Ārstēšana, Sāpes

Miers paņem sāpes. Kā notiek operācija ar hipnozes atbalstu

Foto - Matīss Markovskis

Esmu pārsteigta, uzzinot, ka arī Latvijā tiek veiktas hipnoķirurģijas operācijas – pacientam atrodoties hipnozē. Urda interese uzzināt vairāk. Stāsta asinsvadu ķirurgs un flebologs Žoržs Žabūrs. Vēnu lāzeroperācijas ideju ārsts nolūkojis Francijā.

Šogad Latvijā hipnozē veiktas jau vairākas vēnu lāzeroperācijas. Pirmā notika atklāti, piedaloties pat televīzijai. Sižetā ikviens varēja vērot, kā Baltijas vēnu klīnikas paciente tiek ievesta hipnozē, kā vienā komandā strādā un sadarbojas asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs un hipnopraktiķe Dace Rolava.

Dakteris Žabūrs, pirms diviem gadiem stažējoties Francijas pilsētas Ansī klīnikā, guvis retu iespēju piedalīties progresīvā vēnu operācijā, kas tika veikta hipnozē. Hipnozi īstenoja ārsts anesteziologs, kurš īpašā apmācībā bija apguvis Eriksona klīnisko hipnozi.

“Radās doma, ka arī mēs Latvijā spētu veikt šādas operācijas. Vēnu lāzerķirurģija mums ir augstā līmenī, un arī hipnoterapeiti ir labi apmācīti speciālisti. Es šai idejai pieķēros un ļoti tai ticēju, skaidri zināju, ka izdosies. Man ir tāda filozofija – ja dzīvē gribi kaut ko sasniegt, vissvarīgāk ir ticēt savam mērķim,” uzsver ārsts, kurš jau 15 gadus dzīvo Latvijā, perfekti runā latviski un ir lielisks savas jomas speciālists.

 

Miers paņem sāpes

Novērots, ka daļa cilvēku, kaut vai tikai izdzirdot vārdu “hipnoze”, uztver to ar aizdomām. Domā, ka tajā jāpiedzīvo caururbjošs hipnotizētāja skatiens, kura iespaidā cilvēks aizmieg, vispār neko nejūt, zaudē kontroli pār sevi, kļūst iespējama iejaukšanās apziņā un manipulēšana.

“Hipnoķirurģijā nu gan nav nekā maģiska. Mēs izmantojam Eriksona klīnisko hipnozi. Tā palīdz ne tikai nomierināt pacientu, bet arī spēj atsāpināt. Sāpes tiek transformētas citās izjūtās,” teic Žoržs Žabūrs.

Amerikas psihiatra un psihoterapeita Miltona Eriksona metodes un atklājumi pašos pamatos mainīja priekšstatu par hipnozi. Atšķirībā no citiem hipnozes veidiem Eriksona hipnozē cilvēks pats var noteikt, cik dziļi iet savā iekšējā pasaulē. Vienlaikus saglabā realitātes izjūtu, apzinās apkārt notiekošo. Šo hipnozi mēdz dēvēt par maigo suģestiju, tie ir teksti, afirmācijas, kas pieskaņotas konkrētajam cilvēkam un situācijai. Hipnozes veicējs veido tādu kā stāstu, pamazām ievedot cilvēku mainītas apziņas jeb transa stāvoklī. Smadzeņu darbība neiroloģiskajā līmenī notiek ļoti intensīvi, savukārt fiziskais ķermenis atslābinās.

“Ja cilvēks ir uztraucies, viņa sāpju slieksnis ir ļoti zems, aktivizēts, tajā ir izteiktāka cirkulācija. Veicot Eriksona klīnisko hipnozi, tiek aktivētas citas smadzeņu zonas, lai cilvēks nebūtu tik ļoti koncentrējies uz sāpēm. Tā nav bezsamaņa vai bezapziņa, pacients tikai virtuāli aizceļo tur, kur var tīkami relaksēties. Viņš pats izvēlas vietu, laiku un apstākļus, kur gribētu nokļūt: saules pielijušā mežā, jūras krastā vai kalna virsotnē, un tas notiek ar hipnopraktiķa palīdzību. Tas ir līdzīgi, kā reizēm katrs no mums mēdz dziļi iegrimt savās domās, nedzirdot to, ko apkārtējie runā. Lai arī fiziski cilvēks joprojām atrodas telpā, domās it kā ir izslēdzis sevi no tās. Tāpat arī hipnozē – jo aizņemtākas kļūst citas smadzeņu zonas, jo transs kļūst izteiktāks,” skaidro ārsts.

 

Divkāršs efekts

Ar hipnozi var ārstēt daudzas kaites, piemēram, atkarību slimības un depresiju, aptaukošanos, cukura diabētu, sirds un asinsvadu vainas, to lieto arī atmiņas uzlabošanai. Hipnoķirurģiju pasaulē gan neizmanto pārlieku plaši, bet ir klīnikas, centri, kur to veic. Daudzās Eiropas valstīs jau gadiem sekmīgi izmanto dažādas hipnoķirurģiskas manipulācijas, piemēram, operē vēnas vai vēdera priekšējās sienas trūces, likvidē nelielus ādas veidojumus, labo zobus. Pētījumos pierādīts, ka hipnoķirurģijas izmantošana uzlabo imūnsistēmas darbību.

“Protams, ļoti ilga operācija diez vai ir iespējama, taču hipnoķirurģija labi der, ja manipulācijām nepieciešama stunda vai nedaudz ilgāk. Parasti vēnu lāzeroperācija ilgst aptuveni 40 minūtes, ja tā tiek veikta abām kājām. Tā ir mazinvazīvā ķirurģija, notiek vietējā anestēzijā, pēc vajadzības pievienojot nomierinošus līdzekļus. Taču hipnoze var to visu aizvietot – gan sedatīvus jeb nomierinošos līdzekļus, gan atsāpinošus medikamentus,” divkāršo efektu uzsver dakteris Žabūrs.

 

Citāda izvēle

* Ir cilvēki, kuriem nav iespējams veikt anestēziju, piemēram, ja gados veciem ļaudīm ir kādas konkrētas sirds vai plaušu veselības problēmas. Daļai pacientu mēdz būt veģetatīvas reakcijas, piemēram, operācijas laikā asinsvadi pārlieku spazmējas, sašaurinās diametrā, un tas var apgrūtināt katetra ievadīšanu vēnā, tātad sarežģītāku padara arī operācijas gaitu. Tādās reizēs hipnoķirurģijai būtu īstais lietojums.

* Ir cilvēki, kuri ļoti baidās no operatīvas iejaukšanās, jebkuras ķirurģiskas manipulācijas. Iemesls tam ir paša sliktā pieredze, piemēram, padomju laika slimnīcā piedzīvotais. Vai arī šis pacients ir saklausījies citu stāstīto, kas palicis zemapziņā kā kaut kas negatīvs, saistīts ar šausmām un sāpēm.

* Hipnoze varētu būt laba alternatīva tiem, kuri vēlas pēc iespējas mazāk lietot medikamentus, anestēziju uztver kā lieku slodzi organismam. Netrūkst ļaužu, kuri vēlas dzīvot zaļāk, izvairās no jebkuras ķīmijas.

* Iespējams, šis operācijas veids var ieinteresēt arī tos, kuri vēlas izmēģināt kaut ko jaunu, citādu.

* Ir ļaudis, kuri nedaudz mazāk nekā citi pakļaujas hipnozei, tomēr, viņus savlaikus sagatavojot, klīniskā hipnoze kļūst iespējama. Daži īpaši uzsver: es nepakļaujos hipnozei! Tomēr hipnopraktiķe Dace Rolava zina, ka šis cilvēks, visticamāk, tieši palīdzētu šajā procesā. Cenšoties pēc iespējas nebūt hipnozē, viņš aktivizētu citas zonas galvas smadzenēs – it kā pats sevi nohipnotizētu.

 

Kā tas notiek?

Operācijas laikā asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs un viņa komanda sadarbojas ar hipnopraktiķi Daci Rolavu, kura ir apmācīttiesīga praktiķe un neirolingvistiskās programmēšanas trenere.

“Protams, nav tā, ka pacients uzreiz tiek nohipnotizēts. Klīniskā hipnoze ietver vairākus posmus, to skaitā sagatavošanu pirms operācijas. Vispirms ir sarunas, tikšanās ar hipnopraktiķi. Pacientam mājās jātrenējas, piemēram, jāapgūst nepieciešamie elpošanas paņēmieni, ko iemāca Dace. Hipnoze palīdz atbrīvoties, tas ir ļoti svarīgi. Jo atbrīvotāks ir pacients, jo ķirurgam vieglāk strādāt,” uzsver dakteris Žabūrs.

Process iesākas Daces vadībā. Hipnopraktiķes stāstījums, valodas skanējums, tajā ietvertie kodi pamazām palīdz pacientam sasniegt nepieciešamo transa dziļumu. Hipnoze it kā deformē notiekošo un laika izjūtu, taču ļauj pacientam palikt pie pilnas apziņas. Pēc tam koordinēti var sākt strādāt dakteris ar komandu. Mediķi ķeras pie darba tikai tad, kad cilvēks pilnībā ir hipnozē, tātad gatavs operācijai un dod signālu – pats paceļ pirkstu vai pakustina roku, sak, ir īstais brīdis.

Hipnozē operācijas laikā pacients ir mierīgs, elpo vienmērīgi un ritmiski. Taču visu operācijas laiku hipnopraktiķe patur šo kontroli, lai pacients paliktu transa stāvoklī.

“Ja kādā brīdī pacients atkal signalizē, tas nozīmē kādas netīkamas sajūtas. Tad uz brīdi varu apturēt operēšanu, lai savu darbu pastiprina Dace. Kādā no operācijām pierādījās, ka nedrīkstam steigties, labāk vēl brīdi pagaidīt, kamēr cilvēks tiešām ieiet dziļā transā,” atklāj dakteris.

Vaicāju, vai procedūra būtu sāpīga, ja nebūtu ne anestēzijas, ne hipnozes. Protams, ļoti sāpīga, nopietni atteic ārsts. Kā citādi, ja, strādājot ar lāzeru, temperatūra var uzkāpt pat līdz 300 grādiem pēc Celsija. Klīnikā izmanto trešās paaudzes lāzeru, kas ir jaunākais pasaulē, taču arī ar šo moderno iekārtu bez anestēzijas būtu sāpīgi.

Kad operācija beidzas, sākas hipnozes pēdējais posms – pamazām, lēnām pacients tiek izvests no transa. Jo dziļāks tas bijis, jo ilgāks laiks vajadzīgs, lai atgrieztos.

Atgūšanās pēc hipnoķirurģijas, pēc šāda veida operatīvas iejaukšanās pacientiem ir vieglāka un ātrāka, nav sliktas dūšas vai reiboņu. Pēc operācijas var būt neliels diskomforts, taču sāpju nav. 95% pacientu pēcoperācijas periodā nevajag lietot pretsāpju līdzekļus.

 

 

Hipnoķirurģijas plusi

* Samazinās pirmsoperācijas bailes.

* Saudzējoši organismam.

* Hipnoze aizvieto gan nomierinošos, gan atsāpinošos līdzekļus.

* Nav traucējošu blakusparādību.

* Patīkama gaisotne, operāciju var gluži vai baudīt.

Hipnoķirurģijas mīnusi

* Bailes no hipnozes, neziņa par to, kā viss notiks.

* Pieaug izmaksas, ja operāciju veic hipnozē (100–150 eiro vairāk). Var gan veikt dalīto maksājumu, piemēram, norēķināties ar klīniku pusgada laikā.

1 komentārs

  1. Bērnībā sakoda suns un nekad neviena hipnoze nav palīdzējusi. Jau 35gadus mokos ar bailēm. Visus latvijas hipnotierus esmu apstaigājusi un maksājusi naudu bet jēga ir nulle kubā.

Pievienot komentāru