Acis, Ārstēšana

Dzeltenās brilles – vajadzīgas un derīgas? Žurnālisti eksperimentē!

Foto - Shutterstock

Daudz dzirdēts un lasīts par viedierīču un datoru ekrānu nevēlamo ietekmi uz cilvēka redzi, psihi, smadzeņu darbību, izziņas (kognitīvajām) spējām un miega kvalitāti, īpaši, ja ierīces lieto diendienā un ilgas stundas bez pārtraukuma. Tāpēc žurnāla 36,6 °C piekrīt piedāvājumam izmēģināt brilles, kuras pasargā no ekrāna kairinošā zilā starojuma.

Mūsu eksperiments kļūst iespējams, pateicoties jauna briļļu zīmola – IZIPIZI/see concept – ienākšanai Latvijas tirgū. Tā pārstāvis Gijoms Deverņī ļauj izvēlēties tīkamākās un piemērotākās acenes, ņemot vērā gan to, kādas krāsas un modeļi katrai no mums patīk labāk, gan nepieciešamo redzes korekciju. Kad brilles esam aizņēmušās, eksperiments var sākties!

 

Saulainā pasaule

Vērtē Zane Eniņa, redaktore

Piekrītu eksperimentam, jo neilgi pirms šā piedāvājuma esmu noskatījusies video par ekrāna zilganā starojuma kaitīgo ietekmi. Tajā parādīts eksperiments: viens puisis pirms gulētiešanas lasa grāmatu, otrs skatās planšetē, bet trešais lieto planšeti, uzlicis speciālas dzeltenās brilles ar sargājošu filtru. Grāmatas lasītājam pirmajam uznāk miegs, otrais drīz vien pēc tam iemieg tas ar dzeltenajām brillēm, bet jauneklis, kurš sērfo planšetē, vēl stundām ir nomodā. Novērojumu pēc tam komentē speciālists, kurš akcentē – starojums iedarbojas stimulējoši, tas iztraucē miega režīmu.

Tā kā esmu pasākusi telefonā skatīties seriālus, no kuriem grūti atrauties nepārtrauktās intrigas dēļ, varu apliecināt, ka man, tipiskam cīrulim, patiešām gadījušies ļoti vēli kinoseansi, pēc kuriem esmu ar mokām aizmigusi. Protams, var teikt, ka mani ietekmējis sižets, nevis starojums, tomēr tas ir vēl viens arguments, lai brilles izmēģinātu darbībā. Tā nu kādu vakaru uzlieku brilles un ķeros pie skatīšanās, tomēr ap pulksten 22.30 acis krīt ciet. Noņemu brilles un iemiegu, kaut filma ir ļoti interesanta un citkārt es būtu skatījusies vēl stundiņu vai divas. Vai pat ilgāk.

Tomēr apzinos, cik neobjektīvi būtu manu labo miegu šajā reizē piedēvēt brillēm, tāpēc cītīgi tās atkal un atkal lieku uz deguna: pie datora, skatoties telefonā vai planšetē. Pēc garas darbadienas ekrāna priekšā acīs grauž tāpat kā vienmēr, tomēr pa šo laiku esmu pie brillēm pieradusi.

Tām ir vismaz viens liels pluss: caur dzeltenajiem stikliem arī nomākusies diena izskatās saulaina.

 

Superīgas brilles! Nevaru bez tām dzīvot!

Vērtē Maija Olte, korektore

Mans darbs ir saistīts ar tekstu lasīšanu un kļūdu labošanu, un brilles lietoju jau vairākus gadus. Labprāt piekritu izmēģināt izipizi/see-concept optiskās brilles. Uzmanību jau piesaistīja stilīgais, dabai draudzīgais iepakojums (kartona kastīte un filca futrālis!), un stilīgs dizains ir arī brillēm. Lai arī tās izskatās masīvas, mīkstās krāsainās plastmasas rāmji ir ļoti viegli un nēsāšanai ērti. Pirmajā brīdī, brilles uzliekot, gan jutos apmulsusi – datora ekrāns kļuvis it kā tumšāks. Nu nē! Laikam tomēr nederēs. Labāk jālieto ierastās brilles. Bet darba todien bija tik daudz, ka, gribi negribi, atkal uzliku brilles. Šoreiz ekrāns rādījās iedzeltens, pat burti šķita mazliet lielāki un skaidrāki, nekā lasot ar ikdienas brillēm. Radās sajūta – lai arī lasu, acis tik ļoti nesaspringst, dzeltenīgā gaisma it kā nomierina, atslābina.

Nākamajās dienās māka bija rokā – līdzko acis sajutās nogurušas, izmantoju jaunās brilles, un atkal viss bija kārtībā. Kādudien pieķēru sevi lasām arī izdrukas. Oho! Tas nozīmē, ka manām acīm šīs brilles patiešām ir piemērotas.

 

Uzvar slinkums!

Vērtē Laura Mangule, žurnāliste

Man bija ļoti grūti pierast pie izipizi/see-concept brillēm. Jutu diskomfortu, šķita, ka uz deguna ir kaut kas lieks, kaut gan ikdienā nēsāju optiskās brilles tuvredzībai. Tas varbūt tāpēc, ka eksperimenta brillēm ir matēts plastmasas rāmis, pie kā neesmu radusi, un to forma arī man nebija īpaši piemērota. Grūti izvērtēt, kāds ir šo briļļu efekts, jo acis jau ir nogurušas no ilgstošas ikdienas skatīšanās ierīču ekrānā, un to var mainīt tikai izgulēšanās un acu atpūtināšana, nevis pasargājošs pārklājums.

Brilles izmēģināju vairākkārt. Bija reizes, kad pirmajā brīdī šķita – efekts ir. Pēc laika viss sāka palikt tāds tumšs (tām ir dzeltenīgs apvalks), grūtāk saredzams, brilles sāka traucēt, un gribējās tās noņemt. Tās izmantoju galvenokārt, lai skatītos telefonā, jo, darbojoties ar datoru, parasti velku optiskās brilles.

Braucot vilcienā no Rīgas uz Jelgavu, mēģināju vēlreiz. Visu ceļu lūkojos telefonā. Nepietiekami apgaismotajā vilciena vagonā ar brillēm skats mazliet noskaidrojās. Varbūt tāpēc, ka nebija līdzi manu ikdienas aceņu un, uzliekot šīs, psiholoģiski šķita, ka redzu labāk. Tomēr – jo ilgāk brilles uz acīm, jo vairāk izjutu diskomfortu. Turpmāko ceļu līdz Jelgavai cīnījos ar vēlmi tās noņemt. Sapratu, ka tās nav domātas man.

Turklāt nav īpaši ērti, ja jānēsā līdzi divas brilles un tās nemitīgi jāmaina, lai ielūkotos ekrānā. Labāk, ja aizsargpārklājums būtu iestrādāts optiskajās brillēs.

Briļļu pluss – tās ir glītas un stilīgas. Saņēmu komplimentus:

O, smukas brilles! Jaunas?” Tās pat var izmantot kā aksesuāru, kas reizē ir noderīgs.

 

Brilles virsū, brilles nost…

Vērtē Gunta Tabore, žurnāliste

Brilles lietoju pāris gadu un tikai, lai lūkotos tālumā – televizora ekrānā, kinozālē vai teātrī, ja sēžu tālākā rindā. Acu ārste gan izrakstīja brilles lasīšanai, taču ātri vien sapratu, ka visu labi varu saskatīt arī bez tām. Ārste arī teica, ka būtu vēlams iegādāties speciālas datora brilles, lai pasargātu acis no kaitīgā starojuma. Piekritu viņai, jo mūsdienu apstākļos visapkārt ir pārāk daudz elektronikas un nezināmas iedarbības ierīču. Taču tobrīd tas man šķita lieks naudas tēriņš.

Tagad sapratu, ka doma par kaitīgumu bija manī iesējusies un asnoja visu šo laiku. Jo uzreiz ar prieku piekritu piedalīties eksperimentā – izmēģināt brilles, kas sargā acis, lūkojoties ekrānā, vai tas būtu dators, mobilais telefons vai planšete. Televizors neskaitās, jo šim nolūkam man ir tuvredzības acenes.

Iesākums bija grūts. Nekādi nevarēju atcerēties, ka, strādājot pie datora vai ilgāk lūkojoties telefonā, jāuzliek brilles, jo visu tāpat labi saredzēju.

Pamazām pieradu pie šīs domas, ka brilles jāliek. To arī darīju, bet sajūtas bija visai atšķirīgas, nereti pretrunīgas. Brīžiem šķita, ka attēls kļuvis neskaidrāks. Citā reizē tieši pretēji – burti rādās skaidrāk. Tā es mocījos – te uzliku acenes, te atkal ne. Paiet vairākas stundas, un pamanu, ka atkal strādāju bez brillēm…

Dažbrīd sāka spiest pakausī, sajutu tādu kā spiedienu abpus ausīm, par šo nelāgumu turēju aizdomās īpašos stikliņus, caur kuriem biju lūkojusies daudzas stundas. Citudien atkal šķita, ka darbs ar brillēm devis to, ka vakarā mazāk grauž acis. Parasti šī liga mani mocīja pēc garas darbadienas pie datora.

Pāris reižu izmēģināju caur šīm acenēm tā ilgāk lūkoties telefona ekrānā, darīju to, kā ierasts, pirms aizmigšanas. Kad beidzot noliku telefonu uz naktsgaldiņa un noņēmu brilles, kļuvu priecīga, jo šķita – šoreiz nu gan nav tās spiedošās sajūtas, ko esmu jutusi citus vakarus.

Reiz noklausījos no kolēģes Lauras, kā viņa grasās darīt, un taisījos pakaļ. Uzņēmu laiku – telefonā uzliku modinātājzvanu, lai zvana pēc stundas. Stundu pie datora strādāju ar sargu acenēm. Pēc tam tās noņēmu un turpināju darbu, atkal uzliekot stundas kontroli. Tā pievārēju vairākus šādus ciklus. Kādi secinājumi? Īpaši nekādi, līdzīgi kā iepriekš. Nesapratu, vai man labāk redzēt ar brillēm? Vai man tikpat labi strādāt bez tām?

Visu eksperimenta laiku nezuda šaubas, ka lielo labumu sev cenšos iedvest. Laikam jau pie vainas iedzimtais aizdomīgums – visu pārbaudīt, pakļaut prāta kontrolei.

Tomēr visu šo laiku braši centos pasargāt savu redzi no kaitīgā starojuma! Arī tas taču ir vērtīgs rezultāts. Un vēl šīm acenēm ir smuki rāmji, un šīs brilles man ļoti piestāvēja…

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Kā mūs ietekmē viedierīces, un vai speciālās brilles ir glābiņš?

Juris Svaža, miega speciālists, anesteziologs: – Viedierīču pastāvīga lietošana mūs ietekmē negatīvi, jo gaisma, ko tās izstaro, spēcīgi kairina smadzenes un samazina tā dēvētā miega hormona – melatonīna – sekrēciju. Tas nozīmē, ka kļūst grūtāk iemigt. Gaisma signalizē – ir gaišs, nav jāguļ! Ja ir vēlēšanās regulēt miega ciklu, īpašās viedierīču aplikācijas, kuras mazina starojuma intensitāti, var palīdzēt, un noderīgas tādā gadījumā var būt arī brilles ar dzelteno filtru. Un otrādi – ja no rīta grūti pamosties, visur, kur tikai var, jāieslēdz gaisma.

Tomēr zināms arī tas – ja cilvēks kopumā guļ labi, viedierīces daudz netraucē, bet, ja miegs lielākoties ir slikts, traucējošs un kairinošs var būt jebkurš faktors.

 

Pēteris Urtāns, medicīnas speciālists, RigaBrain smadzeņu treniņu centra izveidotājs: – Zilā gaisma viedtālrunī nevēlami ietekmē smadzeņu darbību un miega kvalitāti, taču ne tikai to: to pastāvīga lietošana izraisa atkarību. Ir visas pazīmes, kas par to liecina: cilvēks kļūst agresīvs, dusmīgs, rodas grūtības komunicēt. Dzirdēts, ka šā iemesla dēļ Eiropas Savienībā tiek apsvērta ideja ierobežot viedierīču lietošanu. Alkohols, kas ir atkarību izraisošs, taču pieejams tikai no 18 gadu vecuma, bet viedtālruņus lieto arī bērni.

Ja ir vēlēšanās, lai smadzeņu darbība būtu laba, parasti iesaku vakarā pirms gulētiešanas telefonu nelietot. Visa ģimene saliek savus telefonus kādā kastītē un nodarbojas ar kaut ko citu, kopā pavada laiku. Citādi vienmēr ir vilinājums paņemt telefonu, ja tur kaut kas nopīkstējis vai pamirgojis, un tad jau gribas paskatīties vēl to un vēl šo… Zināms, ka pat tikai 20 sekunžu lūkošanās ekrānā samazina melatonīna līmeni. Pēc tam vajadzīgas 20 minūtes bez ekrāna, lai melatonīns atkal būtu vajadzīgajā daudzumā. Viedierīces arī ļoti samazina radošumu: vajadzīga triju dienu smārtfona diēta, lai atkal varētu izdomāt kaut ko jaunu un svaigu.

Tomēr ekrāna zilajai gaismai ir arī pozitīvas īpašības: cilvēkiem, kuriem nakts maiņu darba vai tālu ceļojumu dēļ izjaukts dabiskais cirkadiānais ritms, ar šo gaismu ritmu iespējams atkal atjaunot. Gaismas terapiju izmanto arī depresijas gadījumā.

Vai nevēlamo efektu var samazināt, lietojot īpašas brilles? No smadzeņu darbības un miega higiēnas viedokļa labāk pirms miega ierīces nelietot. Ja tomēr gribas palasīt, var lasīt parastās grāmatas vai izmantot elektroniskās, kur ekrānā nemitīgi neizlec ziņas vai reklāmas, kā arī nepienāk īsziņas, kas izraisa papildu kairinājumu.

 

Ieva Trēziņa, Capital Clinic Rīga un Acu veselības centra oftalmoloģe: – Domāju, šis jautājums nav aplūkojams atsevišķi no apkārtējās vides piesārņotības, piemēram, ar troksni, un no cilvēka pārsātinātības ar informāciju. Viedierīču un datoru negatīvo ietekmi uz cilvēku novēro, kopš datori parādījās, un tā ir progresējusi līdztekus šo ierīču attīstībai. To lietošana daudziem vairs nav tikai nepieciešamība saistībā ar darbu vai brīvā laika pavadīšanas veids, bet neatņemama dzīves sastāvdaļa. Acs staru laušanas īpatnības, kas būtu izpaudušās pēc gadiem, regulāri lietojot datoru vai viedierīces, sāk izpausties daudz agrāk: acis visu laiku ir sasprindzinātas, iedarbība ir gan uz acs iekšējiem, gan ārējiem muskuļiem, gan acs virsmu. Sekas ir redzes traucējumi, piemēram, ja cilvēkam tuvredzība būtu attīstījusies ilgā laika periodā, ierīču ietekmē tā attīstās, teiksim, jau pēc pusotra gada. Mainās arī grūtības pielāgot redzi: kad ilgstoši koncentrē skatienu tuvumā, attiecīgais acs muskulis ir sasprindzis. Mēdz būt acu nogurums, ko tomēr nevar nošķirt no pastāvīga kopējā saspringuma – plecu daļā, rokās, muguras novietojumā. Daudziem pazīstams arī sausās acs sindroms, ko izraisa ilga skatīšanās ekrānā, nemirkšķinot acis.

Tomēr redzes traucējumi ir tikai viena no daudzajām mobilo ierīču radītajām problēmām. To iedarbības dēļ mainās arī mentālā uztvere, pat raksturs: samazinās radošums, emocionalitāte, palielinās vardarbīgums, vēlme uzvarēt par katru cenu. Veidojas labvēlīga augsne jebkura veida atkarību attīstībai. To apstiprina īpaši pētījumi, kuros ar funkcionālo magnētrezonansi konstatētas izmaiņas par attiecīgajām īpašībām atbildīgajās smadzeņu struktūrās.

Ko varu ieteikt, lai saudzētu acis un smadzenes? Pirmā un loģiskākā lieta – samazināt kopējo ekrānlaiku. Vēl kāds padoms – ievērot 20:20:20 likumu: ik pēc 20 minūtēm, kas pavadītas pie ekrāna, novērst skatienu un 20 sekundes skatīties uz kaut ko, kas atrodas 20 pēdu (apmēram sešu metru) attālumā, vai aizvērt acis. Savukārt sausās acs sindroma gadījumā vēlams lietot speciālos acu pilienus.

Tie, kas piedāvā dzeltenās brilles, ieklausās to pētnieku teiktajā, kuri apgalvo – zilā gaisma izraisa acu nogurumu un, iespējams, atstāj ietekmi uz gaismas jutīgajām acs šūnām. Tie pamatā ir optometristi un tie, kuri tirgo un reklamē brilles. Oftalmologi ņem vērā arī tādus pētījumus, kuros secināts: zilā gaisma nepieciešama, lai uzturētu možu garu, palīdz uzveikt noteikta veida depresiju, regulē cilvēka diennakts ritmu un ir neatņemama baltās gaismas sastāvdaļa. Līdzīga diskusija par dzelteno filtru efektu bija pirms aptuveni 15 gadiem: kāda firma, kas pārdeva intraokulārās mākslīgās lēcas, ko implantē kataraktas operāciju gadījumā, piedāvāja dzeltenas lēcas, lai būtu labāka aizsardzība pret saules ultravioletajiem stariem. Arī tad tika minēta zilā gaisma. Citas firmas tikmēr bija atradušas pētījumus par diennakts ritmiem, cilvēka spējām ražīgi strādāt, pret šādām lēcām kā pastāvīgu cilvēka pavadoni iebilstot. Acīmredzot tagad šī diskusija sākas ar jaunu sparu. Turklāt jau ilgāku laiku briļļu lēcās iestrādā antireflektoro pārklājumu, kurš kalpo arī kā zilās gaismas filtrs. Pieejami speciāli filtri datoru ekrāniem. Jau sen zināms, ka dzeltenās brilles uzlabo kontrastjutību – par to pārliecinājušies visi, kuri nodarbojas ar kalnu slēpošanu. Tas bija zināms empīriski, bet tagad to cenšas pierādīt zinātniski.

 

logo-36

Pievienot komentāru