Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Kardiologs par jūsu dzīvi uz pulvermucas un to, kā strādā sirds ārsts

Foto - Shutterstock

Konsultē AINĀRS RUDZĪTIS, kardiologs, ehokardiogrāfijas speciālists, invazīvais kardiologs; strādā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (Latvijas Kardioloģijas centrā) un Capital Clinic Riga; Latvijas Kardiologu biedrības valdes loceklis, Reto slimību izpētes fonda valdes loceklis.

UZZIŅAI

Kardiologs – diagnosticē sirds slimības (arī sirds vainagartēriju, sirds muskuļa un vārstuļu slimības, kā arī sirds ritma traucējumus). Ārstē sirds slimības ar medikamentozajām un nemedikamentozajām (transkatetrālajām) metodēm.

Elektrokardiogramma – sirds elektrisko biopotenciālu grafisks pieraksts. Viena no sirds pamatizmeklēšanas metodēm.

Ehokardiogrāfija – ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru var novērtēt sirds dobumu izmērus, sirds muskuļa un vārstuļu funkciju. Tā ir nekaitīga, ātra, relatīvi lēta, ļoti informatīva diagnostikas metode.

Slodzes testi – veicot fizisku vai medikamentozu slodzi, nosaka skābekļa apgādes traucējumus sirdī un citus sirds funkcijas parametrus.

Biežākie slodzes testi ir veloergometrija (ar dozētas slodzes velosipēdu) vai slodze uz skrejceliņa; stresa ehokardiogrāfija (slodzes testa un ehokardiogrāfijas kombinācija); miokarda perfūzijas scintigrāfija (radioaktīva izotopa ievade slodzes testa laikā). Uz fiziskās slodzes testu (veloergometriju) jāierodas ērtā apģērbā un vieglos (sporta) apavos. 24–48 stundas pirms slodzes testiem nevajadzētu lietot bradikardizējošus (pulsu palēninošus) medikamentus, kā arī divas stundas pirms tā ēst.

Koronārā angiogrāfija – sirds asinsvadu (vainagartēriju) izmeklēšanas metode. Tās laikā caur apakšdelma vai cirkšņa artēriju, izmantojot neliela diametra katetrus (caurulītes), sirds vainagartērijās ievada jonizējošu kontrastvielu un ar rentgena aparatūru pārbauda artēriju caurejamību. Koronāro angiogrāfiju un angioplastiju veic vietējā anestēzijā (bez narkozes).

Koronārā angioplastija – sirds vainagartēriju paplašināšana, izmantojot īpašus baloniņus, kurus ievada sirds artērijās caur katetriem. Mūsdienās visbiežāk šo metodi kombinē ar stenta (asinsvadu metāliskas protēzītes vai karkasa, kas bioloģiski uzsūcas) implantāciju.

Ko dara kardiologs

Vizītes laikā ārsts visbiežāk uzdod jautājumus, kas saistīti ar sirds un asinsvadu slimību paaugstinātu risku: “Vai jūs smēķējat? Kāds parasti ir jūsu asinsspiediens? Kāds ir jūsu holesterīna līmenis asinīs? Vai slimojat ar cukura diabētu? Vai nodarbojaties ar sportu? Vai jums ir bijuši ģīboņi?” Svarīgi ir noskaidrot ģenētisko faktoru, vai kāds no asinsradiniekiem nav slimojis ar sirds slimībām, īpaši, ja slimība izpaudusies vecumā līdz 55–60 gadiem, vai ģimenē ir bijuši pēkšņas nāves gadījumi, kas nav saistīti ar traumu.

Pirms došanās pie kardiologa vēlams veikt elektrokardiogrammu, asinsanalīzi (pilnu asinsainu, holesterīna un tā frakciju analīzi, noteikt glikozes līmeni tukšā dūšā, pārbaudīt nieru un aknu funkcionālos rādītājus), urīna analīzi. Vēlams paņemt līdzi visus iepriekš veiktos sirds izmeklējumus.Kardiologs parasti izklausa sirdi un plaušas ar fonendoskopu (stetoskopu), izmēra asinsspiedienu, pārbauda, vai nav apakšstilbu tūska, kā arī izpalpē vēderu (pārbaudot, vai nav palielinātas aknas). Ja rodas aizdomas par kādu no sirds slimībām, tiek veikta ehokardiogramma, kas ir kardioloģiskās diagnostikas “stūrakmens”. Tas ir neatņemams moderna kardiologa darba instruments. Mūsdienās pieejamas pat iPhone formāta portatīvās iekārtas. Un jaunais kardiologa specialitātes nolikums paredz, ka to skrīninga līmenī jāprot veikt jebkuram kardiologam. Pamatojoties uz ehokardiogrāfijas datiem, var noteikt diagnozi, izlemt ārstēšanas taktiku un, ja nepieciešams, veikt citus izmeklējumus, piemēram, elektrokardiogrammu(ja tā nav veikta iepriekš), kādu no slodzes testiem (visbiežāk – veloergometriju).

Nereti nepieciešamas papildu asinsanalīzes (t. sk. vairogdziedzera hormonu, dzelzs līmeņa analīzi u. c.), kā arī sirds datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklējumi. Ar šiem izmeklējumiem pacients atkārtoti nāk uz konsultāciju, lai lemtu par turpmāko izmeklēšanas un terapijas gaitu. Taču jāatceras, ka neviena diagnostikas metode nesniedz 100% informāciju, tās papildina cita citu.Ja ir aizdomas par koronāro sirds slimību (sirds vainagartēriju sašaurināšanos vai slēgumu), jāveic koronārā angiogrāfija. Ja ir aizdomas par sirds ritma traucējumiem – Holtera monitorēšana – elektrokardiogrammas 24–48 stundu pieraksts ambulatoros (mājas) apstākļos.

Kā ārstē kardiologs. Aināra Rudzīša atziņas

Vislabākā ārstēšana ir profilakse: aktīvs (sportisks) dzīvesveids un veselīgs uzturs (daudz augļu, zaļumu, zivis; mazāk lietot sāli (ne vairāk kā 5 g dienā) un treknus dzīvnieku valsts produktus, kā arī hidrogenētās augu eļļas jeb transtaukskābes, margarīnu). Jāizvairās no kaitīgiem ieradumiem: smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas, mazkustīga dzīvesveida.

Svarīgi ir saprast un atpazīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, izvairīties no tiem (pārtraukt smēķēt, aizvietot kūtru dzīvesveidu ar sporta nodarbībām vismaz 30 minūtes dienā piecas dienas nedēļā), kā arī tos ārstēt ar efektīviem medikamentiem. Paaugstināts holesterīna līmenis, augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir galvenie artēriju ienaidnieki. Labā ziņa: mūsu rīcībā ir efektīvi “ieroči” – medikamenti – cīņā ar šiem ienaid-niekiem. Protams, dažas sirds slimības ir jau “ieliktas šūpulī” – ģenētiski nosacītas vai pārmantotas. Tādā gadījumā ar klasiskiem profilakses pasākumiem būs par maz un kardiologs ieteiks specifisku ārstēšanu vai pat operāciju.

Mūsdienās daudzas sirds slimības var ārstēt ar mazāka apjoma iejaukšanos – ar mazinvazīvām operācijām: artērijas var paplašināt ar balonkatetriem (implantējot stentus); aritmiju var ārstēt ar radiofrekvenču ablācijas metodi. Sirds muskuļa vājumu palīdz ārstēt īpaši sirds elektrokardiostimulatori. Pat sirds vārstuļus dažkārt var implantēt caur katetru, neatverot krūškurvi. Daudzas iedzimtas sirdskaites (starpsienas defektus, asinsvadu sašaurinājumus) var koriģēt ar dažādām transkatetrālām ierīcēm.Tomēr daudzos gadījumos joprojām var palīdzēt tikai sirds vaļējā operācija mākslīgajā asinsritē: sirds ķirurgi veic asinsvadu šuntēšanas operācijas, vārstuļu plastikas (labošanas) un protezēšanas operācijas. Smagos gadījumos ir vajadzīga sirds transplantācija vai tiek implantēti mākslīgie sirds kambari.

Kardioloģiska pacienta ārstēšanā nozīmīga ir ģimenes ārsta un kardiologa sadarbība.Un ne mazāk svarīgi – ārsts spēj pilnvērtīgi palīdzēt tikai tiem pacientiem, kas paši vēlas izveseļoties un aktīvi piedalās ārstniecības procesā. Mīliet savu sirdi!

Nebaidies jautāt! Arī citi uzdod šos jautājumus. TOP 3

1. Vai paaugstināts asinsspiediens ir sirds slimības izpausme?

Parasti ir otrādi – paaugstināts un ilgstoši neārstēts asinsspiediens izraisa sirds muskuļa un asinsvadu bojājumu. Tādēļ ļoti svarīgi ir ārstējot noregulēt asinsspiedienu, lai izvairītos no sirds slimībām.

2. Vai normāla elektrokardiogramma liecina, ka sirds ir vesela?

Elektrokardiogramma ir viens no sirds pamatizmeklējumiem, tomēr tā nenoliedz iespēju, ka ir sirds slimība. Kardiologs noteiks, kādi vēl papildu izmeklējumi ir nepieciešami.

3. Vai pēc sirds asinsvadu angioplastijas/stentēšanas (vai koronāro artēriju šuntēšanas operācijas) es varēšu atkal strādāt un nodarboties ar sportu?

Sirds asinsvadu operācijas uzlabo sirds muskuļa asinsapgādi, tādēļ parasti cilvēks kļūst aktīvāks un darbspējīgāks.

KAS JĀZINA PAR IZMEKLĒJUMU GAITU

1. Jāņem vērā, ka kardiologs var lūgt atkailināt ķermeni, lai varētu jūs rūpīgi izmeklēt – ne tikai sirds, bet arī vēdera, kāju apvidū.

2. Sievietēm apskates un ehokardiogrāfijas laikā jānoņem krūšturis.

3. Pirms sākt izmeklējumus ar dārgām un sarežģītām metodēm, labs kardiologs rūpīgi izklausīs sirdi ar stetoskopu.

4. Atkarībā no ārsta darba vietas aprīkojuma un specializācijas nereti ārsts konsultācijas laikā veic arī ehokardiogrāfijas izmeklējumu.

5 TRAUKSMES SIGNĀLI, KAD JĀDODAS PIE KARDIOLOGA

1. Ja rodas spiedošas vai žņaudzošas lēkmjveida sāpes (parasti ilgst dažas minūtes) aiz krūšu kaula fiziskas slodzes vai miera stāvoklī.

2. Ja ir elpas trūkums (aizdusa), nogurums fiziskas slodzes laikā un dažkārt satūkst arī kājas.

3. Ja ir lēkmjveida vai pastāvīgas sirdsklauves (ātras vai neregulāras sirdsdarbības sajūta).

4. Ja ir paaugstināts asinsspiediens vismaz divos mērījumos – >140/90 mmHg.

5. Ja smēķējat, jums ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, mazkustīgs dzīvesveids, ēdat sāļus ēdienus, pastiprināti lietojat alkoholu, bet esat pārliecināts, ka jums NEKAS NEKAIŠ. UZMANĪBU! Jūs dzīvojat uz pulvermucas.

1 komentārs

  1. Mana pulvermuca uzsprāga. 40 gadus dzēru, smēķēju, ēdu labi un sātīgi, stresoju,
    viss sports sākās un beidzās ar glāzītes cilāšanu.Rezultātā 65 gadu vecumā sākās nepārejošas sāpes krūtīs, nepalīdzēja nitroglicerīns.Ātrie aizrāva uz slimnīcu. Ielika sirds asinsvados 3 stentus, sāpes pārgāja. Uzsēdināja uz 4 medikamentiem līdz mūža galam, kuri atkal rada blaknes. Ja dzīvotu otrreiz nekad nedzertu alkoholu un nesmēķētu.Mācība citiem.

Pievienot komentāru