Ārstēšana, Citas slimības

Pie imunologa – ar visdažādākajām saslimšanām. Kā ārstē šis speciālists?

Foto - Shutterstock

Konsultē LAURIS LĪCĪTIS, klīniskais imunologs ar 20 gadu darba stāžu klīniskajā imunoloģijā; pilnveidojis zināšanas Zviedrijā, Krievijā, Somijā un citur tieši klīniskajā imunoloģijā; daudzu publikāciju līdzautors; zinātniskā darbība saistīta ar Laima slimības ārstēšanas iespējām, multiplo sklerozi, onkoloģisko slimību ārstēšanu, izmantojot imūnmodulējošu terapiju

UZZIŅAI

Imunologs – internās medicīnas (klīniskās medicīnas pamats) nozares speciālists, kas savā starpā sasaista slimību norisi un organisma spēju cīnīties ar tām, tieši vai pastarpināti cīņā iesaistot imūnos aizsardzības mehānismus. Diagnosticē un ārstē slimības, kas saistītas ar imūnsistēmas patoloģiju. Imunoloģija ir komplicēta nozare, jo ir plaša – teju visaptveroša. Tāpēc imunologi bieži vien specializējas kādā šaurākā medicīnas nozarē vai arī viņiem jau ir kāda cita medicīnas specializācija, un imunoloģija tiek apgūta kā blakus specialitāte (neiroimunoloģija, onkoimunoloģija, neiropsihoimunoloģija, alergoloģija utt.). Klīniskā imunoloģija kā imunoloģijas nozare integrē dažādu slimību klīniskos un imūnregulācijas aspektus ciešā saistībā tieši ar imūndi-agnostiskām metodēm – specifisku asins analīžu veikšanu.

Imunitāte – organisma aizsargspēja pretoties apkārtējā vidē esošiem infekciju izraisītājiem, baktērijām un svešām šūnām. Imūnsistēma ir liela regulējoša sistēma, kas darbojas saskaņoti ar nervu sistēmu, asinsrades orgāniem un visu organismu kopumā. Iedzimtā jeb dabiskā imunitāte mums ir kopš dzimšanas. Auglis saņem antivielas caur mātes placentu, bet bērns zīdīšanas periodā – ar mātes pienu. Iegūtā imunitāte veidojas dzīves laikā.

Humorālā imunitāte un celulārā imunitāte – ja imūna organisma serumā konstatējamas specifiskas antivielas, runā par humorālo imunitāti, bet, ja to nav vai tās ir niecīgā daudzumā, – par сelulāro imunitāti. Humorālā imunitāte nodrošina specifisko antivielu sintēzi, pretbakteriālo aizsardzību – vīrusu neitralizāciju, toksīnu detoksikāciju, vīrusu un bakteriālas ģenēzes reinfekcijas novēršanu.

Autoimunitāte – imūnsistēmas īpašība, kad imūnreakcijas var tikt vērstas pret sava organisma šūnām un audiem, tad imunitātei nav aizsargfunkcijas. Rodas no organisma nespējas nodrošināt normālu B šūnu un/vai T šūnu tole-rances mehānismu darbību pret saviem (normāliem) proteīniem. Šie mehānismi nedarbojas vai tiek izjaukti.

Imūnglobulīni (antivielas) – olbaltumvielas, kas cirkulē asinīs un var specifiski saistīt svešus antigēnus. Imūnglobulīnus producē plazmas šūnas, kas rodas no B limfocītiem. Imūnglobulīni rodas kā imūnatbilde uz antigēnu.

Imūnmodulatori – ķīmiskas vai bioloģiskas izcelsmes vielas, kas stimulē vai kavē imūnreakcijas, iedarbodamies uz imūnkompetentajām šūnām, to migrāciju vai arī uz mijiedarbību starp imūnkompetentajām šūnām un to mērķšūnām. To iedarbības īpatnības atkarīgas no lietotās devas un lietošanas biežuma.

Imūnmodelējošas metodes – lietojot preparātus dažādās kombinācijās, kā arī veicot dažādas manipulācijas (piemēram, ar biorezonanses aparatūru, lāzeru u. c.), tiek uzlabots pacienta veselības stāvoklis un risināta konkrēta veselības problēma.

Ko dara imunologs

Pirmās konsultācijas laikā imunologs ievāc anamnēzi, sīki iztaujājot, tāpēc pacientam jābūt gatavam uz samērā ilgu sarunu ar ārstu. Ārsts veic arī apskati, iztausta, nosaka asinsspiedienu, pulsu, ķermeņa temperatūru, novērtē sirdsdarbību un izklausa plaušas, izvērtē redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas, ievāc anamnēzi – sarunas gaitā izjautā pacientu par visos dzīves posmos izslimotajām slimībām, to gaitu. Ja ir konkrēta sūdzība, izanalizējiet sīki, kad tā sākusi izpausties, kādas ārstēšanas metodes vai medikamentus esat lietojis un vai kādā dzīves posmā bijuši jūtami uzlabojumi. Tieši slimības gaita imunologam ir ļoti būtiska informācijas sniedzēja.

Tradicionāli valda maldīgs viedoklis – ja bieži slimo, tātad slikta organisma imunitāte. Taču galvenais kritērijs ir slimošanas iedaba – ātra, lēna slimības gaita, tendence tai kļūt par hronisku, agravācija (slimības norises pasliktināšanās, tā kļūst smagāka), nevis tikai biežums.

Konsultācijas noslēgumā ārsts noteiks diagnozi un pirms terapijas sākšanas, iespējams, vēl nosūtīs uz papildizmeklējumiem. Lai izvērtētu ārstēšanas efektivitāti, ir veicamas dažādas asinsanalīzes. Taču pats galvenais – nebaidieties ārstam uzdot visus interesējošos jautājumus, arī par vakcinācijas “gaismas” un “ēnas” pusēm, kas arī ir viena no imunologa kompetencēm.

Kā ārstē imunologs. Laura Līcīša atziņas

Ārstēšana tiek pielāgota imūnsistēmas patoloģijai – vai tā ir alerģija, onkoloģiska slimība, hronisks iekaisums, reimatoloģiska slimība, artrīts, vīrusslimība (herpe, Laima borelioze u. c.) vai arī kāda autoimūna slimība, kad organisma pārmainītā imūnsistēma vēršas pati pret sevi, radot slimības izpausmes. Ārstniecībā imunologs izmanto bioloģiskās ārstēšanas sniegtās iespējas, individuāli piemeklētus, uz augu bāzes veidotus, pilnībā dabīgus medikamentus, bioloģiskos preparātus, galvenokārt imūnmodulatorus un dažādas citas imūnmodulējošas metodes. Preparātus ārsts piemeklē, pamatojoties uz profesionālo pieredzi, tādēļ tā ir ļoti svarīga. Būtiski ir tas, ka deva un preparātu veids katram pacientam tiek piemērots individuāli. Preparāti iedarbojas dažādi uz imūnsistēmas dažādām šūnām, stimulējot bioloģiski aktīvo vielu sintēzi (interferoni, citokīni u. c.), stimulējot vai apspiežot šūnu spēju “sagremot” slimības izraisītājus – baktērijas – un iznīcināt vīrusus.

Nereti ārstēšana noris sadarbībā ar citiem speciālistiem. Piemēram, ja ir onkoloģiska slimība, imunologs – programmas vadītājs – programmu realizē ciešā sadarbībā ar onkologu – ķīmijterapeitu un staru terapeitu. Savukārt Laima boreliozes ārstēšanā jāiesaistās neirologam, rehabilitologam un psihologam.

Imūnsistēmas slimību ārstēšana bieži ir ilgstoša, jālieto dažādi preparāti. Bet pats galvenais ir ticēt, ka attiecīgā terapija palīdzēs.

Nebaidies jautāt! Arī citi uzdod šos jautājumus. TOP 4

1. Cik ilgi man vēl atlicis dzīvot?

Ārsts uz šādu jautājumu atbildi nevar sniegt.

2. Vai vakcinēties ir nekaitīgi?

Jāizvērtē vakcinācijas nepieciešamība un pamatotība.

3. Vai šo slimību var izārstēt?

Viss atkarīgs no slimības ierosinātāja un iedabas. Ja slimība ir ģenētiska, izārstēt to nevar, bet var atvieglot pacienta stāvokli. Daudzas slimības nav izārstējamas, tikai apārstējamas. Imunologa uzdevums – darīt visu, lai kaite cilvēkam pēc iespējas mazāk traucētu dzīvot.

4. Kā slimība ir iegūta?

Bieži vien dažādi vīrusi tiek iegūti, ne tikai akūti inficējoties, bet pārmantojot; ir cilvēki, kam ir tendence uz alerģijām; pastāv arī citi riska faktori, piemēram, ģenētika utt.

KAS JĀZINA PAR IZMEKLĒJUMU GAITU

1. Nākot uz vizīti, jāņem līdzi visi iepriekš veiktie izmeklējumi un ārsta slēdzieni.

2. Iespējams, būs jāizģērbjas pilnībā.

3. Imunologa apmeklējumu iepriekš vēlams saskaņot ar ārstējošo (ģimenes) ārstu, kas var aktualizēt vai konkretizēt problēmas būtību par to, kas jūs satrauc.

 

TRAUKSMES SIGNĀLI, KAD JĀDODAS PIE IMUNOLOGA

1. Pie imunologa pacients var vērsties jebkurā slimības fāzē.

2. Kad cilvēks saslimst, bet izveseļošanās ieilgst.

3. Ja pēc akūtas slimības parādās kādas nopietnas sūdzības.

4. Ja ir tendence rasties dažādiem ādas jaunveidojumiem: dzimumzīmēm, papilomām u. c.

5. Ja novēro, ka lietotā terapija kādā laika posmā nedod vēlamos rezultātus.

6. Ja pēkšņi rodas alerģijas simptomi, alerģiskas reakcijas.

 

Pievienot komentāru