Ārstēšana, Citas slimības

Vai masalas atgriežas? Kurš pasargāts un kurš ne

Foto - Shutterstock

“Divarpus gadus dzīvojām bez masalām – kopš 2014. gada, kad bija pēdējais šīs ļoti lipīgās slimības uzliesmojums ar 26 inficētajiem. Arī pirms tam vairākus gadus Latvijā netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums,” saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Tas, ka šogad atkal saslimuši seši Latvijas iedzīvotāji, liecina – par spīti valsts apmaksātajai bērnu vakcinācijai, slimība joprojām nav izskausta.

 

Vīruss – izturīgs un lipīgs

Saskaņā ar Eiropas datiem, laika posmā no 2016. līdz 2017. gada novembrim Eiropā reģistrēti 13 726 saslimšanas gadījumi. Šajā laikā masalu uzliesmojumi bijuši visās Eiropas valstīs, izņemot Maltu un Latviju. Lielākais saslimušo skaits bijis Rumānijā (5605), Itālijā (4973) un Vācijā (952), vairāki simti slimojuši arī Beļģijā un Francijā. Reģistrēti arī mazu bērnu nāves gadījumi. J. Perevoščikovs to pamato ar pieaugošo vakcinācijas pretinieku skaitu, īpaši izglītoto vecāku vidū, kas seko dažādām jaunām teorijām, tā veidojot labvēlīgu augsni infekciju slimību uzliesmojumiem.

Lai gan Latvijā patlaban ir tikai seši masalu slimnieki, katrs gadījums tiek rūpīgi izmeklēts, lai apzinātu visas kontaktpersonas un saziņā ar ģimenes ārstiem nepieļautu slimības izplatīšanos, piemēram, veicot tā saucamo pēckontakta vakcināciju tiem, kas bērnībā nav tikuši vakcinēti vai nevar to pierādīt.

Slimības inkubācijas periods var ilgt līdz pat 18 dienām. Tā sākas ar paaugstinātu temperatūru, klepu, iesnām, acu apsārtumu, tādēļ nereti tiek sajaukta ar augšējo elpceļu infekciju, kuru daudzi pieaugušie neuzskata par pietiekami nopietnu iemeslu, lai neietu uz darbu.

“Svarīgi slimību atklāt jau pašā sākumā, jo raksturīgie izsitumi uz ādas var parādīties tikai pēc kāda laika, bet cilvēks vīrusus izplata jau no pirmās saslimšanas dienas,” uzsver eksperts.

Masalas ir ļoti lipīga slimība, jo viens saslimušais var inficēt 12 – 18 citus cilvēkus. Salīdzinājumam – gripas slimnieks var inficēt vienu, lielākais, četrus. Masalu vīrusi izplatās gaisa pilienu veidā, inficētajam runājot, klepojot vai šķaudot. Iekštelpu gaisā vīrusi cirkulē vēl divas stundas. Tas nozīmē, ka saslimt var visi, kas šajā laikā tur atrodas vai ienāk, bet, nokļūstot ventilācijas sistēmā, vīrusi var inficēt visu ēku.

Slimība īpaši bīstama bērniem līdz piecu gadu vecumam un pieaugušajiem ar nomāktu imūnsistēmu, piemēram, pēc ķīmijterapijas vai orgānu transplantācijas, jo var noritēt smagi un bieži izraisa komplikācijas. 6 – 7% saslimušo bērnu cieš arī no bakteriālās pneimonijas, 10% – no vidusauss iekaisuma, kas var beigties pat ar dzirdes zudumu, arī no bakteri­ālā konjunktivīta, bet mazāki bērni – arī no caurejas. Vienam no 1000 masalu slimniekiem vīrusi skar galvas smadzeņu apvalku, izraisot iekaisumu jeb encefalītu. Riska grupā ir arī grūtnieces, jo slimības izraisītāji var ietekmēt augļa attīstību.

 

Pasargā liels vakcinēto skaits

“Jo lipīgāka slimība, jo lielāka vakcinācijas aptvere nepieciešama, lai veidotos kolektīvā imunitāte un inficētais to nevarētu nodot apkārtējiem cilvēkiem. Pierādīts, ka 95% iedzīvotāju jābūt imūniem pret masalām, lai nesaslimtu pārējie 5%. Ja proporcija samazinās, laikam ritot, radīsies pietiekami liels uzņēmīgo skaits un būs slimības uzliesmojums,” uzsver J. Perevoščikovs. Ja gandrīz visi valsts iedzīvotāji ir vakcinējušies, cilvēkam, kas ārzemēs inficējies ar masalām, ir tikpat kā neiespējami sastapt kādu, kas pret šo kaiti būtu uzņēmīgs.

SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2016. gadā bērnu imunizācijas līmenis pret masalām 12 – 15 mēnešu vecumā, kad jāsaņem pirmā pote, bija 93,4%, bet otro poti septiņu gadu vecumā saņēma 88,7%. Pagājušā gada deviņos mēnešos pirmo poti saņēma jau 97,8% mazuļu un 94% septiņgadnieku.

“Uzskata, ka piedzim­stot zīdainis antivielas pret masalu vīrusiem iegūst no mātes un tās organismā saglabājas vēl apmēram gadu, tādēļ šajā laikā vakcinācija vēl nav nepieciešama. Taču, ja māte pati nav bijusi vakcinēta, viņas jaundzimušais ir pilnīgi neaizsargāts pret infekciju. Tādēļ, braucot uz valstīm, kurās ir masalu uzliesmojums, vajadzētu vakcinēt bērnus jau no sešu mēnešu vecuma,” iesaka J. Perevoščikovs. Tāpat vajadzētu rīkoties arī tiem, kuri bērnībā saņēmuši tikai vienu vakcīnas devu, jo tad risks saslimt ir lielāks, lai gan slimības gaita tad būtu vieglāka.

Kāpēc ar tādu “bērnu slimību” – masalām – saslimst pieaugušie? Eksperts skaidro, ka nelielai daļai pieaugušo, kas bērnībā vakcinēti pret masalām, tomēr nav izveidojusies pietiekama imunitāte – to pilnībā nevar garantēt neviena vakcīna. Riska grupā ietilpst arī cilvēki, kas dzimuši laikā no 1958. līdz 1968. gadam, kad Latvijā tika sākta vakcinācija. Var gadīties, ka daļa no viņiem bērnībā nav pārslimojuši masalas un nav arī vakcinēti, jo bija jau pārsnieguši noteikto vecumu.

 

Par vakcināciju pret masalām

* Vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.

* Pēc pirmās potes saņemšanas 7% bērnu joprojām ir uzņēmīgi pret šo slimību, tādēļ vajadzīga revakcinācija.

* 3% bērnu pilnīga imunitāte pret masalām neveidojas arī pēc pilna vakcinācijas kursa veikšanas, tomēr saslimstot slimība norit vieglā forma.

* Ja bērns kaut kādu iemeslu dēļ nav vakcinēts pret masalām saskaņā ar imunizācijas kalendāru, viņam ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcināciju līdz 18 gadu vecumam.

* Iespējams veikt laboratorisko testu (Antirubella v. IgG), lai noskaidrotu, vai asinīs ir pietiekami daudz antivielu, kas pasargā no saslimšanas.

* Pirms došanās uz valstīm, kurās slimo ar masalām, pieaugušie, kuri nav potēti vai nezina, vai ir vakcinēti, var sapotēties arī par maksu – apmēram 17 eiro.

1 komentārs

  1. Manam bērnam uz septiņu gadu vecumu dažādu veselības problēmu dēļ vakcinācija bija dalīta, sākumā izpotēja difterijas poti un pēc mēneša bija paredzēts izpotēt trivakcīnu (masalas, masaliņas un cūciņas), taču otobrī, novembrī vakcināciju veikt nebija iespējams, jo nebija vakcīnu. Poti saņēmām tikai decembra beigās, taču no medmāsas, kas poti veica, sapratu, ka poti saņēma tikai mans bērns un vēl kāds (ar dalīto vakcināciju), pārējiem vakcīnas vēl nebija… un tagad šāda informācija par ‘saslimšanas gadījumiem’ un ‘vecākiem, kas nevakcinē’. Nu nevar gluži visu uz vecākiem novelt! To, ka vakcīnas piegāde bija traucēta tāpat kā pāris gadus atpakaļ, kad jaundzimušie bija palikuši bez tuberkulozes potes pat trīs mēnešus, neviens nemin. https://www.spkc.gov.lv/upload/Arstniecibas%20personam/Dokumenti/priorix_vakcna_paraksti.pdf

Pievienot komentāru