Dzīvesveids, Pirts

Izper laukā elpceļu vīrusus! Pirtnieka Ziedoņa Kārkliņa labie pirts padomi

Foto - Uldis Muzikants

Pēc pastaigas nepiemērotā apģērbā, slapjiem apaviem kājās vai ilgas salšanas autobusa pieturā nav nekas labāks par izkarsēšanos pirtiņā. Arī tad, kad kaklā sāk kasīties un degunā kņudināt, pirts ir lielisks līdzeklis, lai izvairītos no saslimšanas.

 

Skujas uz lāvas un tējā

“Kad temperatūra vēl nav stipri paaugstinājusies – ne vairāk par 37,8, bet jūt, ka slimība tūlīt būs klāt, pirtī var iet droši. Uz sakarsētiem akmeņiem uzlej ūdeni, kam pievienota ķiploku sula vai propoliss, kas iznīcina baciļus,” stāsta pirtnieks Ziedonis Kārkliņš no Limbažu novada. Profilakses nolūkos pirtī ieteicams lietot sviedrējošās zāļu tējas, piemēram, no pīlādžogām, avenēm, pelašķiem, kurām pievienots medus. Ļoti veselīgs un imūnsistēmu spēcinošs ir arī priežu skuju novārījums, kuru var iedzert tāpat kā tēju. Uz lāvas ieteicams pērties ar priežu slotiņu, jo priežu skujas veicina visus dziednieciskos procesus. Priedes skujas satur ļoti daudz aromātisko vielu, kas veicina organisma attīrīšanās procesus, atbrīvo no negatīvajām enerģijām, emocijām. Priedi pirtī izmanto vispārējai organisma pretošanās spēju paaugstināšanai, locītavu un kaulu sāpju dziedināšanai, spēku atjaunošanai pēc smagām garīgām vai fiziskām pārslodzēm, slimībām. Pēršanai var izmantot arī sviedrējošās pirtsslotas jeb tās, kas rada lielu karstumu, piemēram, aveņu, liepu vai ozola. Ja ir stīvas locītavas, sāp kauli, moka iekaisums, noderēs kārklu, alkšņu slotiņas. Lai aizbiedētu baciļus, var izmantot arī kadiķu slotiņas, kurās ir ļoti daudz fitoncīdu, kas stiprina imūno sistēmu.

Ja sākusies saaukstēšanās, guļot uz pirts lāvas, uz kāju pēdām, arī krūtīm vai muguras var uzziest galda sinepes. Nepieskaroties ķermenim, pirtnieks ar slotiņām vēl sadzen virsū karstu gaisu, lai labi izkož un sasilda.

“Tā sauktajā ziemas pērienā cilvēku nogulda uz lāvas, pārsedz ar skujeņiem – priedes vai egles zariņiem –, augstā temperatūrā uzkarsē, bet pēc tam pa virsu uzber sniedziņu. Būs jūtams tāds labvēlīgs stresiņš, kamēr aukstās piles caur skujām nonāks uz ādas. Sajūta ir vienkārši fantastiska,” atzīst pirtnieks.

 

Pēc pēriena āliņģī

“Pelde āliņģī ir ļoti laba pirts procedūras sastāvdaļa, taču vajag justies tam gatavam un jābūt kārtīgi izsilušam. Parasti pēc pirmā pēriena tas tā vēl nav. Noteikti āliņģī nevajadzētu iet cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu. Pirtī karstuma ietekmē paplašinās perifērie asinsvadi un spiediens pazeminās. Taču kraso temperatūras kontrastu dēļ tas strauji “uzlec” augšā, kas var beigties ar insultu vai miokarda infarktu,” brīdina pirtnieks Ziedonis Kārkliņš. Arī iesācēja veselībai pelde āliņģī var radīt neprognozējamas sekas, tādēļ, lai pēc pirts regulāri mestos āliņģī, organismam jau jābūt norūdītam. Tie, kas tikko pievērsušies pirtī iešanas priekam, var uz brīdi izskriet laukā no karstās pirtiņas un pastāvēt salā vai norīvēties ar sniegu. Lieki teikt, ka arī pirmssaaukstēšanās stāvoklis nebūs piemērots laiks āliņģa prieku baudīšanai.

Un kā ar lēkšanu kupenā? Ja ziemā āliņģī ūdens temperatūra ir ap plus četriem grādiem, sniega kupenā temperatūra var noslīdēt krietnos mīnusos. Uzskata, ka īstais “kaifs” ir tad, ja temperatūras starpība pērtuvē un āliņģī vai kupenā ir astoņdesmit grādi. Lai gan kupenā iemesties ir daudz vieglāk nekā āliņģī, organismam tas ir lielāks pārbaudījums. “Pirms ieniršanas kupenā, jāraugās, lai tā būtu mīksta, pūkaina, nevis sērsnas klāta, pretējā gadījumā var savainoties. Savukārt uz āliņģi nevajag skriet basām kājām. Lai tās neapsaldētu, jāapauj čības. Tā kā mati ir mitri, galvā jāliek arī cepure. Āliņģī noteikti jābūt trepēm, lai no tā izkāptu, nesagriežoties uz asajām ledus šķautnēm āliņģa malās, jo aukstumā cilvēks pats to nejūt,” pamāca pirtnieks. No drošības viedokļa raugoties, uz āliņģi nekad nevajag doties vienatnē.

Pievienot komentāru