E-vielas, Uzturs

Ko E-vielas var nodarīt bērna veselībai? Uzzinām, kuras ir bīstamākās

Foto - Shutterstock

Svētku laikā pavisam dabiski rodas vēlme sevi palutināt un neko neliegt. Ja tas notiek īslaicīgi un nepārspīlējot – liels kaitējums organismam netiek nodarīts. Taču jāliek aiz auss, ka tieši mēs – pieaugušie – nosakām, kas tiek celts galdā un no kā mūsu bērniem nākas izvēlēties, tāpēc ir noderīgi reizi pa reizi pārskatīt savu ikdienišķo ēdienkarti, ieradumus un vēlreiz izvērtēt – vai piedāvātie pārtikas produkti tiešām nekaitē un veicina bērna veselību un labsajūtu? Konsultē un ar savu skatījumu raksta ietvaros dalās uztura speciāliste ILZE ZAČESTE un sabiedrības veselības ārste IRINA KARPIKOVA.

Par savas ģimenes veselību atbildam mēs paši

Pārtikas piedevas jeb E-vielas pievieno pārtikas produktiem ar nolūku ietekmēt to īpašības – uzlabotu krāsu, konsistenci, garšu, arī, lai novērstu bojāšanos. Ir vairāki pārtikas piedevu iegūšanas veidi. Piemēram, ja runa ir par krāsvielām: ir dabīgi iegūtas krāsvielas (no augiem, sēklām), tad gandrīz dabīgām identiskas (iegūtas ķīmiski, bet sastāvs ļoti līdzīgs kā dabā atrodamajām), bet, protams, ir arī vesela virkne sintētiski jeb mākslīgi sintezētu krāsvielu. Tā kā dabīgās krāsvielas ir ļoti dārgs prieks, diemžēl nākas atskārst, ka ne visi ražotāji raugās uz šo jautājumu no veselīguma viedokļa, atzīst uztura speciāliste Ilze Začeste.

Dažos pārtikas produktos piedevu lietošana ir ļoti ierobežota. Nepārstrādātos produktos, piemēram, pienā, svaigos augļos un dārzeņos, svaigā gaļā un ūdenī ir atļautas tikai dažas piedevas. Toties – jo vairāk pārtikas produkts ir pārstrādāts, jo vairāk piedevu ir atļauts. Saldumi, pikantās uzkodas, aromatizētie dzērieni un deserti ir tikai daži no šīs kategorijas produktiem.

Pārtikas piedevām bieži nosaka pieļaujamo devu pārtikas produktā, ņemot vērā produkta ikdienas patēriņu, ar to saprotot pieļaujamo konkrētās piedevas daudzumu dienā, ko cilvēks drīkst uzņemt kopā ar visiem dienā patērētajiem pārtikas produktiem, nenodarot ļaunumu savai veselībai. Deva tiek noteikta normatīvajos dokumentos – regulās, bet patērētājiem šādu informāciju neuzrāda, un to neprasa tiesību akti. „Šo lielumu noteikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), un to attiecina uz kg ķermeņa masas, par standartu pieņemot 70 kg. Atsevišķi tiek pētīta piedevu iedarbība uz bērniem – kādus pārtikas produktus un kādos daudzumos drīkst lietot ikdienas uzturā konkrētā bērna vecuma posmā un svara kategorijā. Te gan jāņem vērā, ka lielākajai daļai pārtikas piedevu novērtējumu veica 80. un 90. gados, bet dažus pat pagājušā gadsimta 70. gados, kas norāda uz to, cik šī informācija ir novecojusi. Līdz 2020. gadam ES ir apņēmusies veikt atkārtotu izpēti par pārtikas piedevu jeb E-vielu ietekmi uz veselību, un pakāpeniski tas jau notiek. Tomēr ES normatīvie akti nereti tiek pieņemti kā kompromisi starp dažādu pušu interesēm, tāpēc galu galā atgriežamies pie tā paša: katrs pats ir lielā mērā atbildīgs par savu un savas ģimenes veselību,” skaidro uztura speciāliste I. Začeste.

Esam stingri uzraudzīti

Sabiedrības veselības ārste Irina Karpikova piebilst: „Protams, Normatīvo aktu pieņemšanā var būt daži kompromisi, bet nevar apgalvot, ka kompromisi ir bezgalīgi. Lai nodrošinātu veselības aizsardzību Eiropas Kopienā, tiek īstenots piesardzības princips. Tas nozīmē – ja pastāv risks dzīvībai vai veselībai, bet tomēr nav zinātniski pamatotas pārliecības, piesardzības princips nodrošina mehānismu, ar ko noteikt riska vadības pasākumus vai citas darbības, ar kurām nodrošina augsto veselības aizsardzības līmeni, kas paredzēts Eiropā, tāpēc ticēsim likumdevējiem. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir nodrošināta pārtikas uzņēmumu darbības uzraudzība, un mūsu uzņēmumi uzskata, ka pie mums ir viens no stingrākajiem pārtikas uzņēmumu uzraudzības dienestiem Eiropā.”

Arī daži tradicionālie pārtikas produkti (piemēram, olas, piens, cūku tauki, kvieši), tāpat kā E-vielas jeb pārtikas piedevas – ja lietotas pārmērīgos daudzumos, atsevišķām patērētāju grupām var būt kaitīgas veselībai, uzsver I. Karpikova. Viņa turpina: „Bez šaubām, mēs esam atbildīgi par savu veselību un zināmā mērā arī par savas ģimenes veselību. Sieviešu loma šajā jautājumā ir īpaši nozīmīga, jo biežāk tieši sievietes nosaka, kādus pārtikas produktus pirkt un kādus ēdienus gatavot ģimenē. Pašlaik nav arī problēmu ar informācijas saņemšanu – ir internets, dažāda profila ārsti, veselības aprūpes darbinieki, arī labas draudzenes. Katram avotam var būt sava informācija, reizēm pretrunīga. Un tad sākam meklēt tālāk, jo īsti negribas ticēt, ka kādam radiniekam vai draugam veselības traucējumi varbūt ir saistīti nevis ar pārtikas piedevu klātbūtni pārtikas produktos, bet ar cukura, trekno produktu pārmērīgu lietošanu. Vai arī negribas ticēt, ka bērnam slikta uzvedība varbūt ir nevis no krāsvielām un konservantiem, bet gan mīlestības trūkuma utt.”

Kūkas, konfektes un bulciņas nav bērnu pārtika!

Runājot par krāsvielu lietošanu, kas atrodamas dažādu pārtikas produktu sastāvā, pieaugušo vidū nebūtu īsti pamats uztraukties, pārliecināta ir I. Karpikova. Pirmkārt, visas izmantotās krāsvielas ir atļautas Eiropas Savienībā. Otrkārt, pieaugušie parasti tik bieži nelieto pārtiku, kas satur krāsvielas un kas varētu negatīvi ietekmēt viņu veselību. Diemžēl par bērniem gan nevaram apgalvot to pašu. Ja esam īpaši vērīgi, veikalu plauktos dažu produktu marķējumā varam atrast brīdinājumu par krāsvielām – „tās var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību”. Tātad uztraukumam ir pamats?

„Vispirms būtu jāprecizē – ko tad mēs dēvējam par bērnu pārtiku? Bērnu pārtika pēc definīcijas ir pārtika, kas paredzēta, lai apmierinātu veselu zīdaiņu īpašās vajadzības, kad viņi tiek atšķirti no krūts; kā arī veseliem maziem bērniem kā uztura papildinājums un/vai viņu pakāpeniskai pieradināšanai pie parastās pārtikas. Tātad „maisījums zīdaiņiem”, „papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem” u. c. ir bērnu pārtika, bet kūkas, krāsotas konfektes, bezalkoholiskie, saldinātie, krāsainie dzērieni nav bērnu pārtika. Diemžēl bērni labprāt lieto konditorejas izstrādājumus, gāzētos, bezalkoholiskos dzērienus, uzkodas utt. – tieši to krāsas, saldās garšas un izteiktā aromāta dēļ,” skaidro sabiedrības veselības ārste.

Mēs neatradīsim sintētiskās krāsvielas un arī mākslīgos saldinātājus pārtikā, kas paredzēta zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam, jo tos šajos maisījumos izmantot ir aizliegts. To ražošanā pielieto citas pārtikas piedevas, kas nav krāsvielas, piemēram, skābes, tokoferolus, lecitīnus u.c. Ja zīdainim nav iespējams saņemt mātes pienu, šāds maisījums vienalga būs daudz labāks par govs pienu. Tomēr jāatceras – ja zīdainim nav pārtikas alerģijas – neviens mātes piena aizstājējs nevar būt labāks par pašas māmiņas pienu.

Pētījumi par E-vielu ietekmi uz bērnu uzvedību un veselību

Jau 2007. gadā Pārtikas Standartu aģentūra (Apvienotā Karaliste) publicēja pētījumu, kas apstiprināja, ka pastāv varbūtēja sakarība starp mākslīgo krāsvielu lietošanu uzturā un bērnu uzvedību, stāsta Irina Karpikova. Pētījumā 3, 8 un 9-gadīgie bērni katru otro nedēļu uzturā lietoja divu veidu pārtikas piedevu maisījumus dzērienu veidā, kuriem bija pievienots konservants – nātrija benzoāts (E211, ko var atrast kečupā, pīrāgos, marinētos gurķos, garnelēs, saldumos, kaviārā, konfektēs un citos produktos). Trešais dzēriens bija placebo un tam netika pievienotas pārtikas piedevas. Pētījuma rezultātā tika novērots, ka, lietojot uzturā minētās pārtikas krāsvielas kombinācijā ar nātrija benzoātu, pieaug bērnu hiperaktivitātes līmenis. Tāpēc – ja ražotājs produkta gatavošanā izmanto krāsvielas E 110, E 104, E 122, E 129, E 102, E 124, tad viņa pienākums ir uzrādīt marķējumā papildus informāciju: „krāsvielas (-u) nosaukums vai E numurs: var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību”.

Uztura speciāliste I. Začeste uzskaita pārtikas piedevas, ar kurām jābūt īpaši uzmanīgiem, it sevišķi, ja tās lieto bērni.

Regulāri lietojot uzturā produktus, kas satur sintētiskās krāsvielas, iespējamas mutagēnas, kancerogēnas un alerģiskas izpausmes (piemēram, lietojot E 110 piedevu, kas atrodama konditorejas izstrādājumos, saldumos, augļu konservos, konfektēs, jūras laša un krabja izstrādājumos; E 122, kas atrodama saldējumos, pudiņos, konfektēs, augļu konservos; E 127 – džemos, saldumos, konfektēs). Ja pamatojamies uz zinātniskiem pētījumiem par krāsvielu ietekmi uz organismu, parādās arī atsauces uz hiperaktivitāti un uzvedības traucējumiem (FDA un pubmed pētījumi).

Mākslīgos saldinātājus izmanto visa veida konditorejas izstrādājumos, majonēzes, kečupa, desertu, sauso maisījumu, atspirdzinošo dzērienu, košļājamo gumiju ražošanā, kā arī pievieno saldinātajiem piena produktiem un augļu, dārzeņu, jūras velšu pārstrādes procesos. Minēsim vienu no bezkaloriju mākslīgajiem saldinātājiem – tas ir Aspartams E 951, kas ir 180x saldāks par cukuru/saharozi. To pievieno diētiskajām limonādēm (piemēram, Coca Cola), enerģijas dzērieniem, sulām, jogurtiem, piena produktiem, košļenēm (Dirol, Orbit), brokastu pārslām, daudziem tā sauktajiem „bezkaloriju” produktiem, medikamentiem. I. Začeste brīdina – to nedrīkst lietot cilvēki ar fenilketonūriju (reti iedzimta vielmaiņas slimība). Pastāv liela iespējamība, ka izraisa galvassāpes, bezmiegu, alerģiskas reakcijas, hiperaktivitāti. Pie palielinātām šī un citu mākslīgo saldinātāju devām iespējama arī vēdera pūšanās, diareja. Vēl tiek veikti pētījumi, un pastāv iespējamība, ka mākslīgie saldinātāji korelē arī audzēju attīstības risku. Jāpiemin arī saharīns, kurš pētījumos parādās kā audzēju provocējošs un cukurspirti – ksilitols, sorbitols, kuri bērniem var izraisīt nopietnu diareju.
Irinas Karpikovas piebilde: Ja cilvēkam ir fenilketonūrija, tad viņš nedrīkst lietot uzturā ne tikai pārtiku, kas satur Aspartamu, bet arī olbaltumu saturošus produktus, kas nesatur pārtikas piedevas, par ko viņš noteikti ir informēts.

Antioksidanti – E 320, E 321, E 311, E 312 – izmanto margarīnu ražošanā, pievieno gaļas, zivju, konditorejas, maizes izstrādājumos, karsēto, apcepto produktu rūpniecībā. Iespējami alergēni, negatīva ietekme uz plaušu, aknu un nieru darbību.
Irinas Karpikovas piebilde: Antioksidanti novērš tauku oksidāciju. Oksidēti tauki arī ir bīstami veselībai. Tātad no diviem ļaunumiem izvēlamies mazāko.

Garšas pastiprinātāji E 620-E 625, kas atrodami čipšos, cepumos, sausiņos, sausajās zupās, praktiski gandrīz jebkurā šāda veida produktā. Pie pārdozēšanas novērojamas galvassāpes, muskuļu vājums, tahikardija, arī uzmanības traucējumi, hiperaktivitāte un vemšana.

Irinas Karpikovas piebilde: Garšas pastiprinātāju lietošana produktu ražošanā arī ir ierobežota, un ir noteikts maksimāli pieļaujamais līmenis produktā. Lietojot Latvijā atrodamos tradicionālos produktus, uzskatu, ka pārdozēšanas varbūtība eksistē tikai teorētiski.

Pārtikas konservanti – sulfīdi, benzoāti, benzoskābe, sorbīdskābe – atrodami kečupos, kūkās, pīrāgos, konfektēs, dzērienos u. c.

Konkrētāk: E 200-203 izmanto gaļas, piena, zivju, augļu un dārzeņu pārstrādē; pievieno arī saldētajām picām, šokolādes sīrupiem, siera pastām, maizei. Ir novērotas alerģijas, lai gan šīs piedevas uzskatāmas par samērā drošām. E 210-213 – pievieno saldējumam, margarīnam, uzkodu mērcēm, augļu sulām, košļenēm, konserviem, majonēzei. Var izraisīt alerģiskas reakcijas. E 220 – sēra dioksīds, ko izmanto augļu, dārzeņu pārstrādes produktos un žāvētajos augļos. Iespējamas galvassāpes, reiboņi. Nav ieteicams astmas pacientiem, jo var provocēt slimības recidīvu.

Irinas Karpikovas piebilde: Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”, Latvijas izglītības iestādēs ir aizliegts izplatīt pārtikas produktus, kas satur konservantus. Runājot par sēra dioksīdu – tas ir atļauts tikai koncentrētā vīnogu sulā izmantošanai mājas vīnu gatavošanai, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un ananāsu sulā, kas paredzēta dzērienu aparātiem sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, laima un citronu sulā. Tāpēc nevajadzētu uztraukties, ka ar rūpnieciski ražotu sulu bērns lietos sēra dioksīdu. Ir svarīgi atcerēties, ka augļu sulas (tāpat kā augļi) dabīgi satur dažādus cukurus. Saskaņā ar Eiropas Regulu par pārtikas preču marķēšanu – ja sēra dioksīda daudzums produktā ir vairāk par 10mg/kg, tad tas obligāti jānorāda sastāvdaļu sarakstā, lai patērētājam ar alerģiju uz sēra dioksīdu būtu iespēja atteikties no pirkuma. Augsts sēra dioksīda daudzums ietekmē arī produkta garšu. Atgādinu – ja ir radušies kādi simptomi un veselības traucējumi, pirmais, kas jādara – jāgriežas pie ārsta vai medicīnas speciālista, kurš sniegs kvalificētu padomu.

Sevišķi kaitīgi bērniem – nitrīti un nitrāti, E 249-E 252. Izmanto rūpnieciski apstrādātos gaļas produktos, desās, cīsiņos, žāvējumos, zivju konservos, siera ražošanā. Organismā veidojas nitrozamīni, kas ir kancerogēni. Patērējot lielos daudzumos, iespējama imunitātes pazemināšanās, A vitamīna deficīts.

Mums ir izvēle

Diemžēl pašlaik nav diagnostisku testu, lai simtprocentīgi pierādītu reakcijas uz pārtikas piedevām, tāpēc to diagnostika balstās uz novērošanas un eliminācijas testiem (iespējamā alergēna izslēgšana), informē Ilze Začeste. „Pārtikas piedevu (iepriekš minēto) nelabvēlīgā ietekme uz veselību ir maz zinātniski pierādīta, vai arī pētījumi nav veikti ES, tomēr arī mediķi par to sāk runāt arvien biežāk. Lai gan vairāki valsts atbildīgie dienesti iebilst pret šāda veida informāciju tieši tā apstākļa dēļ, ka pašas par sevi pārtikas piedevas nav bīstamas; bet to iedarbība atsevišķiem indivīdiem tomēr var provocēt kādas veselības izmaiņas (diemžēl iespējamās reakcijas vai novirzes ir ļoti grūti prognozēt). Skumji, ka lielākā daļa šo pārtikas piedevu atrodamas tieši produktos, ko tik dāsni pērkam saviem bērniem – želejkonfektēs, visos pēc augļiem smaržojošajos saldumos, saldējumos, brokastu pārslās, košļenēs, desu izstrādājumos, marinējumos utt.” – vēsta uztura speciāliste. I. Karpikova piebilst, ka pētījumi dažādās valstīs joprojām turpinās, un ir pieejami dati par sintētisko krāsvielu negatīvo ietekmi uz veselību, kas ir ne tikai bērnu aktivitāte un uzmanība. Daļa zinātnieku gan uzskata, ka pierādījumi nav ar pietiekamu pamatojumu bāzi, un daudzveidīgs, sabalansēts uzturs neveicina nevēlamo vielu uzkrāšanos organismā.

„Kamēr šādas piedevas nav izslēgtas no atļauto pārtikas piedevu saraksta, ražotājiem ir tiesības turpināt tās izmantot. Lai gan ir arī pārtikas piedevas, kas nav kaitīgas veselībai, kā arī daudz pārtikas produktu, kas nesatur pārtikas piedevas (tajā skaitā krāsvielas), mums ir jāapzinās, ka jebkuru pārtikas produktu pārmērīga lietošana, vienalga – ar vai bez pievienotām E-vielām (jo – lietojot arī „tīrus” produktus – ja neievērojam sabalansēta uztura principus, mēs riskējam ar savu veselību) – kopā ar citiem faktoriem var izraisīt smagas sekas (aterosklerozi, cukura diabētu, hipertoniju un citas veselības problēmas). Lai tas nenotiktu, mums ne tikai jāmeklē pārtikas produktu marķējumā E-vielas, bet arī jāveido pareizi uztura paradumi – atbilstoši vecumam, dzīvesveidam un kopējam veselības stāvoklim,” aicina sabiedrības veselības ārste.

Irinas Karpikovas ieteikumi:

  • Veselīgs, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs.
  • Ja gribam samazināt pārtikas piedevas savā uzturā, tad izvēlēsimies neapstrādātus vai minimāli apstrādātus produktus lietošanai vai ēdienu gatavošanai (jēlu gaļu, dārzeņus, nearomatizētu pienu, skābpiena produktus, olas, eļļu, sviestu, dzeramo ūdeni, minerālūdeni, rūpnieciski ražotās 100% sulas vai svaigi spiestas sulas utt., kā arī pārtiku, kas ražota pēc senām tradīcijām (piemēram, rupjmaize).
  • Saskaņā ar Eiropas Regulas prasībām par pārtikas piedevu lietošanu, E-vielu lietošana ir aizliegta neapstrādātā pārtikā, nearomatizētos raudzētos pārtikas produktos, sviestā, neemulģētās augu un dzīvnieku izcelsmes eļļās un taukos, kā arī citos produktos (kopā 12 produktu grupas). Tātad izvēle ir pietiekami plaša.
  • Gatavosim paši savās virtuvēs garšīgus ēdienus un dzērienus.
  • Labākais uzturs zīdainim ir mātes piens.
  • Dzersim ūdeni un vērtīgas sulas (turklāt sula pēc būtības ir ēdiens), nevis saldinātos dzērienus.

Neeksperimentēsim ar bērniem!

Uztura speciāliste Ilze Začeste atgādina, ka ne visu var pierādīt un ne visi pierādījumi ir objektīvi, tieši tāpēc bērni ir tā sabiedrības daļa, ar kuru vajadzētu eksperimentēt vismazāk. Kaut vai tāpēc vien, ka arvien biežāk vērojamas dažādas nenosakāmas alerģijas, lielai daļai bērnu ir arī samērā zemi imunitātes rādītāji, tāpat saslimstības starp jaundzimušajiem paaugstinās.

Speciāliste turpina: „Arī pārtikas ražošana ir bizness, tāpēc industriālie ražotāji un to apmaksātie lobiji nereti pieliek pūles, lai rezultāts būtu viņiem labvēlīgs. Es ļoti silti iesaku vecākiem rūpēties par savu, savas ģimenes un bērnu veselību – rūpīgi lasot produktu etiķetes. Tāpat ikdienas maltītēm izvēloties pēc iespējas mazāk pārstrādātus produktus. Sakot NĒ rafinētiem produktiem vai pusfabrikātiem, kā arī tiem, kuru sastāvā ir milzum daudz garšas piedevu un saldinātāju. Tikpat diskutabls jautājums ir daļēji vai pilnīgi hidrogenizētās eļļas vai transtaukskābes. Tās nav pārtikas piedevas, bet gan pārtikas sastāvdaļa, un tās ir sastopamas praktiski visos konditorejas izstrādājumos – cepumos, bulciņās, tortēs, saldajos krēmos, brokastu pārslās, kausētajos sieros un siera desās. Kardiologi jau tagad ir nonākuši pie slēdziena, ka tās veicina aterosklerozi, padara necaurlaidīgas šūnu membrānas, paaugstina audzēju un cukura diabēta risku. Diemžēl lielai daļai bērnu cepumiņi un citi konditorejas izstrādājumi ir ikdiena. Kopumā ieteicamā norma būtu divi grami transtaukskābju dienā, bet kurš gan to var izmērīt?!”

Ilzes Začestes ieteikumi, stāvot pie veikala plauktiem:

  • Krāsaino un saldo jogurtu vietā izvēlēties nesaldinātos baltos jogurtus, kuriem pēc savas patikas var pievienot augļus, ogas, riekstus, sēklas un auzu pārslas, saldinot ar medu vai pašgatavotu ievārījumu.
  • Jau no mazām dienām pieradināt bērniņu dzert tīru ūdeni; tikai retu reizi piedāvājot kādu sulu no pakām; labāk spiest svaigas sulas pašiem.
  • Cīsiņu un desu vietā mēģināt gatavot gaļas cepešus mājās, ko pēc tam var vienkārši uzgriezt uz maizītes.
  • Biezpiena saldos gatavot pašiem, ar savām odziņām vai augļiem.
  • Brokastu pārslu vietā izvēlēties putras, kuras var papildināt ar ogām, žāvētiem un svaigiem augļiem, ievārījumu vai zaļumiem.
  • Ikdienā nelietot cepumus un našķus lielos daudzumos.
  • No konfektēm izvēlēties mazāk krāsainās un aromātiskās; noteikti neizvēlēties želejkonfektes un kociņkonfektes!
  • Gatavot pašiem savas mērcītes, nevis iegādāties kečupus, majonēzes un gatavās mērces veikalā.

1 komentārs

  1. Ne jau tikai pašiem ražotājiem un patērētājiem jāraugās uz šo jautājumu no veselības viedokļa,bet arī mūsu Veselības ministrijai,jo,piemēram, gan veselībai kaitīgais saldinātājs aspartāms (e-951) gan veselībai bīstamās krāsvielas (daudzas no kurām citās valstīs ir aizliegtas) tiek pievienotas ne tikai pārtikas produktiem (tostarp Latvijā ražotajiem),bet arī aptiekās nopērkamajiem daudzajiem hondroitīna ar glukozamiīnu preparātiem un ,pat,galvenokārt bērniem domātajām,šķīstošajām,krāsainajām polivitamīnu un minerālvielu tabletēm,ar apelsīnu,mango,aprikozu un ķiršu garšu! Diemžēl šī ļoti nopietnā problēma maz uztrauc pat politiķus-Saeimas deputātus-ārstus pēc profesijas!!!

Pievienot komentāru