Ārstēšana, Veselības politika

Čakšai e-veselība ir “smags mantojums”

Anda Čakša. LETA

E-veselības sistēma ir “smags mantojums”, bet mēs darām visu, lai sistēma kļūtu arvien labāka, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc viņas vārdiem, e-veselības sistēmas ieviešana ir bijis “smags mantojums”, jo to bija grūti ieviest un panākt, ka tā strādā, turklāt bija jārēķinās ar to, ka 21.gadsimtā bez IT sistēmām nevar dzīvot, jo nepieciešams nodrošināt caurspīdīgumu un sabiedrības pieprasīto atskaitīšanos par finansējuma izlietošanu.

Čakša uzskata, ka jebkuru jautājumu, tostarp par e-veselību, var pagriez tā, ka kaut kas nav labi, kā arī vienmēr var ieņemt dažādas pozīcijas, tomēr viņa ir pārliecināta, ka ar e-veselības sistēmu jāsāk strādāt, kā iecerēts no nākamā gada 1.janvāra.

Uz pārmetumiem par to, ka e-veselībā nav pieejas māsām, kā arī rezidenti nevar izrakstīt receptes, ministre norādīja, ka gan medicīnas māsas, gan rezidenti tiek klāt e-veselības sistēmai, tomēr jautājums ir par šo mediķu tiesībām, proti, ko viņi e-veselības sistēmā var darīt.

“Mēs no vienas puses sakām, ka lēmumu pieņem ārsts un darīt var tikai ārsts, bet no otras puses sakām, kāpēc viņi to nevar darīt sistēmā. Bet sistēma patlaban ir izveidota pēc tā, kādi ir likumi un tiesību akti,” norādīja ministre, vienlaikus piebilstot, ka e-veselības sistēmā nav nekādas novirzes no tā, kā tas ir likumos.

Pēc ministres paustā, ir “mazliet jocīgi”, ka nepārtraukti tiek runāts par to, ka e-veselībā nav tā, kas normatīvos nemaz nav paredzēts. “Ja viņš [rezidents] ir reģistrēts kā, piemēram, stažieris, viss ir atkarīgs no viņa lomas. Datorsistēma prasa cilvēka lomu, un jebkuram nepiešķir šo lomu. Ja jaunais ārsts ir reģistrēts Veselības Inspekcijā un visi reģistri viņu atpazīt, viņš var visu to darīt. Runa ir par lomu,” skaidroja Čakša.

Vienlaikus viņa norādīja, ka, uzklausot ārstus, rezidentus un augstskolu pārstāvjus, patlaban e-veselības sistēmas ieviešanas trešajai kārtai pievienoti uzlabojumi sistēmas piekļuvei gan rezidentiem, gan māsām.

Kā ziņots, e-veselības sistēmā rezidenti nevar izrakstīt receptes, kā rezultātā nespēj ārstēt savus pacietus, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš norādīja, ka visvairāk no šī lieguma rezidentiem strādāt ar sistēmu cieš slimnīcas, kurās rezidenti galvenokārt strādā, turklāt nereti brīvdienās, sestdienās un svētdienās lielākais darbs slimnīcā gulstas tieši uz rezidentu pleciem. Ārsti šajā laikā nestrādā, taču, tā kā rezidents nedrīkst izrakstīt recepti, viņam savs pacients jāpalaiž mājās bez ārstēšanas.

Kā ziņots, patlaban e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām ir brīvprātīga. Darbnespējas lapas un kompensējamo zāļu receptes var izrakstīt gan elektroniski, gan uz papīra veidlapām. Obligāta e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības personām un farmaceitiem ir jāsāk no nākamā gada 1.janvāra.

4 Komentāri

  1. Izdomāju ko valdība varētu vēl ieviest obligātu sakarā ar medicīnu ! Iekasēs par pakalpojumu asins nodošanu un pēčāk no lielākā daļa cilvēku vēl soda naudu iekasēt ,pāris soteļus !! Tehniski var ieviest , viss likumīgi !

  2. Ne tikai e-veselība,bet arī e-vielas ietekmē mūsu veselību,bet par tām,tostarp arī veselībai kaitīgām un pat kancerogenām,VM ir pilnībā aizmirsusi! Kaut vai par sintētiskajām pārtikas krāsvielām,kuras ir visās šajās zilajās,zaļajās,brūnajās,dzeltenajās,sarkanajās,baltajās,violētajās un oranžajās zāļu tabletēs! No kā tad sastāv šādas krāsvielas? Piemēram,brūnais FK (E-153) sastāv no nātrija 4-(2,4-diamino-m-fenilazo)benzolsulfonāta[I].nātrija 4-(4,5-diamino-m-tolilazo)benzolsulfonāta [II] utt. Taču daudz būtiskāk ir,ka šajā pārtikas krāsvielā dīkst būt-
    Arsēns- ne vairāk kā 1mg/kg;
    Svins- ne vairāk kā 10mg/kg;
    Dzīvsudrabs-ne vairāk kā 1mg/kg;
    Kadmijs- ne vairāk kā 40mg/kg.
    Jautājums: Kāpēc mums piespiedu kārtā ir jāuzņem regulāri šie veselībai īpaši bīstamie svins,arsēns un dzīvsudrabs,par kuru klātbūtni pārtikas krāsvielās,uz pārtikas produkta iesaiņojuma netiek pat minēts? Varbūt veselības ministre to paskaidros?

  3. No Latvijā atļautajām pārtikas krāsvielām.E-102,tartrazīns ir pieskaitīta bīstamām pārtikas’piedevām un aizliegta Austrijā,Somijā,Norvēģijā,bet tās izmantošana ierobežota Zviedrijā un Vācijā;E-104,hinolīna dzeltenais-aizliegta Norvēģijā,ASV,Japānā;E-110,saulrieta dzeltenais FCF-aizliegta Lielbritānijā,Somijā,Norvēģijā;E-120,košenils,karmīnskābe,karmīni-aizliegta ASV;E-123,amarants-atzīta par ļoti bīstamu un aizliegta Zviedrijā,Norvēģijā,Austrijā,ASV un Japānā;E-127,eritrozīns-aizliegta Norvēģijā;E-128,sarkanais 2G-aizliegta Vācijā,Austrijā,Šveicē,Beļģijā,Dānijā,ASV,Japānā,Jaunzēlandē,bet kā ierobežoti izmantojama atļauta Lielbritānijā;E-131,patentzilais V-atzīta par kancerogenu un aizliegta Norvēģijā,ASV,Japānā,Jaunzēlandē;E-132,indigotīns-aizliegta Norvēģijā;E-133,briljantzilais FCF-aizliegta Vācijā,Austrijā,Šveicē,Francijā,Beļģijā,Zviedrijā,Norvēģijā;E-142,zaļais -S-aizliegta kā kancerogena Zviedrijā,Norvēģijā,ASV,Kanādā;E-151,briljanta melnais BN,melnais PN-aizliegta Francijā,Beļģijā,Vācijā,Austrijā,Šveicē,Dānijā,Norvēģijā;E-153,augogle-aizliegta ASV;E-154,brūnais FK-aizliegta Austrijā,Šveicē,ASV,Japānā,Austrālijā,Jaunzēlandē.
    Un tās ir tikai pārtikas krāsvielas! Bet ir jau vēl,bez krāsvielām arī konservanti un krāsas nostiprinātāji vienlaikus-kālija nitrīts (E-249),nātrija nitrīts (E-250),nštrija nitrāts (E-251),kālija nitrāts (E-252),ledus etiķskābe (E-260),skābuma regulētāji,mitrumuzturētāji,stabilizētāji,putu veidotāji un dzēsēji,sinergisti,emulgatori,sekvestranti,skābuma regulētāji,biezinātāji,recinātāji,saldinātāji,cietinātāji,apjoma palielinātāji,miltu apstrādes vielas,nesējvielas,pretsalipes vielas,glazētājvielas,garšas pastiprinātāji un uzlabotāji-visa Mendeļējeva tabula-sākot no sērskābes,sālsskābes,adipinskābes,benzoskābes,etiķskābes,propionskābes,borskābes,fumārskābes,algīnskābes un citām,mums ļoti nepieciešamajām skābēm un ksantāna,želena,tara.karaja u.c.sveķiem līdz pat mūsu dzīvības uzturēšanai tik vajadzīgajām-šellakai,plastmasām-polioksietilēna stearātamcelulozes pulverim,oksidētiem polietilēna sveķiem,polivinilpirolidonam un polivinilpolipirolinonam! Vēders taču nav grāmata! Tādēļ jau arī nav jābrīnās,ka katru gadu ar vēzi saslimst ap 50 bērnu!

  4. Salīdzinājumā ar pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentu ar tikai septiņpadsmit darbiniekiem un šodienas Igaunijas,Somijas,Zviedrijas,Norvēģijas,Islandes,Īrijas,Nīderlandes,Vācijas,Polijas,Ungārijas,Horvātijas un Grieķijas Sociālo pakalpojumu(sociālās drošības)un veselības ministrijām,pārāk smaga mazās un nabadzīgās Latvijas nodokļu maksātājiem ir pati milzīgā Veselības ministrija ar vairāk nekā 300 ierēdņiem,kuru skaits tagad tiek vēl papildināts ar slimnīcu padomēm,laikā,kad naudas nepietiek pat pienācīgam mediķu atalgojumam un virsstundu apmaksai.

Pievienot komentāru