Pāris, Psiholoģija

Un no kā tev ir šī īsziņa?! Manipulatīvu attiecību pazīmes

Foto - Shutterstock

Mobilajā telefonā mūsdienās glabājam personīgo informāciju, datus, fotoattēlus, sarakstes. Ja kāds mēģina ielauzties šajā privātajā telpā, rodas aizsargreakcija, pat ja iebrucējs ir dzīvesbiedrs. Vai partnerim ir tiesības kontrolēt zvanus, īsziņas un citu telefonā atrodamo informāciju? Par ko liecina paradums ielūkoties otrās pusītes telefonā?

Pārbaude un pierādījumu meklēšana

Iemesls, kādēļ kāds no partneriem regulāri pārbauda otra mobilo telefonu, kontrolē ienākošos, izejošos zvanus, īsziņas un citas darbības, jāmeklē attiecībās. Šādi rīkoties var mudināt ļoti dažādi iemesli.

Varbūt kāds notikums pirms tam devis ieganstu neuzticēties.

Var gadīties, ka partnerim ir problēmas ar pašvērtību. Viņš netic, ka ir pietiekami labs, vērtīgs, baidās, ka viņu pametīs vai piekrāps.

Tikpat labi tā var būt projekcija – pats iepriekš bijis neuzticīgs, tādēļ domā, ka arī otrs tā varētu rīkoties.

Pārbaudīt otra personīgās mantas var mudināt arī piedzīvota pieredze ģimenē – kāds no vecākiem bijis neuzticīgs vai turēts aizdomās.

“Tas parasti notiek neapzināti. Nereti partneris tic, ka tas tiek darīts labu motīvu vārdā, grib pārbaudīt, būt drošs, ka viss ir kārtībā. Vai tieši otrādi – apstiprināt savas aizdomas, atrast pierādījumus tam, ka otrs ir neuzticīgs,” stāsta psihoterapeite Iveta Upeniece.

Kontrolējošas attiecības

“Nereti kontrole pār otra telefonu liecina arī par vēlmi ierobežot partneri. Ja gribas otru kontrolēt, tas nozīmē, ka cilvēks netic pats sev, netic otram un viņu attiecībām. Rodas vēlme maksimāli uzraudzīt apkārtnotiekošo, paredzēt vairākus gājienus uz priekšu. Iekšējā nedrošība un dusmas tiek projicētas uz partneri.

“Ar ko tu tur sazvanījies? Kam rakstīji? Kāpēc Facebook atzīmēji patīk tai bildei?” Tas ir iebrukums personīgajā telpā, kas, iespējams, liecina par emocionāli vardarbīgām attiecībām. Tas, kuru šādi vajā partneris, sāk domāt – vai es varu par šo vai to izteikties sociālajā tīklā, lai man neko nepārmestu? Ko viņš teiks, ja uzspiedīšu patīk šai ziņai, publicēšu šo bildi? Man pēc tam atkal būs jāklausās lekcija vai pārmetumi par to, ka man patīk kāds cits vīrietis vai sieviete…

Sociālajos tīklos ir aktuāli konkursi, piemēram, Atzīmē draugu, ar kuru vēlētos apmeklēt SPA salonu. Vakarā jāklausās scēna par to, ka draudzenes nozīmē vairāk kā partneris, jo šajā konkursā atzīmēts kāds cits. Tamlīdzīgi pārmetumi un apsūdzības ilgākā laika posmā spēj ietekmēt pašapziņu,” uzskata psihoterapeite.

Spiegošana, okšķerēšana ir viena no pazīmēm, kas liecina par kontrolējošām, manipulatīvām attiecībām. Kontrolējošs partneris uzskata, ka viņam ir tiesības zināt vairāk, nekā pienāktos. Viņš to var darīt slepus vai atklāti – pieprasīt, lai parādi, atklāj viņam visu. Partneris regulāri pārbauda tavu telefonu, e-pastu, interneta pārlūkošanas vēsturi. Iespējams, aizbildinās ar to, ka iepriekšējās attiecībās ticis pievilts, sāpināts un nevēlas, lai tas atkārtotos. “Nākas dzirdēt frāzi: kāpēc tev no manis kas jāslēpj, ja nedari neko sliktu? Tas ir privātuma pārkāpums. Cilvēks var dalīties ar to, kam jūtas gatavs un ko pats vēlas atklāt.”

Par manipulatīvām attiecībām var liecināt arī šādas pazīmes

Izolēšanās no draugiem un ģimenes. Tas parasti ir pirmais solis, kas liecina par to, ka tiec kontrolēts. Partneris var sākt izteikt neapmierinātību par to, cik bieži sarunājies ar kādu no saviem tuviniekiem, vai arī teikt, ka jābeidz draudzēties ar kādu tuvu draugu tikai tāpēc, ka viņam šis cilvēks nepatīk.

Kritika par sīkumiem. Daži mēģinās sevi pārliecināt, ka partneris kritizē, jo grib, lai otrs kļūst par labāku cilvēku. Ja sāc ignorēt to, ka otrs tevi kritizē, nemitīgi izsaka piezīmes, neapmierinātību par kādām darbībām. Iespējams, tas liecina, ka kritikas ir par daudz. Var rasties sajūta, ka partneris tevi pietiekami nemīl, nenovērtē, nepieņem.

Draudi. Partneris var draudēt, ka tevi pametīs vai ka nodarīs sev ko ļaunu, ja tu pametīsi. Nereti pāris paliek kopā tikai tāpēc, ka kāds no viņiem baidās – otrs sevi savainos, nodarīs sev pāri, ja tiks atstāts viens. Sarežģītākos gadījumos partneris var izteikt iespaidīgākus draudus, piemēram, ka atņems īpašumu, liegs satikties ar bērniem, nesniegs finansiālu atbalstu.

Vainas apziņa kā ierocis. Manipulētājs prasmīgi māk partnerim likt justies vainīgam par visu, kas nenotiek, kā cerēts. Nereti partnerim, ar kuru manipulē, nemitīgi jāpierāda, ka viņš nav vainīgs izteiktajās apsūdzībās. Manipulētājs var apkopot materiālus, kas apliecina otra pārkāpumus. Iespējams, neesi pareizajā vietā nolicis viņa iemīļotāko kafijas krūzi, bez viņa ziņas esi saticies ar kolēģi vai veicis jebkādu citu viņam netīkamu darbību.

Kredītsaistību veidošana. Nereti manipulētājs apdāvina partneri ar dārgām dāvanām. Dāsnie žesti dažkārt ir veids, kā papildus kontrolēt partneri – likt viņam justies kaut ko parādā, lai nākotnē to atdotu.

Greizsirdība, apsūdzības, paranoja. Sākotnēji partnera greizsirdība var šķist pievilcīga, jo liecina par pieķeršanos. Jo izteiktāka kļūst greizsirdība, jo vairāk tā sāk biedēt. Katra saruna ar citu cilvēku var tikt uztverta kā flirts.

Neatļauj laiku sev. Ja partneris liek justies vainīgam par laiku, ko pavadi vienatnē ar sevi, tā ir papildu pazīme, kas liecina par kontrolēšanu, ierobežošanu, spēka atņemšanu.

Uzvara strīdos. Visbiežāk manipulētājs uzvar ikkatrā strīdā un teic pēdējo vārdu, izmantojot otra pasivitāti. Partneris nevēlas dzirdēt tavu viedokli vai to ātri vien aizmirst.

Pievēršana negatīviem ieradumiem. Lai arī esi apņēmies apmeklēt sporta zāli, izvirzījis mērķus jaunajam gadam, partneris var nemitīgi vilināt atsākt smēķēšanu, iedzert vairāk, nekā vēlējies, palikt mājās, nevis doties skrējienā.

Šaubu radīšana. Iespējams, tev ir lieli plāni, vēlme studēt, apgūt ko jaunu, bet partneris regulāri liek tev šaubīties, tavas idejas uzskata par muļķīgām. Rezultātā zūd pašapziņa, trūkst atbalsta, lai turpinātu iecerēto.

Vainas apziņa

“Ja cilvēkam ir spēcīga personība, pēc šādiem kontrolēšanas mēģinājumiem viņš attiecības visbiežāk pārtrauc. Tomēr ļoti bieži sievietes, kurām nav bijušas tuvas attiecības ar māti vai kuras bērnībā daudz kritizētas, ātri sajūtas vainīgas,” teic Iveta Upeniece. “Ja partneris bieži saka ko pārmetošu, sieviete, domādama, ka ir nogrēkojusies, pārstāj veikt partnerim nepatīkamo darbību un var sākt izvairīties no sava viedokļa paušanas. Dara visu, lai vīrietim nedotu iemeslu viņu kritizēt. Var notikt tā, ka ar laiku viņa ieraujas sevī, sāk zust pašapziņa. Iespējams, sieviete jūtas kā mazs bērns, kuru nosoda vai kaunina mamma vai tētis. Cilvēks ar zemu pašvērtējumu destruktīvās attiecības var turpināt ļoti ilgi, neredzot izeju, risinājumu. Vīrietis sola bērnus, drošību, stabilitāti, bet tajā pašā laikā emocionāli sagrauj sievieti.”

Tiesības uz privātumu

“Ar likumu noteikts, ka pat bērnam ir tiesības uz savu personīgo telpu, privātuma neaizskaramību. Filmās un seriālos attiecības ataino kā absolūtu saplūšanu, savas dzīves pakārtošanu otram, privātās telpas zaudēšanu, bet attiecībām būtu jābalstās uz uzticēšanos.

Bieži vien sieviete mēdz sevi pazaudēt vīrietī. Viņa pārņem vīrieša uzskatus, hobijus, intereses. Partneris sāk aizvietot draugus. Sieviete attiecībās atdod visu, atklāj sevi kā uz delnas, neatstājot nekādus noslēpumus, neatrod vietu savai telpai un laikam ar draugiem. Tomēr – cik ļoti varam atļaut otram ienākt mūsu dzīvē un to pārņemt?

Domāju, ir pilnīgi normāli rūpēties par sevi, sargāt savu personīgo telpu, vēlēties privātumu. Privātā telpa mūsdienās ir arī mobilais telefons.

Ja partneris apzināti slēpj savu telefonu, tas var liecināt par viņa nespēju uzticēties, iespējams, ka viņam ir kaut kas slēpjams, bet vienīgais pareizais veids, kā to noskaidrot, ir sarunājoties.”

“Tuvas attiecības bieži iet roku rokā ar grūtībām. Cilvēks varbūt gribētu būt tuvs otram, bet patiesībā baidās no tuvības. Par to var liecināt greizsirdība – tas ir veids, kā atgūt distanci. Tam, kurš ir greizsirdīgs, iespējams, ir grūtības uzticēties. Tādēļ greizsirdīgais var partneri apsūdzēt, rezultātā viņš sāk aizstāvēties, dusmoties vai justies vainīgs. Tā veidojas distance, kuras pamatā ir grūtības uzticēties, būt tuvās attiecībās,” piebilst Iveta Upeniece.

 

logo-36

 

Pievienot komentāru