Pāris, Psiholoģija

Viņai 25, viņam – 50. Vai tas ir normāli?

Foto no Shutterstock.com

Dzeltenā prese lasītājus ik pa laikam pārsteidz ar jaunu vēsti par kāda gados vecāka vīrieša un jaunas meitenes laulībām. Retāk, bet šad un tad lasām arī, ka sieviete brieduma gados apņēmusi 10–15 gadus jaunāku vīru. Kā attiecības starp partneriem ar lielu gadu starpību vērtē speciālisti – psihologs un seksologs?

Partnerī atrod vecāku

Psihoterapeite, psiholoģijas maģistre Inese Putniece uzsver – nav tā, ka cilvēce mūsdienās šajā ziņā piedzīvo kaut ko ekstraordināru. Pāri ar lielu gadu starpību ir pastāvējuši arī senos laikos. Ja kara vai slimības dēļ dzīvesbiedrs gāja bojā, viņa vietā bieži vien nāca daudz jaunāks partneris.

Tiesa, analītiskās teorijas pierāda, ka attiecībās, kurās starp partneriem ir liela gadu starpība, pastāv kaut kas insectozs, proti, jauna sieviete attiecībās ar vecāku vīrieti cenšas kompensēt to, kā pietrūcis attiecībās ar tēvu, tēvs – ar meitu, bet jauns vīrietis attiecībās ar daudz vecāku sievieti meklē māti, un māte – dēlu. Savā vecāku ģimenē šie cilvēki, iespējams, ir pārdzīvojuši ne mazums smagu brīžu: alkoholismu, fizisku, emocionālu vardarbību, izmisumu un bezpalīdzību. Zēnam var būt bijusi nepieejama, emocionāli auksta māte, kura rīkojusies emocionāli vai fiziski vardarbīgi, līdz ar to zēna apziņā izkropļojot attiecību modeli. Jaunākais partneris pieķeras vecākajam cerībā, ka tas radīs stabilitāti un kompensēs negatīvo pagātnes pieredzi.

Nevar gan apgalvot, ka attiecības ar pretējo dzimumu šiem cilvēkiem vienmēr būs īslaicīgas, nelaimīgas un balstīsies uz savstarpēju izmantošanu, tomēr, domājot par šādu attiecību modeli, rodas daudz jautājumu – uz kāda pamata tās balstās, cik tās ir patiesas?

Ja vīrietis ir daudz vecāks, bet sieviete, iespējams, viņa bērnu vecumā, bieži vien kopābūšana balstās finansiālajā aspektā, jo vīrietis ap 40–50 gadu vecumu noteikti ir paspējis iegūt izglītību, kļuvis finansiāli stabilāks un labāk nodrošināts. Jaunai sievietei, sākot dzīvi, protams, nekā tāda nav, bet tas nenozīmē, ka viņai to visu – labas drēbes, kosmētiku, teātra apmeklējumus, ceļojumus – negribas.

Aprēķins vai jūtas?

Starp partneriem ar lielu gadu starpību noteikti pastāv kaut kādas jūtas, taču ir arī jautājums – kurš no abiem partneriem jūt vairāk? Negribētos apgalvot, ka pāra vecākā daļa – vienalga, vai tas ir vīrietis vai sieviete – ir tas nabadziņš, kuru jaunākais partneris ir nocopējis un izmanto. Ārzemēs pastāvot pat klubi, kuros jaunas meitenes apmāca, lai viņas, grozoties vecāku, turīgu vīriešu aprindās, spētu piesaistīt viņu interesi. Arī vecākais partneris var būt ieinteresēts veidot attiecības ar jaunāku partneri, lai varētu, iespējams, lepoties ar savu divas reizes jaunāko draugu vai draudzeni vai laulāto un izstādīt sabiedrības apskatei gluži kā medaljonu. Turklāt šādi rīkojas ne tikai vīrieši, bet arī sievietes, demonstrējot – re, cik es vēl forša!

Nenoliedzami, arī attiecībās ar lielu gadu starpību jaunākais partneris pret vecāko dzīvesbiedru var izjust patiesas, siltas jūtas. To var saukt par mīlestību, jo mēs katrs šajā vārdā ietilpinām kaut ko citu. Tomēr tad jūtas nenoliedzami ir iekrāsotas ar jau minēto incestozo momentu. Šādās attiecībās nav retums, ka viens partneris otru izmanto. Krīžu centros nereti nonāk sievietes bez izglītības, bez ienākumiem, kuras bijušas vecāku, bet turīgu vīru dzīvesbiedres. Viņas bijušas atkarīgas no saviem vīriem un pakļautas emocionālai un ekonomiskai vardarbībai. Šīs sievietes ir dabūjušas zelta būrīti, par ko sapņojušas, bet emocionālā ziņā guvušas ļoti traumējošu pieredzi. Tas pats skāris arī ne vienu vien vīrieti.

Jāpatur arī prātā, ka mēs, cilvēki, esam bioloģiski determinētas būtnes. Jaunāks cilvēks, var teikt, nodrošina sugas pēctecību. Ja sieviete ir daudz vecāka, bet partneris jaunāks, kā būs ar pēctecību? Sievietēm, kā zināms, pienāk brīdis, kad viņas bioloģiski vairs nevar kļūt par mātēm. Vīrieša gadījumā tā var arī nebūt.

Kas notur kopā?

Strādāt ar partneriem, starp kuriem ir piecu, desmit vai vairāk gadu starpība, psihoterapeitam ir liels izaicinājums, liecina Ineses Putnieces pieredze. Vienam partnerim vēl nav dzīves pieredzes, bet otram tā jau ir un varbūt pat diezgan liela. Katrs iet cauri sava vecuma posma krīzei. Jaunākais no pāra reizēm gaida, lai vecākais viņa grūtības uzkrauj uz saviem pleciem, bet tā nenotiek. “Tas ir stāsts par atbildību. Katram pašam jāuzņemas atbildība par lēmumiem savā dzīvē, bet jaunākais partneris bieži vien to nespēj vai nevēlas,” novērojusi psihoterapeite.

Tas, uz kāda pamata balstās stipri atšķirīga vecuma partneru attiecības, ir ļoti individuāli. Diezgan droši, ka vecākā partnera dzīvē, visticamāk, jau bijušas vismaz vienas kāzas un laulības dzīve, viņš kāpis pa karjeras kāpnēm, turpretī jaunākajam tas viss ir kas jauns. Gados jaunākais vēlas izklaidēties, iespējams, arī pa naktīm, vecākajam partnerim to vairs negribas un varbūt pat fiziski ir grūti.

Dižošanās ar gados jaunu dzīvesbiedru vairāk vajadzīga biznesam, turpretī gados jaunajam partnerim šie brīži sagādā prieku un šādus prieka mirkļus gribas arvien biežāk. Kad iziešana sabiedrībā nenotiek regulāri, jaunākais partneris var kļūt neapmierināts. Reālā ikdienas dzīve vispār izrādās citāda. Vecākais partneris pārnāk mājās noguris, lasa avīzi vai skatās televīziju. Jaunākajam partnerim tikmēr pašam sevi jāizklaidē. Te sāk darboties jautājums par maksāšanu: jaunākais partneris, iespējams, ir dabūjis cilvēku, ar kuru kopā iet uz oficiāliem pasākumiem, pagozēties dzeltenās preses fotokameru priekšā. Par viņu runā kā par tāda un tāda populāra cilvēka sievu vai vīru, bet patiesībā viņš sēž mājās un emocionāli kāpj pa sienām. Svarīgi, lai jaunākais nekļūst tikai par sava vecākā partnera uzkrāto līdzekļu patērētāju, bet arī atrod veidu, kā aizpildīt brīvo laiku: mācoties, audzinot bērnus vai nodarbojoties ar kādu hobiju. Noturēties kopā šādi cilvēki var, tikai atrodot kompromisu.

Sieva vai meita? Dēls vai mazdēls?

Katrs no partneriem uz kaut ko cer – viens, iespējams, vēlas tikt pie populāra cilvēka statusa, otrs – pie naudas. Aiz šīs savienības neapzināti slēpjas neatrisinātās attiecības ar vecākiem, kā arī, iespējams, sāpīga iepriekšējo attiecību pieredze. Iespējams, jaunākais partneris reiz attiecībās ar vienaudzi piedzīvojis smagu vilšanos, tādēļ viņam šķiet – ja sava vecuma cilvēks pievīla, labāk izvēlēties vecāku. “Skaidrs, ka vecāks cilvēks ir stabilāks, bet – monētai ir divas puses. Visu vienā reizē dabūt nevar. 40–50 gadu vecs dzīvesdraugs patiešām ir stabilāks, bet ar viņu nevar izklaidēties tik bieži, kā, iespējams, varētu ar savu vienaudzi. Kad cilvēki saprot, kā reāli veidojas viņu ikdienas attiecības, var rasties vilšanās,” brīdina Inese Putniece. “Vecākais partneris laulātajam vienreiz saka – nāc pie prāta, pārstāj ar draudzenēm vai draugiem staigāt apkārt pa naktsklubiem vai šopingot un atstāt bērnus pie auklītes! Saka to otrreiz, trešoreiz, līdz neiztur un kļūst vardarbīgs. Šo stāstu mēs labi zinām no Elīnas Zālītes romāna Agrā rūsa…”

Lai arī psihoterapeite uzskata, ka attiecības starp cilvēkiem ar lielu gadu starpību ir mazliet patoloģiskas un savā kabinetā šajā sakarībā dzird tikai skumjus stāstus, dažkārt tās tomēr izdodas. Reizēm partneriem izdodas izveidot cieņpilnu kopdzīvi. “Labāk, lai kopā nodzīvoti vismaz pieci vai desmit skaisti gadi, nekā iztikt bez attiecībām vispār, dzīvot vienam un nelaimīgam.”

Varbūt izdodas kopā nodzīvot arī ilgāk, jo jaunākais partneris pa šo laiku kļūst vecāks un nopietnāks. Šādā kopībā dzimst bērni, tiesa, reizēm nojaucot loģisko pēctecību, – tā nevajadzētu būt, ka vecākā partnera mazbērni ir vienā vecumā vai pat vecāki par viņa jaunākajiem bērniem. Tikpat neloģiski, ja vecākā partnera bērni ir vienā vecumā vai tuvu jaunā dzīvesbiedra vecumam. Sajukusi paaudžu nomaiņa, kam būtu jānotiek dabiski: vecvecākiem seko vecāki, tiem – bērni un mazbērni.

Dabu nepiemānīsi!

“Kavējoties pagātnē, jāatgādina, ka tradicionālas laulības ir aprēķina laulības. Tikai pēdējos 60–70 gados kļuvusi pašsaprotama laulība aiz mīlestības. Arī attieksme pret laulību kā institūciju ir krasi mainījusies – mūsdienās cilvēki var brīvi, pēc savas patikas un vēlmes laulāties un šķirties. Līdz pagājušā gadsimta sākumam šie jautājumi bija daudz sarežģītāki. Mūsdienās citu vidū sastopami partneri, starp kuriem pastāv diezgan liela gadu starpība,” atgādina sertificēts ārsts seksologs Artūrs Vāvere.

Vīrietim seksuālās aktivitātes maksimums vērojams 25–30 gadu vecumā, sievietēm 33–38 gados. Šā iemesla dēļ izveidojas paradokss, ko medicīnā dēvē par bioloģiskajām šķērēm, – vīrietim gribas seksu, bet sievietei vēl negribas, savukārt tad, kad sievietei sāk gribēties, vīrietis vairs nevar. No fizioloģiskā un seksoloģiskā aspekta būtu normāli, ja sieviete izvēlētos par sevi 5–7 gadus vecāku vīrieti.

Galvenās problēmas, kas rodas pāriem ar lielu gadu starpību, mēdz būt saistītas ar novecošanu. Īpaši sāpīgi šie jautājumi skar vīriešus, jo seksuālās spējas ar gadiem mazinās. Daudz jaunākai partnerei ar laiku var nepietikt ar to, ko viņš spēj sniegt. Tas, protams, atkarīgs no katra konkrētā gadījuma, tomēr, ja sieviete ir 40–45 gadu plaukumā un partneris 65–70 gadu vecumā, seksuālajā dzīvē var rasties nesaskaņas. Jāpatur prātā, ka vecākā partnera fizisko stāvokli var ietekmēt arī blakusslimības.
Nesaskaņas var radīt arī tas, ka vecākais partneris nogurst no jaunākā aktivitātes. Piemēram, ja 45 gadus vecs vīrietis satiekas ar 22-gadīgu sievieti, sākumā ir pacēlums, pastiprinātas seksuālās spējas, bet pēc gada viņš jau jutīsies izsīcis no regulāriem tusiņiem, uz kuriem jāpavada draudzene. Tas pārsvarā attiecas uz vīriešiem, kurus skārusi tā sauktā četrdesmitgadnieku krīze. Šajā vecumā karjerā ir sasniegts zināms stāvoklis, bērni jau lieli, materiāli vīrietis jūtas nodrošināts, bet, divdesmit un vairāk gadu dzīvojot ar vienu pastāvīgu partneri, sekss kļūst vienveidīgs, apnicīgs. Gribas pārmaiņas. Vīrieti pārņem sajūta, ka vilciens tūlīt aizies. Ja ceļā gadās kāda jaunāka, dzīvespriecīgāka sieviete, sākumā viss iet uz urrā, pat seksuālās spējas palielinās. Dzīve radikāli izmainās, bet divu triju gadu laikā arī šajās attiecībās lēnām iestājas izsīkums.

“Attiecībās svarīgākā ir savstarpējā sapratne un tas, ko katrs partneris no tām gūst. Ja viens otram spēj sniegt vajadzīgo, tad arī 10–20 gadu starpībai nav nekādas nozīmes,” uzskata Artūrs Vāvere.

 

logo-36

22 Komentāri

  1. Žēl noskatīties uz tiem pārīšiem ar lielo gadu starpību. Tas attiecību attīstības scenārijs ir aprakstīts neskaitāmos literāros darbos un redzams dzīvē kā senāk tā mūsdienās. Jaunās meičas paliek par nobriedušām sievietēm, bet brieduma gados esošais “čalis” tai pat laikā paliek par vecu onkuli. Daba un laiks ir nepielūdzami- grozies kā gribi un cerība, ka šis gadījums būs izņēmums ir muļķīgas vai/un egoisma apmiglotas.

  2. 50gadīgs pasniedzējs apprecēja 22gadīgu studenti ,laimei pietika divi gadi.Pamazām rūpes un`bērnelis studentīti padarīja par večiņu.Žēl bija noskatīties uz to ģimenīti jo vecītis bija dikti greizsirdīgs.

  3. Ko domajam par 18 gadigu butni savienobaa sr 56 gadus vecu virieti..shi kaza izjauca musu 22 gadus ilgas attiecibas..”vecais azis” kuram vinja “dveseles radiniece”…zel..

  4. Dzīve ir viena sarežģīta “stuka”! Gadījumos, kad apprec vecu bankomātu vai piemēram, kad 20 gadīga meitene apprecas ar 40 gadīgu, bet vēl frišu, sportisku, sevi uzturēt formā protošu vīrieti, un domā, ka tas tā būs vienmēr, visas psihiloģes aprakstītās problēmas var būt aktuālas. Taču ir arī tādas – laikam jau novirzes – kad cilvēkam kaut kas smadzenēs iegrozījies tā, ka viņu pievelk tieši veci (tiešām vecs, nevis labi saglabājies 40 – gadnieks). Jaunībā man bija darba kolēģis – ļoti simpātisks no skata, strādīgs, bez kaitīgiem ieradumiem un lādzīga rakstura džeks. Musm visiem par brīnumu viņš sagāja kopā ar 50 gadīgu sievieti – 20 gadus par viņu vecāku. Kādu gadu viņi draudzējās, bet tad pašķīrās. Un tad viņš sapazinās un pēc kāda laika apprecēja “tikkai” 10 gadus par sevi vecāku sievieti. Un dzīvoja labi un saticīgi, piedzima bērns. Toreiz mēs visi domājām – džekam ir tāds raksturs, ka viņu var dabūt jebkura, kura to pacenšas un viņš ļaujas. Tikai pēc daudziem gadiem sapratu, ka viņš bija no tiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ patika krietni vecākas sievietes, bet jaunas galīgi neinteresēja. Pavisam prasti runājot – viņam uz jaunām nestāvēja, taču kreitni vecāka miesa uzbudināja. Man arī pašam ir bijis īslaicīgs sakars ar 24 gadus vecu meiteni (kad man bija ap 50), turklāt pēc viņas pašas iniciatīvas un tur nebija nekādu materiālu interešu. Un viņai bija vīrs (kurš nomira no smagas slimības) – arī apm. manā vecumā. Viņai gluži vnk sava vai kaut cik atbilstoša vecuma dz;eki nesaistīja. Un savā dzīvē esmu sastapis ne vienu vien šādu cilvēku. Neņemos spriest, kā tas izveidojas – vai agrā jaunībā ir bijusi pirmā seksuālā pieredze ar vecu vai arī tas jau ģenētiski ielikts – bet zinu, ka ir cilvēki, kurus saista partneri, kuri viņiem var būt mātes – tēva vietā pēc gadiem. Tāpat manā dzīvē ir bijusi sieviete, kura tādu īstu seksuālo apmierinājumu spēja gūt ļoti dīvainā veidā (par ko kautrīgi man atzinās pēc kāda laika) – ja tika imitēta izvarošana. Izrādās, viņa agrā jaunībā tikusi izvarota – mute aizbāzta ar dvieli, rokas sasietas. Bet – atšķirībā no tā, kā tas ir parasti, kad paliek lielāka vai mazāka psiholoģiskā trauma, viņai tas patika un turpmāk seksu gribēja šādu – imitējot to gadījumu. Protams – ļoti netipiski! Bet dzīve, kā jau teicu ir sarežģīta štuka un ne vienmēr viss atbilst pieņemtajiem priekšstatiem.

  5. Vīrietis reproduktīvā vecumā un sieviete reproduktīvā vecumā, ir normāli. Vai visiem līdzīgi Dombrovskim un Makronam vajadzētu dzīvot ar padzīvojušām slimnieku kopējām?

  6. Katram sava pieredze,es nespēju iedomāties,ka man varētu būt intīmas attiecības ar vienu sievieti visu mūžu,pirmie gadi ir forši,bet pamazām apnīk un pēc 20 gadiem izbeidzas pavisam un nav nekādas nozīmes vai sieva ir jaunāka vai vecāka par tevi.Man pēc 40 gadiem pilnīgi pazuda interese par seksu,nevēlos un viss.

  7. Ja viņai 20 un viņam 50. tad viss vēl ir normāli: viņš iemācīs viņaqi visas seksa gudrības. Slikti būs tad, kad viņau būs 40, bet viņam 70. Viņa īstā gribēšana tikai sāksies, bet viņš vairs nevarēs.
    Bet vai par to jādōmā brīdī, kad abiem ir labi?

  8. a bonderovskijs konslidators savu veco krnju arii pis jeb taa gos vinjam tikai mutee spalvaino panjem _ : vinjsh jau cuuks apakshaa neskujaas, toch yinu

  9. Vai gribi, lai jau ap krievu Ziemassvētkiem tādas elīnas un agnijas ne tikai ar prieku un patikšanu tev dotu visos caurumos, bet arī stāvētu uz ceļiem priekšā rindā ar pavētu muti, lai tu viņas aplaimo ar vismaz vienu šļācienu? Aizpildi savu Laimīgo Ziemassvētku izlozes biļeti šeit https://goo.gl/ePg8yj un ieej Jaunajā gadā ar kapitālu, kurš lielāks kā nelaiķim Maliginam!

  10. Paldies, Jums cienījamās, augsti godājamās dāmas, kuras no sava jaunības eliksīra mums, pusmūža kraķiem ļaujat smelties! Dženelmeņa paliekas sevī dzirdu sakam, tā ir netaisnība – mūžīgi nekad neatdodamais parāds par šo nenovērtējamo dāvanu, kuru no Jums saņemam.
    Paldies!

  11. Man 29 (sieviete), viņam 55, esam kopā 6 gadus. Problēmas un nesaskaņas ir bijušas pamatīgas un arvien mācāmies rast kompromisus. Ieteikt citiem būt kopā ar tik lielu gadu starpību gan neiesaku. Tas ir grūti, bet grūtības mūsdienās reti kurš ir gatavs pārvarēt – visu vajag viegli un uzreiz. Par tēva meklēšanu vecākā vīrietī nepiekrītu. Tas ir diezgan aizvainojoši, ko šie psihoterapeiti muld. Lielākajai daļai vajadzētu aizbāzt muti par to ļaunumu, ko viņi dara, nespēdami palīdzēt cilvēkiem un nokāšot milzīgu naudu par neko. Lai stāda priekšā man kaut vienu cilvēku, kuram psihoterapijā ir palīdzēts izārstēties no smagas depresijas vai līdzīgām smagām problēmām… Kuram problēma ir palīdzēta atrisināt dziļumu dziļumos, ļaujot nocirst to saknē, nevis apčakarējot naivo cilvēciņu ar virspusējiem prātuļojumiem un runām par problēmām ģimenē un neatrisinātām attiecībām ar tēvu, (piemēram) kurš, meklējot glābiņu, atdod, iespējams, pēdējo centu psihoterapeita kabinetā, pretī saņemot akmeni…

Pievienot komentāru