vairākas kaites, kas izsauc galvas sāpēšanu. Piemēram, ir gan savilkti kakla muskuļi, gan augsts asinsspiediens.

“Ja atnāk un saka: dakter, man jau septiņus gadus sāp galva, tad es kā ārste esmu mierīgāka, jo tā diez vai būs slikta kaite. Visticamāk, tās ir saspringuma tipa galvassāpes, kas skaitās labdabīgas. Taču ir gadījumi, kad uztraukumam ir pamats. Galvassāpes var būt kā brīdinājuma simptoms, kas liecina par kādu ļoti nopietnu kaiti, piemēram, asinsizplūdumu smadzenēs, insultu, kādu iekaisīgu smadzeņu slimību, arī audzēju,” uzsver Daina Jēgere.

Nereti galva sāk sāpēt pēc tā dēvētās pātagas cirtiena traumas. Tas notiek, piemēram, braucot mašīnā, kad tās aizmugurē ietriecas cita automašīna, – cilvēks piedzīvo tādu kā īsu un asu rāvienu. Avārijā neviens necieš, netiek ievainots, viss beidzas laimīgi. Taču nākamajā dienā nez kādēļ sāp galva. Rāvienā, kas ir spēcīgs kā pātagas cirtiens, tiek stipri parautas saites starp skriemeļiem, no tā cieš arī smadzeņu apvalki, muguras smadzenes, nervi un citas smalkas organisma struktūras. Šādu traumu mēdz piedzīvot arī bērni, viens otru paraujot vai lecot tālumā no viena objekta uz otru.

Steigšus pie ārsta!

* Noteikti jāvaicā padoms ārstam, ja nekad nav sāpējusi galva, bet nu piepeši sāpes nomoka tik ļoti, ka nav iespējams izturēt.
* Jāsāk uztraukties arī tad, ja galva sāp ilgstoši un bieži, piemēram, katru otro dienu, turklāt šādi notiek jau vairāk nekā mēnesi.
* Ja sāp tikai naktīs, tas var liecināt, ka kaut kāda iemesla dēļ smadzeņu šķidruma spiediens ir palielināts. Steigšus pie ārsta! Dakteris noskaidros cēloni.
* Uztraukumam ir pamats, ja galvassāpes pavada samaņas zuduma epizodes. Arī tad, ja ir apjukuma mirkļi, – radinieki pamana, ka tuvinieks brīžiem kļūst tāds kā apjucis, zūd orientācija, turklāt žēlojas par galvassāpēm.
* Nav lāgā, ja galva ļoti intensīvi sāp tikai vienā pusē, piemēram, aiz acs vai deniņos. Cilvēks mēdz atmest ar roku – ak, man jau augsts asinsspiediens. Taču der aizdomāties – kāpēc sāp tikai vienā pusē? Tas var būt nopietns simptoms, tāpēc jādodas pie ārsta.

Ja nu tomēr migrēna?

“Bieži cilvēks atnāk un saka: man ir migrēna. Tomēr jāsaprot, ka ne visas galvassāpes ir migrēna,” uzsver Daina Jēgere.

Migrēna ir galvassāpju slimība, neiroloģiska saslimšana. Tā notiek lēkmjveidīgi, biežāk sāp viena galvas puse, galvassāpes ir tik spēcīgas, ka cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt un dzīvot. Sāpes var parādīties jebkurā galvas vietā, var būt pulsējošas, un tās var pastiprināties kustoties.

Lēkmju regularitāte atšķiras – vieniem tā var būt reizi vai divas gadā, citiem uznāk pat vairākas reizes nedēļā. Lēkme var ilgt, sākot no dažām stundām līdz pat divām trim dienām. Sāpēm var pievienoties arī slikta dūša, vemšana. Pastiprinās jutība pret gaismu un trokšņiem, turklāt tas var saasināt sāpes.

Agrāk domāja, ka migrēna rodas asinsvadu aplamas sašaurināšanās dēļ, bet tagad izpētīts, ka tā saistīta ar traucējumiem tajās galvas smadzeņu daļās, kas atbildīgas par sāpju un citu sajūtu veidošanos. Tas ir diezgan komplicēts mehānisms, sāpju izraisīšanā piedalās centrālā nervu sistēma, trijzaru nervs un pakauša nervs.

 

Visu rakstu lasiet žurnāla “36,6°C” tematiskajā pielikumā “Pretsāpju Ceļvedis”!

logo-36

Pievienot komentāru