Psiholoģija, Stress un depresija

Stresa barometrs – rokraksts. Eksperte analizē izdegšanas riskam pakļauto profesiju pārstāvju rakstīto

Foto - Shutterstock

Pēc rokraksta iespējams noteikt ne tikai mūsu personības iezīmes, talantus un profesionālās spējas, bet arī atklāt veselības problēmas, iekšējo spriedzi un emocionālo izsīkumu. Šie spriedumi balstīti psiholoģijā, jo mūsu roku taču vada galvas smadzenes. Tomēr pilnīgi visu grafoloģija nespēj – analizējot rokrakstu, nevar noskaidrot tā īpašnieka vecumu vai dzimumu.

 

Mainīgais un nemainīgais

Rokraksts ataino gan cilvēka emocionālo stāvokli rakstīšanas brīdī, gan pamata rakstura īpašības, gan dažādas nianses.

“Ikvienam no mums piemīt milzīgs daudzums emociju un īpašību, kas dažās situācijās var izpausties, bet citās – nē, piemēram, stresa brīdī pēkšņi parādās agresija, kas parastos apstākļos mums nav raksturīga, vai arī darbā esam mierīgi un līdzsvaroti, bet mājās – despotiski. Cilvēks ir ļoti mainīga būtne, un to visu var redzēt rokrakstā,” atklāj Anita Millere.

Vai tiešām rokraksts ir tik mainīgs? Kā tad mēs atpazīstam sev tuvu cilvēku vai paziņu rakstīto?

“Rokrakstam tiešām ir mainīgā daļa, kas liecina par rakstītāja emocijām tajā brīdī. Burtu platums, augstums, slīpums var mainīties pat vairākas reizes dienā. Taču ir arī nemainīga burtu struktūra, ko izmanto rokrakstu ekspertīzē, lai noskaidrotu, vai paraksts ir īsts vai viltots. To nosaka nervu impulsu raksts, un tas katram cilvēkam ir unikāls, to nevar atdarināt,” viņa skaidro.

Rokrakstu analīzē grafoloģe balstās uz burta struktūru – kā tas tiek veidots, savienots ar citiem, jo vienu un to pašu burtu var rakstīt ļoti atšķirīgi. Piemēram, burts a var būt gan apaļš, gan plakans, ar kājiņu uz augšu vai uz leju. Tas viss zinošam grafologam rada skaidru priekšstatu par cilvēku, kurš to rakstījis, par viņa raksturu, to, kāds viņš ir personīgajā un darba dzīvē.

Lai arī pēc rokraksta nevar uzzināt rakstītāja dzimumu, taču var redzēt, vai viņam ir sievišķīgs vai vīrišķīgs raksturs, vai viņu vairāk interesē karjeras veidošana, ģimene vai materiālās vērtības.

 

Darba devēja špikeris

Vai pēc rokraksta var spriest arī par cilvēka profesiju? “Var pateikt, kas ir rakstītāja stiprā puse: prāts, organizēšana vai sakārtošana. Var noskaidrot, vai viņam labāk atrasties sociālajā vidē – tikties un runāt ar cilvēkiem, vai būt individuālā darba darītājam un strādāt mājās. Piemēram, ja cilvēka stiprā puse ir spēja koncentrēt uzmanību uz sīkām detaļām, strādājot profesijā, kas saistīta ar saskarsmi, komunikāciju, viņš zaudē savas labā īpašības,” atklāj grafoloģe.

Ne jau velti Kanādā, ASV un citas pasaules valstīs darba devēji rokraksta analīzi izmanto personāla atlasē, lai veidotu profesionāļu komandas. Tas palīdz noteikt, vai šim cilvēkam ir piemērots darbs komandā vai labāk individuāls, vai viņš ir līderis vai izpildītājs, vai darbiniekam nedraud izdegšanas sindroms. Anita Millere arī Latvijā sastapusi uzņēmējus un personāla vadības speciālistus, kuriem interesē grafoloģija un kuri mācās rokrakstu analīzi. “Tas ir tāpat, kā mācīties svešvalodu. To var apgūt jebkurš, kurš vēlas izmantot to darbā, lai labāk izprastu personālu un klientus vai arī lietotu personīgām vajadzībām.”

Grafoloģijas zināšanas ievērojami atvieglo psihologa darbu arī viņai pašai, jo nevajag tik daudz laika, lai saprastu, kas notiek cilvēka dvēselē.

 

Stresa burtiņmācība

“Rokrakstā ļoti labi var saskatīt gan spriedzi un psiholoģisku nogurumu, gan to, ka cilvēks apzināti vai neapzināti dara pāri savai veselībai. Svarīgi arī zināt, cik ilgi rokrakstā ir šādas izmaiņas, jo tas ļauj spriest par spriedzes ilgumu. Varbūt tā ir tikai rakstīšanas brīdī, bet varbūt jau vairākus mēnešus,” stāsta grafoloģe.

Rokraksta analīze ļauj pamanīt arī psihiskas saslimšanas, piemēram, šizofrēniju un depresiju. Ne jau velti savos pirmsākumos grafoloģija kā zinātnes nozare attīstījās Vācijas psihiatriskajās klīnikās.

* Uz to, ka rakstītājs izjūt stresu, norāda punkti un komati. Latviešu valoda šajā ziņā ir ļoti pateicīga, jo tajā punkts kalpo ne tikai kā pieturzīme, bet arī dažu burtu sastāvdaļa, turklāt tie tekstā bieži atkārtojas.

“Tas, kā cilvēks liek šo punktu, parāda, cik augsts ir viņa stresa līmenis. Par to liecina arī tendence likt ļoti spēcīgus komatus, turklāt nevis tieši aiz vārda, bet starp diviem vārdiem. Jāraugās arī, cik platas atstarpes ir starp burtiem un vārdiem. Tad pievēršu uzmanību teksta virzienam un burtu slīpumam – vai rindkopai ir tieksme slīdēt uz leju vai kāpt augšup, vai burti tiek saspiesti vai plašāk veidoti. Visbeidzot analizēju teksta augšējo zonu, cik augsti tiek rakstīti burti ar kājiņām uz augšu – l, t, b, d,” skaidro Anita Millere.

* Rokraksts uzskatāmi parāda arī stresa ietekmi, vai cilvēks paradis savas negatīvās emocijas norīt vai ļauj tām izlauzties. Visgrūtāk klājas pirmajiem, jo viņi stresa ietekmē ātrāk nobrūk. Darbadienas beigās rokrakstā parādās izmaiņas, kas liecina par nogurumu, bet pūcēm – arī agrās rīta stundās.

* Uz izdegšanas sindromu norāda vairāku burtu rakstība. Piemēram, burta t šķērssvītras novietojums var liecināt par cilvēka pašnovērtējumu. Ja tā vilkta zemu, rakstītājs nav pašapzinīgs, ja tuvu burta galam – pašvērtējums ir pārāk augsts.

* Agresija var parādīties tiešā veidā burtu j, g, p un f apakšējā zonā, gan netieši – burtu a, c, d, o, e, s rakstībā.

A un o rakstība visprecīzāk parāda, cik daudz spriedzes uzkrājies; d un b ovāli liecina par attieksmi pret sevi pašu, burta f veidols ļauj spriest par profesionālo vidi un komunikāciju, bet e – par spēju klausīties. Īsāk sakot, katram burtam ir savs stāsts,” teic grafoloģe.

 

Palīdz grafoterapija

Ar grafoloģijas apakšnozares – grafoterapijas – starpniecību iespējams mainīt kādu, ikdienā traucējošu rakstura iezīmi vai emocionālo stāvokli, piemēram, depresīvu noskaņojumu, arī celt pašapziņu vai uzlabot atmiņu. Ar to iespējams cīnīties arī pret stresu un profesionālo izdegšanu. “Grafoterapija pēc būtības ir meditācijas veids. Piecpadsmit minūtes savu uzmanību koncentrē uz to, lai veidotu noteiktus burtus tieši tā, kā to ieteicis grafoterapeits, domājot par īpašību, ko sevī vēlaties mainīt. Lai gan ieradums veidojas 21 dienas laikā, tas jānostiprina, tādēļ grūtais darbs ar sevi ilgst vismaz pusotra vai divus mēnešus,” skaidro Anita Millere.

Viņa uzskata – kad izdegšanas sindroms jau ir spilgti izteikts, ar grafoterapiju vien nepietiek, papildus vajag vēl kaut ko: jogas nodarbības, meditāciju, sportiskas aktivitātes vai vienkārši vairāk laika atvēlēt tieši sev.

 

 

Rokraksta analīze var palīdzēt

Mēs intervējam četrus cilvēkus, kuru profesijas visvairāk pakļautas izdegšanas riskam: sociālo darbinieku, skolotāju, surdotulku un ugunsdzēsēju glābēju. Lūdzam katram no viņiem ar roku uzrakstīt nelielu teksta fragmentu. Rokraksta paraugus anonīmi analizē grafoloģe Anita Millere. Šāda analīze var palīdzēt noteikt stresa līmeni, ļaut laikus pamanīt emocionālo nogurumu un iespējamo izdegšanas sindroma tuvošanos. Lūk, ko grafoloģe uzzināja!

 

pirmaisrokrPirmais rokraksta paraugs

Intelektuāli attīstīta, zinoša, gudra un spēcīga personība, kas prot pieņemt patstāvīgus lēmumus, bet emocijas pieradusi paturēt sevī. Šim cilvēkam ļoti patīk kvalitatīva, saturīga atpūta, kura gluži kā labs vīns atstāj pēcgaršu, – ir ko atcerēties, pārdomāt.

Pašapziņas līmenis nestabils, tādēļ jāpadomā par tā celšanu. Stresa līmenis ir diezgan augsts, lai gan nav sasniegta kritiskā robeža, tādēļ jāpievērš lielāka uzmanība pašsajūtai. Jūtams psiholoģisks nogurums, šaubas par savu profesionālo darbību. Pārāk daudz dara citu labā, tādēļ jāiemācās pateikt nē. Piemīt labas, bet neapzinātas manipulatora prasmes. Tas varētu būt labs instruments, lai izvairītos no stresa darbā.

Spītīgs un ietiepīgs, grūti ieklausīties citu cilvēku viedoklī, īpaši par sevi. Ļoti tiešs, ass vārdos, reizēm negribot var otru aizvainot. Tomēr spējīgs arī uz kompromisiem. Neprot strīdēties, tādēļ cenšas no tā izvairīties. Labsirdīgs, spēj piedot. Visticamāk, ikdienā strādā ar cilvēkiem, profesionālajā darbībā iznāk daudz runāt, tomēr nav pļāpīgs.

 

2rokrakstsOtrais rokraksta paraugs

Ļoti patstāvīga, radoša, šarmanta persona, piemīt līdera īpašības, prot iedvesmot citus. Tolerants, cenšas nevienu neaizvainot, taču ne vienmēr tas izdodas. Enerģisks, prāts strādā zibenīgi, bet visas domas vērstas nākotnē, aizmirstot izbaudīt šo mirkli.

Palīdz citiem cilvēkiem, novērtējot viņus objektīvāk nekā sevi, atstāj sevi novārtā. Ļoti daudz emociju patur sevī, tādēļ būtu labi atrast kādu, kam uzticēties un izrunāties no sirds. Patīk justies novērtētam, lai viņu uzslavē, uzmundrina, tas vairāk izpaužas personīgajā dzīvē, draugu lokā. Jūtams neliels psiholoģisks nogurums, taču piemīt spēja sevi motivēt, uzmundrināt.

 

3rokrakstsTrešais rokraksta paraugs

Stipra, labsirdīga, apņēmīga persona, par visiem gādā un rūpējas, it īpaši ģimenē.

Jūtama iekšēja sevis vainošana, paškritika. Pašapziņa reizēm pārāk augsta, citkārt – zema. Patīk visu sakārtot, izpētīt, ja kaut ko nezina, nebaidās lūgt padomu citiem. Spēcīgi attīstīts prāts, loģiskā domāšana, labprāt mācās arī ko jaunu.

Piemīt labas komunikācijas spējas, viegli atrod kopīgu valodu ar citiem, spēj iejusties jebkurā vidē un kolektīvā. Jūtams entuziasms, spēja aizraut citus. Ātri iesvilstas dusmās un tikpat ātri nomierinās. Cenšas dusmas ilgstoši neturēt sevī.

Apdomīgi pieņem lēmumus, cenšas visu darīt ar prātu. Svarīgi, lai viņa darbu pienācīgi novērtētu materiāli. Sasniegts augsts stresa līmenis, ko pagaidām vēl spēj savaldīt. Jūtama iekšēja spriedze, kam neļauj izlauzties uz āru. Steidzami jāatrod veids, kā no tās atbrīvoties. Vairāk jādomā par sevi, jāpalīdz pašam sev.

 

4rokrakstsCeturtais rokraksta paraugs

Samērā izteikts izdegšanas sindroms. Stresu pārsvarā rada sev izvirzītie profesionālie mērķi un uzdevumi. Mēdz sevi kritizēt, reizēm izdara pārsteidzīgus secinājumus. Jūtama vēlme pēc pārmaiņām darba vidē. Izsakās ļoti tieši, tādēļ, pašam negribot, iznāk aizvainot apkārtējos. Taču var būt arī sirsnīgs, izpalīdzīgs un līdzjūtīgs. Kopumā lojāls, godīgs, ar labu humora izjūtu.

Pārsvarā visu patur sevī, ikdienā ar visām grūtībām cenšas tikt galā patstāvīgi. Augsta atbildības izjūta.

Iesaku steidzami mazināt stresa līmeni. Neizgāzt sakrājušās emocijas – agresiju, dusmas, ko radījis stress darbā, uz sev tuvajiem cilvēkiem. Nebaidīties lūgt palīdzību un atrast kādu, ar ko atklāti izrunāties par emocijām, domām, iecerēm, pat tām, no kurām pašam reizēm ir kauns.

 

logo-36

Pievienot komentāru